Vai esi kādreiz ēdis zebru? Droši vien, ka neesi. Galvenais un loģiskākais arguments noteikti būtu pieejamība – vietējā tirdziņā vai lielveikala gaļas nodaļā to noteikti nevarēs atrast. Savukārt kādam varētu rasties kultūrā balstīti aizspriedumi pret zirgveidīgo gaļu.
Līdzenumu zebras mīt Āfrikas dienvidaustrumu daļā, un arī tur šo dzīvnieku gaļa nav pārāk plaši iecienīta. Nenoliedzami, konkrēts skaits zebru tiek nomedīts, taču vietējie augstāk vērtē ādu, bet gaļa tiek eksportēta uz citām pasaules valstīm. Jautājumam par to, cik vērtīga ir šo dzīvnieku gaļa, pievērsusies pētnieku grupa no Stellenbošas un Kvīnslendas universitātes. Galu galā šis aprakstošais pētījums par līdzenumu zebras gaļas un subproduktu vērtību pagājušā gada beigās publicēts zinātniskajā izdevumā Animals.
Darba procesā pētīti produkti no 20 pieaugušiem Dienvidāfrikā mītošiem dzīvniekiem – astoņi no tiem iegūti ziemas sezonā, bet pārējie 12 vasarā. Gaļa ir ļoti liesa un ļoti bagāta ar olbaltumvielām, cinku, dzelzi, B12 vitamīnu, tāpat pārtikā droši ir lietojami arī subprodukti, piemēram, aknas, sirds un nieres. Pētnieki lēš, ka, pateicoties gaļas uzturvērtībai un subproduktu lētajām izmaksām, šis varētu būt viens no veidiem, kā risināt pārtikas nepietiekamību lauku reģionos. Turklāt, kā stāsta viena no pētījuma autorēm Andželika Maiburga, zebras ir fizioloģiski piemērotas dzīvei samērā sausos apstākļos ar vāju barības bāzi, tās ir iespējams audzēt vienlaikus kopā ar citiem dzīvniekiem un pieļauj samērā augstu ganāmpulka blīvumu.