Kultūrzīmju izvēle: 7. nedēļa kultūrā — koncerti, izstādes, izrādes, aktualitātes

Piedāvājam ieskatu aktuālo kultūras notikumu kalendārā.

Saksofona mūzikas svētki Rīgā

Saksofons ir mūzikas instruments ar īpašu auru – izteiksmīgu skaņu, pilnasinīgu, sulīgu tembru un virtuozām tehniskām iespējām. Par to ir iespēja pārliecināties "Latvijas koncertu" rīkotajā festivālā "Saxophonia", kura atklāšanas lielkoncertā, kas norisināsies piektdien, 14. februārī, Rīgas cirkā, dzirkstīs īsti saksofonmūzikas un žanru saspēļu svētki.

Koncertā uzstāsies franču saksofonists Filips Geiss un pianiste Marija Opī. Kopā ar Oskaru Petrauski un kamerorķestri "Sinfonietta Rīga" viņi atskaņos improvizācijas meistara Raimonda Petrauska skaņdarbu diviem saksofoniem un kamerorķestrim, un vakaru vainagos saksofonists Kārlis Vanags, basists Edvīns Ozols, sitaminstrumentālists Artis Orubs un Latvijas Radio bigbends, atskaņojot Kārļa Vanaga Trīskāršo koncertu "Trio Colossus".

Sestdien, 15. februārī, Latvijas Universitātes Lielajā aulā koncertā "Bahs, Maskats un Lūsēna pirmatskaņojums" vārds tiks dots Rīgas Saksofonu kvartetam, kas jau kopš pirmsākumiem 1999. gadā ir festivāla centrālā ass un dzinējspēks. Rīgas Saksofonu kvarteta un Latvijas Radio kora lasījumā būs iespēja atklāt jaunu baroka ģēnija Johana Sebastiāna Baha "Angļu svītas" lasījumu, kas aizsniegsies līdz vēl nebijušiem saskaņas augstumiem. Jaunu skanējuma dimensiju iegūs arī Artura Maskata bohēmiski nostalģiskais opuss "Pusnakts Rīgā", kas skaņās zīmējis Vudija Alena šarmanto komēdiju "Pusnakts Parīzē" ar pagājušā gadsimta 30. gadu Rīgas vaibstiem. Bet vakara lielākā intriga būs Jāņa Lūsēna jaundarba pirmatskaņojums – šajā opusā Arta Sīmaņa saksofona maigā balss sastapsies ar Kristīnes Adamaites ieskandināto ērģeļu varenību.

Bet otrdien, 21. februārī, mūzikas namā "Daile" koncertprogrammā "Parīzes džeza vakars" uzstāsies divi džeza virtuozi – franču soprāna saksofonists Emīls Parizjēns un itāliešu pianists Roberto Negro. Emils Parizjēns ir Francijā atzīts džeza mūziķis, ieguvis abas nozīmīgākās Francijas džeza balvas – "Prix Django Reinhardt 2012" un "Victoires du jazz 2014" – un uzstājies ar daudziem džeza meistariem, kā arī ir leģendārās vācu ierakstu izdevniecības "ACT" mākslinieks.

Ar aizraujošu džeza programmu koncertā uzstāsies arī Latvijas džeza mūziķi – grupa "Lupa", kurā apvienojušies četri no labākajiem Latvijas džeza un laikmetīgās mūzikas māksliniekiem: Dāvis Jurka – alta saksofons, Ritvars Garoza – sintezatori, Valters Sprūdžs – basģitāra; Andris Buiķis – bungas un "Tempest" analogā bungmašīna.

22. februārī Rīgas cirkā festivālu noslēgs Latvijas Radio bigbends kopā ar atzīto zviedru saksofonistu Magnusu Lindgrenu un divu "Grammy" balvu ieguvēju, amerikāņu pianistu un komponistu Džonu Bīzliju.

"Lēdija Makbeta" Čehovā

Skats no Lauras Grozas izrādes "Lēdija Makbeta" mēģinājuma Čehova teātrī.

Foto: Jaroslavs Kaščejevs/Publicitātes

Piektdien, 14. februārī, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra Lielajā zālē pirmizrādi piedzīvos Lauras Grozas izrāde "Lēdija Makbeta" pēc Artūra Dīča dramaturģiskā darba, kas tapis pēc Šekspīra slavenās "skotu lugas" motīviem. Bet Čehova teātra galerijā pagājušonedēļ atklāta jauna izstāde, ko radījuši šīs izrādes scenogrāfijas un kostīmu autori – talantīgais duets MAREUNROL’S. Savukārt pirmdien, 17. februārī, platformā "Bez punkta uz i" Čehova teātris rīkos kārtējo tiešraides diskusiju, kuras tēma arī ir tieši saistīta ar izrādi "Lēdija Makbeta".

Čehova teātra 141 gada pastāvēšanas laikā Viljama Šekspīra lugas iekļautas repertuārā 41 reizi, savukārt pie "Makbeta" vērsies tikai viens iestudētājs – Sergejs Radlovs 1957. gadā. Šī ir Viljama Šekspīra visīsākā luga, kuras sižetu viņš ņēmis no "Anglijas, Skotijas un Īrijas hronikām" (kaut gan diezgan tālu novirzījies no vēstures faktiem). Par "skotu lugu" Laura Groza ieinteresējusies vēl studiju gados – no visām Šekspīra lugām tā viņu aizķērusi visvairāk un – pirmkārt tieši lēdijas Makbetas ārprātīgās mīlestības pret vīru dēļ un tā paradoksālā fakta dēļ, ka tā mērķtiecība un apņēmība, kas iedvesmojusies no šīs mīlestības, to galu galā arī iznīcina.

Kamila Tomā un Georgijs Osokins Dzintaros

"Mūzika dod cerību un atklāj cilvēka dvēseles skaistumu un diženumu," saka izcilā franču/beļģu čelliste Kamila Tomā, kura piektdien, 14. februārī, Dzintaru koncertzālē uzstāsies kopā ar pianistu Georgiju Osokinu, pirmajā kopīgajā programmā atskaņojot skaņdarbus čellam un klavierēm no Johana Sebastiāna Baha līdz 20. gadsimtam. Kopš 2017. gada viņa ir prestižās izdevniecības "Deutsche Grammophone" māksliniece, viņas albums "Reminiscences" (2016) ieguva 2017. gada "Echo Klassik" balvu kā gada labākais kamermūzikas ieraksts. Pēc fināla Šopēna konkursā Varšavā 2015. gadā pianists Georgijs Osokins kļuva par sensāciju, kritiķi par viņu teic: izcils, neparedzams un revolucionārs. Kopš piedalīšanās konkursā, aicināts uzstāties daudzās pasaules valstīs un prestižos festivālos. Īpaša pianista firmas zīme ir Šopēna mūzika.

Bahs un Tēlemanis Domā

Turpinoties Ziemas kamermūzikas koncertu ciklam Rīgas Domā, svētdien, 16. februārī, skanēs baroka mūzikas programma "BACH un Tēlemanis Rīgā", kuru atskaņos senās mūzikas ansamblis "Bach d’ Amour" – soprāns Ilze Grēvele-Skaraine, obojiste un blokflautiste Ieva Nīmane, čelliste Māra Botmane un Ilze Reine pie ērģeļpozitīva. Koncertprogramma iepazīstinās ar baroka dižgaru un laikabiedru Johana Sebastiāna Baha un Georga Filipa Tēlemaņa mūziku no kantātēm, kā arī ar Tēlemaņa mazdēla, vācu apgaismības komponista Georga Mihaela Tēlemaņa instrumentālajiem opusiem – viņš bija Rīgas pilsētas baznīcu mūzikas direktors un Rīgas Doma ērģelnieks 18. un 19. gadsimta mijā.

Sevis iepazīšanas stāsts

No gleznotājas Lauras Kaspares pirmās personālizstādes "Rupjmaize".

Foto: Publicitātes

"Šis nav ne gals, ne sākums. (..) Tas ir stāsts par pieredzes kilometriem, kuri noieti, lai būtu šeit, pie audekla," tā par savu ceļu mākslā saka gleznotāja Laura Kaspare (1983), kuras pirmā personālizstāde "Rupjmaize" līdz 28. februārim apskatāma galerijā "Bazar't". Absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas gleznu restaurācijas nodaļu, vairākus gadus viņa sadarbojās ar Latvijas dievnamu pārstāvjiem.

Miķelis Fišers Cēsīs

Koncertzāles "Cēsis" mākslas galerijā apskatāma spilgtā savas paaudzes mākslinieka un viedi ironiskā sazvērestību teoriju pētnieka Miķeļa Fišera izstāde "Dvēseļu lamatiņas un aklā humanoīda stāsti". Izstādīti darbi kokgrebuma tehnikā no sērijas "Aklā humanoīda stāsti", jaunas lielformāta kompozīcijas "Dvēseļu lamatiņas", "Ieceļotāju ģimene pie Klusā okeāna" u. c. Ekspozīciju papildina ERROR veidotā skaņu instalācija.