19 °C
Mākslas vēsturniece Ingrīda Burāne dalās maijā piedzīvotā kultūras ceļojuma iespaidos.
Pasaule svilst. Ne tikai dedzinošās saules karsonī un pavasara noziedēšanas liesmās. Pasaule svilst reāli – Latvijā gan pagaidām plaknēs. Telefona, datora, mediju ziņu izlaidumos. Rakstu šīs rindas Ukrainas kara 823. dienā. Pie kara nevar pierast. Jo katra nežēlība, vardarbība, humānisma trūkums prasa pierast pie vienaldzības, nejūtīguma, pašlabuma, regulāras ignorances un daudzām citām īpašībām, no kurām mēģinu vairīties.
Plaknēs redzamās ainas plešas aizvien brāzmaināk, straujāk, nīcinošāk un it kā neapturamāk. Visu veidu konflikti kļūst par ikdienas neatņemamu sastāvdaļu. Spriedze un reizēm izmisums. Kā mātēm ar maziem bērniem, invalīdiem, savu mūžu nodzīvojošiem sirmgalvjiem dodoties bēgļu gaitās, kā mākslīgais intelekts pārveido ieskatus par personības neaizskaramību, kā cinismā izplēnējušu ierēdņu pienākumi un atbildība nīcina mežus, lai pārvērstu tos bezjēdzīgu rīkojumu un norāžu ķīpās.
Plakanā pasaule, visticamāk, radina pie plakanības sevī. Nu, tādi – plakani, norobežojušies, mūrus uzcēluši cilvēki, bez vēlēšanās (varēšanas?) pieskarties, sajust, saviļņoties formu plastiskumā, krāsu smaržās, realitātes skaņās. Plakanība domāšanā, sajūtās, redzējumā bieži vien nedod izvēles iespējas. Izvēles, kura veido raksturu, pienākumu, daudzveidību un atkal visas tās formas, krāsas, smaržas, skaņas, ritmus, variācijas, piesātinātību, kontrastus, plastiskumu un pārējo, kas piemīt realitātei un labai mākslai.
Humānisms un materialitāte
Lai patvertos no ārējās un iekšējās liesmošanas, gruzdēšanas, sviluma, kvēlojuma, dodos uz Latvijas Universitātes Akadēmisko bibliotēku vai, kā ierastāks, – Misiņiem Rūpniecības ielā. Dodos atkārtoti, lai klusumā, vēsumā, mierā rastu sazobi ar mākslu, plastiskumu, formu dažādās izpausmēs medaļu mākslā. Lai rastu prieku un apbrīnu, emocionālo bagātināšanos un prāta zināšanas, kuras izstāde sniedz dāsni.
Latvijas Medaļu mākslas kluba un Akadēmiskās bibliotēkas sadarbība ir regulāra. Manuprāt, loģiska un pamatota, jo medaļu māksla, tāpat kā ekslibri, cieši vienoti ar grāmatu. Abi prasa intelekta līdzdalību, iedziļināšanos niansēs, it kā lasītu nopietnu un sarežģītu tekstu. 18. Latvijas medaļu mākslas triennāles atklāšana notika 17. maijā, klātesot visa pasākuma galvenajam organizētājam, kopā saturētājam, ziņās un dokumentācijā perfektajam māksliniekam Jānim Strupulim, bibliotēkas direktorei Ventai Kocerei un zinošākajai medaļu mākslas speciālistei Edvardai Šmitei. Mākslas pētnieces grāmata "Medaļu māksla" (R., 1987) joprojām ir vērienīgākais pētījums par šo tēlniecības mākslas atzaru. Prieks, ka viņas darbam ir turpinātāja, gados jaunākā kolēģe Vineta Skalberga, kura pērn Florencē XXXVII FIDEM (Starptautiskā medaļu mākslas federācija) kongresā pārstāvēja Latviju ar referātu par Dundagas pils medaļu mākslas kolekciju. Interesanti, ka kongresa oktobra piecās dienās visdažādākajās izpausmēs (referātos, ekskursijās, plenārsēdēs, praktiskajās meistardarbnīcās un citos pasākumos) iezīmējās divas galvenā tēmas – humānisms (medaļu mākslas aizsākumi meklējami renesansē) un materialitāte.
Varētu teikt, ka abas šīs izteiksmes formas ir noteicošas arī Misiņa bibliotēkā apskatāmajā medaļu kopojumā. Izstādē piedalās 25 autori ar 111 darbiem. Pārstāvēti visu paaudžu mākslinieki no lielmeistariem līdz studentiem. Kā stāsta Latvijas Medaļu kluba prezidents Jānis Strupulis, izstādes debitanti – Latvijas Mākslas akadēmijas studenti Artūrs Bogdanovs (2000), Arturs Dimiters (2000, skaista pārmantojamība, jo topošā mākslinieka vecvecmāmiņa ir viena no mūsu profesionālās tēlniecības veidotājām Marta Liepiņa-Skulme), Natālija Nāzare (2000), Fēlikss Zips (2002). Visi viņi arī meistara, emeritētā profesora Bruno Strautiņa radošo padomu un pieredzes atbalstīti. Jāsaka, debitanti pārliecinoši iekļaujas pieredzējušo kolēģu kopainā. Ne tikai ar tēmu pieteikumiem, aktualitāti – A. Bogdanovs "Strukturēts cilvēks" (2024, 200x150 mm, akrils, krāsa), A. Dimiters "Strukturālā puķe" (2024, 150x150x70 mm, bronza), N. Nāzare "Antropomorfārās pēdas" (2023, 100x200 mm, poliestera sveķi, metāls) un F. Zips "Baltais un melnais caurums" (2023, 145x100 mm, koks, ģipsis, metāls), bet arī ar izpratni par materiālu un plastiskumu. Uzteicami, ka jaunu cilvēku lūkojumā tiek akcentētas humānisma robežas mūsdienu pasaulē.
Materiālu izvēle medaļu darināšanā šajā skatē ir pārsteidzoša. Negaidītībā un risinājumos. Tradicionāli medaļu mākslu saistām ar bronzu, bet šajā izstādē mazie tēlniecības objekti tapuši un savienojumos atklājas trīs dimensijās. Jānis Strupulis precizē: "Materiāli – gan metāli (bronza, alva, alumīnijs, misiņš, čuguns, tērauds, nerūsošs tērauds, varš, svins, sudrabs), gan keramika (terakota, baltais māls), gan sintētiskie materiāli (akrils, akrila sveķi, poliestera sveķi, keramofikss, polimēru māls, krāsa), gan arī stikls, emalja, malahīts, dzintars, koks, ģipsis, vilna."
Meklējumiem nav robežu
Materiālu dažādība nozīmē arī pārsteidzošus formas risinājumus, liek neierasti, negaidīti, neiepazīti paraudzīties uz tēlniecības iespējām (medaļu māksla savā ziņā aizvien bijis arī ieceru pārbaudes lauks). Arī nestaigātu ceļu, taku, stigu meklējumi. Mūsdienu standartizētajās norišu un regulu nepārkāpjamajās robežās mākslinieki rāda un pierāda, ka aizvien var un vajag meklēt jaunus risinājumus. Patiesības meklējumos nav robežu.
No izstādes autoriem Jānis Strupulis min vairākus: "2023. gada vasarā Dundagas pilī notika pirmais keramikas medaļu simpozijs. Šajā izstādē redzam Līvas Breģes (1991), Artas Dumpes (1933) un Ligitas Franckevičas (1947) simpozijā veidotos darbus. Unikāla ir tēlnieka un juveliera Stefana Močuļska (1946) malahītā gravēta zaļā ābele ar zelta ābolīti (Ābele, 50x50 mm, malahīts, metāls). Jānis Anmanis (1943) noteikti ir mūsu labākais improvizators, kam viss iznāk eleganti un viegli. Keramofikss, bērnu mācību kompozītmateriāls gleznotāja rokās kļūst kā senās, izraktās bronzas.
Par manu Ukrainas atbrīvošanai veltīto triptihu. Tas tika eksponēts FIDEM izstādē Florencē 2023. gadā un Jūrmalas mākslinieku grupas izstādē Majoros šogad. Uzmanību saistīja fakts, ka britu aktuālo grafiti autors Banksy dažas dienas pēc Borodjankas atbrīvošanas ieradās Ukrainas pilsētciematā un drupās uzzīmēja divus grafiti "Zēns met džudistu" un "Vingrotāja drupās". Džudo cīkstonis atgādina V. Putinu, ko mazs ukraiņu zēns nomet zemē. Banksy arī Kijivā uz betona bloku barikādes uzzīmēja šūpoles ar diviem bērniem, kā balsts tām kalpo reāls no sliedēm sametināts prettanku "ezis"."
Jāpiebilst, ka sienu zīmējumus Jānis Strupulis ietvēris plastiskajā tēlniecības valodā un iemūžinājis bronzas triptihā. Tā mazās, plaukstā sasildāmās cilvēcības zīmes uz brīdi dzēš spriedzi un izmisumu. Laba māksla, kā aizvien, iedvesmo, dod spēku un rītdienas ausmas iespējamību.
Misiņos iespējams apskatīt vēl vienu mākslas darbu ekspozīciju – "Veltījums Bibliotheca Rigensis 500". Tajā savu tēmas redzējumu apvienojuši Latvijas un Ukrainas gleznotāji. Abām skatēm sava vieta un nozīme šodienas kopsakarībās un Latvijas mākslas aktualitātēs.
