9 °C
Sestdien, 14. oktobrī, dienu pirms Valsts valodas dienas (nejaukt ar Starptautisko dzimtās valodas dienu), notiks jau devītais Pasaules diktāts. Jau septīto reizi to varēs rakstīt divās – latviešu un latgaliešu – valodās.
Vispirms Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē esmu tikai es un tehniskie darbinieki uz skatuves, un jau paspēju iztēloties, kā tas būs – rakstīt Pasaules diktātu cēlā vientulībā. Taču, tuvojoties organizatoru noteiktajam diktāta sākumam, zālē gan pa vienam, gan grupiņās sanāk visdažādāko vecumu ļaudis, un diktātu rakstām, jau omulīgi saskaroties elkoņiem.
Pēc diktāta, pārlasot tekstu, nākas atzīt, ka svārstīšanās un labošana mani šoreiz iegāzusi, tāpat kā Osvalda Zebra negantā teikumu konstrukcija, kas pieprasa retāk lietotas pieturzīmes. Secinu, ka laikam esmu pieļāvusi trīs kļūdas – pārliecināties par to neizdodas, jo vismaz es savākto klātienes kontroldarbu vairs tā arī neieraugu un arī nesaņemu par rezultātiem nekādu oficiālu informāciju. Šādu komunikācijas trūkumu norakstu uz savu nesalasāmo rokrakstu, bet apņemos, ka turpmāk Pasaules diktātu rakstīšu tiešsaistē.
Reģistrējies laikus!
Gads paiet neticami ātri, un sestdien, 14. oktobrī, pulksten 12.15 diktāts notiks jau devīto reizi. Šogad tekstu diktātam radījis rakstnieks Māris Bērziņš, un centrālajā norises vietā Rīgā – Gaismas pilī – to diktēs Latvijas Nacionālā teātra aktrise Agnese Budovska.
Pavisam klātienē Pasaules diktātu šogad varēs rakstīt 16 vietās 11 Latvijas pilsētās – Rīgā, Bauskā, Cēsīs, Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Liepājā, Rēzeknē, Valmierā un Ventspilī.
Tiesa, ja vēl līdz šim brīdim neesat reģistrējušies rakstīšanai klātienē (to dara vietnē "raksti.org"), var izrādīties, ka tas kāduviet vairs nav iespējams, lai gan reģistrācija atvērta līdz 12. oktobra vakaram.
Savukārt, rakstot diktātu neklātienē, vispirms vietnē "raksti.org" jāizveido savs lietotāja konts – protams, tikai tādā gadījumā, ja esat gana drosmīgi, lai pieļautu, ka jūsu kļūdas centralizēti pārbauda diktāta rīkotāji. Var jau arī klausīties diktātu Latvijas Televīzijā vai Latvijas Radio un pēc tam klusītēm salīdzināt ar publicēto diktāta tekstu. Protams, tādā gadījumā neuzzināsiet, kā jūsu rezultāts salīdzināms ar citu rakstītāju paveikto, un nevarēsiet pretendēt uz diktāta atbalstītāju – Jaunā Rīgas teātra, Latvijas Nacionālā teātra, Latviešu valodas aģentūras, Jāņa Rozes grāmatnīcas un izdevniecības "Zvaigzne ABC" – piešķirtajām balvām.
Starp citu, ja bažījaties, ka jūs kāds varētu atpazīt, diktātu var rakstīt arī anonīmi.
Pieredze liecina, ka dalībnieku, kas diktātu uzraksta vispār bez kļūdām, katru gadu ir ļoti maz. Piemēram, pērn Pasaules diktātu rakstīja 1784 dalībnieki, no kuriem 45 darbi netika pieņemti labošanai, jo nebija pabeigti vai bija uzrakstīti bez diakritiskajām zīmēm. No 1739 pieņemtajiem darbiem 13 bija uzrakstīti bez kļūdām, turklāt tas izdevies vienīgi sieviešu dzimuma dalībniecēm. Vēl 114 darbos kļūdu skaits bija minimāls – no vienas līdz trijām. Bet lielākais kļūdu skaits vienā darbā pērn bija 260 – tātad teju pa kļūdai katrā no aptuveni 300 diktāta vārdiem.
Kopš pagājušā gada diktātu pārbaudīt palīdz īpaša Latvijas Universitātē radīta programma – tā salīdzina tiešsaistē iesūtītos darbus ar oriģinālo diktāta tekstu, iezīmējot visas nesakritības. Tomēr pēc tam visus darbus tāpat pārskata cilvēka acs, pastāstīja projekta komunikāciju pārstāvis Toms Sadovskis.
Latgaliski – jau septīto reizi
Tikai divus gadus pēc pirmā Pasaules diktāta latviešu valodā pirmoreiz tika piedāvāts arī diktāts latgaliešu rakstu valodā. Atšķirībā no diktāta latviešu valodā to nerīko nodibinājums "Pasaules valoda", bet Latvijas Radio Latgales multimediju studija, latgaliešu kultūras kustība "Volūda" un portāls "lakuga.lv". Diktāts latgaliešu valodā klātienē pulksten 18.20 notiks Rēzeknē Latgales vēstniecībā "Gors", kur Lauras Melnes īpaši diktātam rakstīto tekstu lasīs aktrise Katrīna Griga. Tāpat diktāts skanēs "Latvijas Radio 1" ēterā raidījumā "Kolnasāta", bet video formātā būs skatāms sabiedrisko mediju portālā "LSM.lv" un latgaliešu kultūras ziņu portālā "lakuga.lv", "Latvijas Avīzei" pastāstīja Latgalīšu kulturys kusteibas "Volūda" pārstāve Edīte Laime. Viņa norādīja – ja ir vēlme, tad uzrakstītos darbus var iesniegt pārbaudei vietnē "ej.uz/LTGdiktats2023", taču atšķirībā no diktāta latviešu valodā galvenā uzmanība tiekot pievērsta vārdu pareizai rakstībai saskaņā ar 2007. gadā pieņemto latgaliešu rakstu valodas ortogrāfiju, mazāk – pieturzīmēm.
"Dalībnieki atzīst, ka rakstīt diktātu latgaliešu valodā ir diezgan grūti, daļa grib arī rakstīt vecajā rakstībā, tomēr mūs priecē, ka šī latviešu valodas forma vēl nav aizmirsta, kaut arī skolā to nemāca jau 90 gadus,"
sacīja E. Laime. Viņa bažījas, ka konkurencē ar lielajām valodām grūti klājas jau latviešu valodai, jo īpaši jaunieši savā starpā bieži sarunājas angliski, bet latgaliešu valoda ir vēl vairāk apdraudēta. "Divus gadus Latgales skolās fakultatīvi varēja apgūt latgaliešu valodu, šogad atkal nevar. Izglītības un zinātnes ministrija sola, ka nākamgad šāda iespēja atkal būs, taču var jau būt par vēlu – skolās esot veselas klases, kurās jaunieši pat ģimenē vairs nerunā latgaliski," viņa piebilst. Tādējādi diktāts latgaliešu valodā ir atgādinājums, ka šī latviešu valodas forma pastāv, un cerība, ka tā varētu ne tikai izdzīvot, bet arī attīstīties.
Daudzveidīga stilistika
Izņemot pašu pirmo diktātu, katru gadu tekstu aptuveni 300 vārdu apmērā raksta cits rīkotāju pieaicināts autors, bet tā atbilstību latviešu valodas normām pārbauda latviešu valodas speciālisti. Šogad, piemēram, tā ir Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas pētniece Baiba Saulīte.
Jau pierasts, ka pirms diktāta iespējams piedalīties nodarbībā, bet pēc diktāta notiek rīkotāju saruna ar konkrētā gada teksta autoru.
Latviešu valodas aģentūras direktore Inita Vītola norāda, ka viņas vadītā institūcija ir priecīga par jebkuru aktivitāti, kas sekmē latviešu valodas prasmes pilnveidi un aktualizē valodas kvalitātes jautājumus.
Šajos gados diktāta tekstu rakstījis Osvalds Zebris ("Krāsaina saule virs pelēkiem jumtiem"), Aivars Eipurs ("Mazsālīto gurķu blūzs"), Ilmārs Šlāpins ("Pasaka par vārdu tapšanu"), Nora Ikstena ("Sēņu diktāts"), Andris Akmentiņš ("Malēniešu hronika"), Nils Sakss ("Vakariņas ar Oliveru") un Pauls Bankovskis, savukārt pirmajam diktātam tika izmantots fragments no Jāņa Joņeva romāna "Jelgava 94". Ikviena rakstnieka teksts ir atšķirīgā stilistikā, tādējādi diktāts, ja to raksta katru gadu, piedāvā iepazīt gan dažādu svešvārdu, vecvārdu un apvidvārdu pareizrakstību, gan rada jaunus izaicinājumus spējā izvēlēties vispiemērotākās pieturzīmes (es, piemēram, pērn kļūdījos, domuzīmes vietā ieliekot vienkāršu komatu).
Atšķirīga iniciatīva
Aptuveni nedēļu pirms Pasaules diktāta latviešu valodā sociālajā tīklā "Facebook" izcēlās diskusija par tā izcelsmi un saknēm, un iespējamo saistību ar "Totālo diktātu", kurš kopš 2004. gada tiek rīkots Krievijā. Pasaules diktāta rīkotāja Olga Sukonnikova nav slēpusi, ka ideja viņai radusies, studējot Krievijā. Tomēr, lai abi notikumi netiktu saistīti, iniciatīvai jau uzreiz dots atšķirīgs nosaukums, un arī ar "Totālā diktāta" rīkotājiem nodibinājums "Pasaules valoda" nav saistīts. "Uz tās valsts pusi pat neskatāmies," strikti sacīja Toms Sadovskis.
