8 °C
Jau sestā reize, kad vienas filmas titros lasāmi Kristofera Nolana un Kiliana Mērfija vārdi, izrādījusies ļoti veiksmīga – "Openheimers" nupat atzīts par gada labāko filmu, un "Oskarus" saņēma gan tās galvenās lomas atveidotājs, gan režisors.
Tas nu ir noticis – "Openheimers" kļuvis par septiņu "Oskaru" laureātu. Šāds gods Amerikas Kinoakadēmijas teju 100 gadus ilgajā vēsturē ticis vien 13 kinolentēm, arī Billija Vaildera drāmai "Mūsu dzīves labākie gadi" (1946), Kevina Kostnera vesternam "Dejas ar vilkiem" (1990), Stīvena Spīlberga "Šindlera sarakstam" (1993) un pērnā gada balvu ieguvējai – melnajai komēdijai "Viss visur vienlaikus" (2022) –, ko gan pārspēj 15 filmas ar astoņām un vēl vairāk balvām. "Openheimera" panākumu sarakstā var ierakstīt vēl dažus rekordus: pēc kārtas trešā Kristofera Nolana filma, kas nominēta "Oskaram", un pirmā, kas kā labākā filma par režiju un scenāriju tika nominēta gan "Oskaram", gan "Zelta globusam"... Pārējo lai vētī vēsture, bet, kad tika izziņotas Amerikas Kinoakadēmijas nominācijas, K. Nolans kādā no intervijām teica, ka viņš jau kā bērns skatījies "Oskaru" pasniegšanas ceremonijas un vienmēr uzskatījis, ka tas ir jomas, kurā viņš strādā, visaugstākais apbalvojums... "Openheimers" triumfēja septiņās kategorijās: filma, režisors, otrā plāna aktieris (Roberts Daunijs jaunākais), operators (Hoite van Hoitema), mūzika (Ludvigs Goransons), montāža (Dženifera Leima) un aktieris Kilians Mērfijs, kurš ir jau četrpadsmitais mākslinieks, kurš iejuties par atombumbas tēvu dēvētā Openheimera tēlā.
Par labāko aktrisi šogad atzina Emmu Stounu, kura, iemantojusi Jorga Lantima mūzas lomu, nospēlēja Bellu viņa melnajā komēdijā "Nabaga radības". Savas karjeras pirmo "Oskaru" viņa saņēma par topošās aktrises lomu Demjana Šazelles nostalģiskajā mūziklā "La La Land: Kalifornijas sapņi" (2016). Venēcijā godalgotā un "Oskaram" 11 kategorijās izvirzītā filma ieguva vēl trīs balvas (labākais grims un frizūras, mākslinieks un kostīmi), savukārt klasiķa Mārtina Skorsēzes drāma "Ziedu mēness slepkavas" palika bešā visās desmit kategorijās.
"Oskaru" sociālpolitiskais tonis iezīmējās gan pateicības runās, gan protesta akcijā – dažus kvartālus no "Dolby Theatre", kur notiek balvu pasniegšanas ceremonija, vairāki simti protestētāju pieprasīja pārtraukt Izraēlas karu Gazā, bet, saņemot "Oskaru" par labāko dokumentālo filmu "20 dienas Mariupolē", režisors Mstislavs Černovs teica: "Iespējams, es esmu pirmais režisors, kurš, stāvot uz šīs skatuves, teica: "Vēlos, kaut nekad nebūtu radījis šo filmu. Vēlos, kaut būtu iespēja to samainīt pret to, ka Krievija nekad neiebruktu Ukrainā, neokupētu mūsu pilsētas.""
Kā bija prognozēts, labākās otrā plāna aktrises laurus saņēma Davina Džoja Rendolfa par lomu Aleksandra Peina drāmā "Atstātie", bet balvu par labāko adaptēto scenāriju piešķīra Korda Džefersona satīrai "Amerikāņu fikcija", kas apspēlē ASV sabiedrības stereotipus gan dzīvē, gan uz papīra. Savukārt "Oskaru" par oriģinālscenāriju saņēma franču filma "Kritiena anatomija" (scenāristi Justīne Trīta un Artūrs Harari). Labākās ārzemju filmas "Interešu zona" režisors Džonatans Gleizers pateicības runā norādīja uz paralēlēm starp vardarbību Tuvajos Austrumos un Otrā pasaules kara laikā – viņa drāmas galvenais varonis Rūdolfs Hess ar ģimeni dzīvo blakus sienai, aiz kuras Aušvicas koncentrācijas nometnē tika nogalēti vairāk nekā miljons cilvēku. "Interešu zona" ieguva arī balvu par skaņu.
Viens no ceremonijas amizantākajiem brīžiem atsaucās uz "Oskaru" pasniegšanas vēsturi – 1974. gadā, kad uz skatuves stāvēja aktieris Deivids Nivens, viņam aiz muguras izskrēja kails vīrietis. Šogad, lai pasniegtu balvu par labākajiem kostīmiem, kails un knapi aizslēpies aiz A4 formāta lapas, pamatīgi uzjautrinot ceremonijas viesus, uz skatuves iznāca amerikāņu vrestleris, bijušais reperis un aktieris Džons Sina. Tas gan nebija vienīgais mājiens uz vēsturi. Raiens Goslings, ar spīdumiem rotātā rozā uzvalkā izpildot "I’m just Ken" no filmas "Barbie", kas bija nominēta "Oskaram" kā labākā dziesma, ironizēja ne tikai par paša filmā atveidotā varoņa statusu, bet arī Merilinas Monro izpildīto dziesmu "Diamonds Are a Girl’s Best Friend" no filmas "Džentlmeņi dod priekšroku blondīnēm" (1953), ko savulaik pēc savas gaumes pārveidoja arī Madonna.
Taču labākās dziesmas gods tika Billijas Ailišas un Fineasa O’Konela "What I Was Made For?", kas arī iekļauta "Bārbijas" skaņu celiņā, un savas karjeras otro "Oskaru" ieguva arī animācijas klasiķis Haijo Mijadzaki par personīgu pieredzi reflektējošo filmu "Zēns un gārnis".
