Haralds Bārzdiņš: Mācot vienu blokflautu, atalgojumā varu saņemt vairāk, nekā stundu vadot veselu pūtēju orķestri

Piektdien, 31. janvārī, ar absolūti izpārdotu koncertu VEF Kultūras pilī 50 gadu jubileju svinēs orķestris "Auseklītis", pie kura pults no pirmās dienas līdz šim stāv diriģents, Rīgas 6. vidusskolas direktors Haralds Bārzdiņš.

Valsts kamerorķestrī "Sinfonietta Rīga", orķestrī "Rīga", Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī – vai visos Latvijas profesionālajos orķestros spēlē pa mūziķim no "Auseklīša". Koncertā būs tūkstotis mūziķu, kas šajā orķestrī spēlējuši 50 pastāvēšanas gados.

Rīgas 6. vidusskolas orķestrim ir pati jaunākā grupa, tad – ceturto līdz piekto klašu grupa, nākamajā sastāvā spēlē sesto, septīto klašu skolēni un tad seko "Auseklīša" kodols, skolas absolventu sastāvs, kurā ne viens vien spēlē jau četrdesmit gadus, jau trešajā paaudzē spēlē bērni un mazbērni. Kaut arī skola ir ar mūzikas novirzienu, ne visi absolventi kļūst par mūziķiem, ir arī ārsti un uzņēmēji, kuri emocionālo piepildījumu un gandarījumu gūst, joprojām spēlējot "Auseklītī".

"Auseklītis" ir pedagoga, Dziesmu svētku Goda virsdiriģenta, ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvotā pūtēju orķestra diriģenta Haralda Bārzdiņa mūža darbs. Tas aizsākts, kad viņam vēl bija tikai deviņpadsmit gadu un viņš studēja klarnetes spēli Konservatorijā.

Toreiz visā Latvijā traģiska situācija bija ar koka pūšamo instrumentu lietpratējiem. Trompetes – tenori, basi gana, bet klarnetes liels retums. Šī instrumenta pratējus, Konservatorijas studentus, arī jauno klarnetistu Haraldu Bārzdiņu aicināja izpalīgos amatieru orķestriem Dziesmu svētku skatēs. Leģendārajam Hermanim Eglītim un studentu pūtēju orķestra "SPO" vadītājam Gunāram Ordelovskim radās ideja, ka mūzikas novirziena skolā vajadzētu izveidot arī pūtēju orķestri. Un tā 1975. gadā klarnetes spēles students Haralds Bārzdiņš ienāca Rīgas 6. vidusskolā un sāka mācīt bērniem visus iespējamos pūšamos instrumentus – no stabulei līdzīgās blokflautas līdz tubām un basiem. Tā pamazām izveidojās pirmais "Auseklīša" sastāvs, saka Haralds Bārzdiņš, "tagad orķestrī spēlē vīri jau pāri piecdesmit gadiem – no mana pirmā izlaiduma –, bet toreiz, atceros, maija svētku obligātajā ielu maršēšanā mans bundzinieks augumā bija tik mazs, ka bijām spiesti lielās bungas uzlikt uz Liepājas rūpnīcā ražotiem bērnu ratiņiem, noņemot virspusi…"

Tagad Haralds Bārzdiņš saka: "Grūti ieinteresēt skolu jaunatni mūzikas spēlēšanā. "Pie Dzintara jūras" nodziedāt var visi, bet, lai nospēlētu uz klarnetes, vijoles vai trompetes, vajadzīgi gadi, piepūle un ieinteresēti speciālisti. Bet tādu trūkst. Nav manos spēkos tur ko ietekmēt, bet sistēma valstī nav lāgā. Piemēram, mācot vienu blokflautu, atalgojumā varu saņemt vairāk, nekā stundu vadot veselu pūtēju orķestri. Jo pirmais atalgojums nāk no valsts kabatas, bet otrs – no pašvaldības. Šobrīd situācija ar speciālistiem ir kritiska. Nozare turas uz manas un mazliet jaunākas paaudzes entuziasma. Bet jaunie rēķina: spēlējot profesionālā orķestrī, vienā koncertā var nopelnīt vairāk, nekā es kā skolas direktors varu piedāvāt mēnesī… Taču profesionālā orķestrī tu atbildi par sava instrumenta spēli, bet te tev jāiemāca spēlēt vēl četrdesmit bērni… Valstij ļoti jādomā par jauno pedagogu sagatavošanu. Cik no pedagoģijas nodaļas absolventiem aiziet strādāt uz skolām? Daži procenti…"

Viens no izcilākajiem un pieredzes bagātākajiem pūtēju orķestriem Latvijā – jauniešu pūtēju orķestris "Auseklītis" – svin 50 gadu jubileju.

Foto: Publicitātes

"Auseklītis" aizsācis defilē kustību Latvijā (pērn lielā šovā to rādīja Berlīnē), kas kļuvusi par 4. maija tradīciju, kurā pie Brīvības pieminekļa piedalās nu jau desmit orķestri. "Auseklītis" pūtēju nozarē nosaka kvalitāti, grūtības pakāpes un ir pirmais, kas komponistu jaunos skaņdarbus izlaiž caur savu prizmu, iesakot, kas kuram pa spēkam.

"Kādreiz ar labvēlīgu skaudību noskatījos, kā stīdzinieki ar savām simtgadīgām tradīcijām, pianisti savā mākslinieciskā varēšanā ir krietni pārāki par pūtējiem, kurus saistīja tikai ar zaļumballēm," atceras Haralds Bārzdiņš. "Tad nāca jauna diriģentu paaudze, pie kuras pieskaitu arī sevi, ar jaunu attieksmi pret pūtēju orķestra mūziku. Pamazām ieviesām sinfonizētu muzikālu sniegumu. Kādreiz pūtēju orķestrim pati augstākā pilotāža bija Verdi "Triumfa maršs", bet tagad to spēlē pat D grupas iesācēji. Vairs nav atšķirība starp simfoniskās un lielāku pūtēju orķestru atskaņoto mūziku sarežģītības ziņā, arī pūtēju repertuārā ir pasaules klasiskās mūzikas pārlikumi."

Arī jubilejas koncertā skanēs klasika – Sibeliuss, Filips Klarks, Ofenbahs, Pučini, otrajā daļā – džezs un vieglāka rakstura mūzika.

Tā kā sabrauks ne vien no visas Latvijas, bet arī Austrijas un Vācijas, sarīkojums uzlūkojams par vērienīgu "Auseklīša" salidojumu.