– Kā to var mainīt?
– Vispirms ir atklāti jāatzīst, ka lasīšanas krīze – kas ietver vājas lasītprasmes palielināšanos, ir daudz nopietnāka problēma, nekā līdz šim uzskatījām. Tā iepriekš visbiežāk tika pieskaitīta funkcionālām problēmām, proti, izglītojamie nespēj izpildīt izglītības standartu prasības un pilsoņi nespēj saprast ikdienā nepieciešamo būtisko informāciju.
Taču jāsaprot, ka augstākā līmeņa lasītprasmes trūkums ietekmē mūsu spēju domāt, tātad apdraud mūsu sabiedrības demokrātisko iedabu.
Neaizmirsīsim, ka modernā demokrātija bez lasītprasmes vispār nebūtu iedomājama. Bet mūsdienu ārkārtīgi kompleksajā sabiedrībā demokrātiju ļoti nopietni apdraud dažādi filtru burbuļi, viltus ziņas un citas dezinformācijas formas, ka tikai ar lasītprasmi (tehnisku spēju dekodēt vārdus) vairs nepietiek. Tikko akceptējam šo saikni starp augstāka līmeņa lasītprasmi, domāšanu un demokrātijas nākotni, kļūst arī skaidri saskatāma nepieciešamība būtiski revidēt attieksmi pret lasīšanu (un rakstīšanu) mācību programmā. Un tam vajadzīgi augsta līmeņa politiskie lēmumi, jau sākot ar pedagogu apmācību. Ja jaunajiem cilvēkiem jau agrā vecumā ļauj izjust lasīšanas un domāšanas spēku, samazinās varbūtība, ka pēc skolas beigšanas viņi pārstās lasīt. Lai uzsvērtu un skaidrotu lasīšanas lielo nozīmi ne tikai skolas vecuma bērniem, bet sabiedrībai kopumā, tikpat svarīgi ir arī darīt visu iespējamo, lai grāmatas un lasīšana būtu pamanāma. Šim nolūkam vissvarīgākās ir publiskās bibliotēkas un lasīšanas veicināšana.
Mūsdienās vajadzīgi sarežģīti prāti
– Kādi ir ieteikumi augstākā līmeņa lasītprasmes veicināšanai pieaugušo vidū?
M. Kovāčs: – Divdesmitā gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados daudzās Eiropas valstīs tika sāktas kampaņas veselīga dzīvesveida popularizēšanai, to vēstījums bija skaidrs un nepārprotams: ja gribi dzīvot veselīgāk un ilgāk – kusties! Ir pagājuši piecdesmit gadi, un daudzi cilvēku paradumi ir būtiski mainījušies: viņi mazāk smēķē un nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm daudz biežāk nekā tolaik.
Man ir aizdomas, ka izpratnē par to, kā grāmatu lasīšana trenē mūsu smadzenes un atmiņu un šādi vairo mūsu prāta spējas, mēs esam pozīcijās, kurās pirms piecdesmit gadiem bija fizisko vingrinājumu atbalstītāji.
Kā sekmēt šo izpratni – tas ir smags jautājums ne vien grāmatu mārketinga speciālistiem, bet galvenokārt izglītības darbiniekiem un skolotājiem visos izglītības līmeņos. Ticu, ka tādi rīki kā viedtālruņi un mākslīgais intelekts ir lielisks atbalsts tam, kas rodas mūsu smadzenēs – bet, ja tajās nekā daudz nav, nav arī daudz ko stimulēt, toties cilvēkiem ar grāmatu trenētiem prātiem šīs tehnoloģijas palīdz paveikt daudz brīnišķīgu lietu. Nav taču grūti saprast, kurā grupā mēs vēlētos nonākt.
– Mums vēl aizvien ir vāja izpratne par to, kādas politiskās sekas ir lasītprasmei. Kā to mainīt?
– Mēs, cilvēki, esam sarežģītas un daudzslāņainas būtnes, kas radījušas ar sarežģītām problēmām pārpilnu pasauli. Tās izprašanai ir vajadzīgi sarežģīti prāti. Tā kā domas formulējam vārdos, sakarība ir skaidri redzama: jo vairāk vārdu zinām un jo skaidrāk saprotam, ka atkarībā no konteksta to nozīme mēdz mainīties, jo sarežģītākus jautājumus varam analizēt, apspriest un izprast, protams, pieņemot, ka esam apguvuši loģikas likumus un spējam tos radoši lietot, saskaroties ar jaunām situācijām un fenomeniem. Lai attīstītu visas šīs kognitīvās spējas, labākais man zināmais veids ir sarežģītu tekstu lasīšana.
Tāpēc augstākā līmeņa lasītprasmes trūkums ir nopietna blakne.
Ja nespējam aptvert sarežģīto pasauli, kurā dzīvojam, mēs sākam to vienkāršot un meklējam glābiņu no apkārtējās neskaidrības, nelokāmi ticot šādiem vienkāršojumiem.
Visspilgtākie un arī nāvējošākie to piemēri ir totalitārās ideoloģijas. Viltus ziņas, sazvērestības teorijas un nolieguma kultūru es uzskatu par to mūsdienu ekvivalentiem.
Visdrastiskāk šādi vienkāršojumi savairojas brīžos, kad tehnoloģijas, medijus un sabiedrību skar lielas pārmaiņas un viss, kas šķita stabils un pastāvīgs, it kā izkūst un pagaist kā nebijis. Klimata pārmaiņas, ekrānu tehnoloģijas un mākslīgais intelekts ir šādi kausējoši mehānismi tāpat kā 20. gadsimtā visu izmainīja elektroniskie plašsaziņas līdzekļi un masveida rūpnieciskā ražošana. Vēl ļaunāk – mēs dzīvojam laikā, kad no daudzu augstskolu programmām izsvītrota garu, sarežģītu tekstu lasīšana, kam nepieciešama augstākā līmeņa lasītprasme – pieņemu, ka šīs rīcības mērķis ir pielāgoties studentu un arī mācībspēku aizvien sarūkošajai koncentrēšanās spējai. Atkal ieviest universitātes mācību programmās augstākā līmeņa lasītprasmi, protams, būtu vienkāršota pieeja tik lielam problēmu kopumam. Taču esmu pārliecināts, ka īpaši jau sabiedrības zinātnēs un humanitārajos priekšmetos šis ir viens no daudziem nepieciešamiem soļiem, kas jāsper, ja gribam dzīvot sabiedrībā, kas spēj tikt galā ar mūsu pasaules lielajiem izaicinājumiem un rast vienkāršus – bet ne vienkāršotus – risinājumus problēmām.
– Ja ir institūti, universitātes, pat valstis varētu koordinēt pētījumus, kas būtu trīs vai četri vissteidzamāk risināmie jautājumi attiecībā uz augstākā līmeņa lasītprasmi?
– Man visbūtiskākais šķiet jautājums, vai līdzās lasīšanai pastāv vēl citas prāta nodarbes, kas palīdz veidot vārdu krājumu un attīstīt kritisko domāšanu. Ja atbilde ir negatīva, otrais jautājums ir: vai līdzās drukātām grāmatām pastāv cits medijs, kas ir vairāk piemērots šim nolūkam. Ja uz abiem šiem jautājumiem atbilde būtu pozitīva, es kā pragmatisks cilvēks, protams, paredzētu grāmatas nāvi. Tomēr, ja atbilde uz abiem jautājumiem ir negatīva, Ļubļanas manifests ir jāuzskata par vienu no saprāta balsīm, kas aicina pieņemt jēgpilnus lēmumus par mūsu mijiedarbi ar medijiem, tas precīzi sabalsojas, piemēram, ar
Zviedrijas valdības lēmumu no jauna ieviest izglītības sistēmā drukātās mācību grāmatas.
Tikpat svarīgs ir jautājums, vai strauji mainīgā uzmanība, ar kādu lietojam ekrānu ierīces, kaut mazākajā mērā noder, kad mēģinām izprast apkārtējās pasaules sarežģītību. Ja atbilde ir pozitīva, tad mums ir jāatrod pareizais līdzsvars starp šīm virskārtas nosmelšanas iemaņām un augstākā līmeņa lasītprasmi; ja atbilde ir negatīva, būtu jēdzīgi ekrānu lietošanu ierobežot, cik vien tas iespējams.
– Ko jūs darāt, lai uzturētu labā līmenī savu lasītprasmi? Vai kaut kā to trenējat? Ko ieteiktu darīt tiem, kuri vēlas turpināt attīstīt savu lasītprasmi?
– Man ir gandrīz negrozāmi paradumi iedarbināt savu ķermeni un prātu: lai kur es būtu, pamostos 5.45 un dodos stundu garā skrējienā. Pēc atgriešanās no tā, rīta tīrības procedūrām un brokastīm es stundu lasu neatkarīgi no tā, vai darbdiena ir vairāku tikšanos virkne, vai plānoju to pavadīt lasot un rakstot. Otrs lasīšanai atvēlētais laika nogrieznis ir vakarā pirms naktsmiera. Rītos lasu dažādus izzinošus tekstus darba vajadzībām, vakaros – daiļliteratūru. Parasti vakaros lasu tikai grāmatas drukātā formātā, lai atpūstos no ekrāniem. Pēdējos divos mēnešos pirmo reizi piecpadsmit gadu laikā esmu atteicies no šī paraduma, jo pārāk daudz laika prasīja viesu valsts programmas gatavošana Frankfurtes grāmatu gadatirgum. Gaidu, kad viss atkal atgriezīsies normālā gultnē.
– Kāpēc Ļubļanas manifests?
– Ļubļanas manifests ieguvis savu nosaukumu par godu tam, ka 2023. gadā Frankfurtes starptautiskajā grāmatu gadatirgū viesu valsts ir Slovēnija.
Lasīšana kā viena no galvenajām tēmām Slovēnijas dalības programmā izvēlēta tādēļ, ka šai valstij Eiropā ir īpaša vieta: "Slovēnija ir vieta, kur tiekas četras valodu grupas un kultūras (ģermāņu, slāvu, romāņu un urālu) un mijiedarbojas četri ainavas un klimata veidi (Alpu, Vidusjūras, Panonijas baseina un Dinarīdu). Tā ir vieta, kur vēstures (un arī citi) vēji pūš sevišķi spēcīgi. Pēdējos simt gados slovēņi ir dzīvojuši piecās dažādās valstīs un pieredzējuši četras atšķirīgas sociālās un politiskās sistēmas. Neviena no tām nenoturējās ilgāku laiku. Tāpēc mums vērīgi jāizprot viss citādais sev apkārt, lai vēstures vēji mūs neaizpūstu. Augstākā līmeņa lasītprasme ir viens no mūsu svarīgajiem izdzīvošanas rīkiem.
No angļu valodas tulkojusi Renāte Punka.
Tulkojums tapis sadarbībā ar Latvijas Grāmatizdevēju asociāciju.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.