Teātra, operas vai orķestra saturu un repertuāra politiku demokrātiskā valstī nevajadzētu regulēt politiski, tādu viedokli pauda kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA). Latvijas Televīzijas raidījums "Kultūršoks" vēstīja, ka kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" koncertmeistare, vijolniece Marta Spārniņa pēc 14 šajā muzikālajā apvienībā nostrādātiem gadiem nolēmusi to atstāt, jo nevēlas kara laikā izpildīt krievu autoru darbus, turpretim diriģents Normunds Šnē uzskata, ka mūzika nav saistāma ar politiku.

Kultūras ministrs atzīmēja, ka demokrātiskā valstī katra institūcija un radošās vienības pašas lemj par savu pilsonisko pozīciju un to realizē.

Pēc Puntuļa paustā, ja viņš pats būtu teātra, operas vai orķestra direktors vai mākslinieciskais vadītājs, tad veidotu repertuāra politiku bez krievu autoru darbiem, nosakot tiem moratoriju uz aktīvas karadarbības laiku.

Kā rakstīts, Ukrainas kultūras ministrs Oleksandrs Tkačenko Lielbritānijas laikrakstā "The Guardian" aicinājis Rietumvalstīs neatskaņot krievu mūziku, tai skaitā, Pētera Čaikovska mūziku, kamēr Krievija neizbeigs karu. Lietuvas Kultūras ministrija uz šo aicinājumu reaģējusi, aicinot Lietuvas kultūras iestādēm pārskatīt savu repertuāru.

KONTEKSTS

2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā. 

Ukrainas atbalstītāji nezaudē ticību, ka ukraiņi vēl ir ceļā uz uzvaru un agri vai vēlu Krievijas okupantu armijai nāksies atkāpties no Ukrainas zemes.