Jaunā teātra sezona solās būt saistoša un intriģējoša no vairākiem aspektiem. Sociālajos tīklos pavīdēja apmēram tāds ieraksts – cik labi, ka nenopirku abonementu uz Nacionālo teātri. (Ja reiz tur tāds skandāls...) Tiesa, pārredzamā pagātnē nenāk prātā situācija, kad pēc jauna direktora apstiprināšanas no amata atkāptos teātra mākslinieciskais vadītājs un visa viņa radošā komanda, kā arī aizietu vairāki aktieri.
"Kultūrzīmes" noskaidroja, kas jaunajā sezonā ir plānos Nacionālajam un pārējiem Latvijas teātriem un Latvijas Nacionālajai operai un baletam.
Starp ieguvumiem un zaudējumiem
Nacionālajā teātrī šī sezona šķiet īpaši ieinteresējoša, jo tā ir pirmā Elmāra Seņkova veidotā. Un pēc tās zināmā mērā tomēr var spriest, kā būtu, ja būtu... Kurp virzītos Nacionālais teātris, ja tā mākslinieciskais vadītājs paliktu Elmārs Seņkovs. "Nacionālais teātris vienmēr būs lojāls latviešu klasikai un oriģināldramaturģijai. Atslēgas vārdi jaunajā sezonā ir laikmetīgums, debijas un pārmaiņas. Latvijas Nacionālais teātris ir galvenais mūsu nācijas rupors, kam jārunā brīvi, saturīgi un spēcīgi," tā, raksturojot šo sezonu, sacīja Elmārs Seņkovs, vēl būdams teātra mākslinieciskais vadītājs.
Otras lielās pārmaiņas attiecināmas uz Jauno Rīgas teātri (JRT). Pēc septiņiem trimdas gadiem, kā sacīja JRT mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis, trupai 2024. gada martā dotas cerības atgriezties teātra vēsturiskajās telpās Lāčplēša ielā 25. Savās vēsturiskajās telpās nākamajā vasarā cer atgriezties arī Valmieras teātris, kas patlaban spēlē topošajā laikmetīgās mākslas telpā "Kurtuve", kas nominēta Latvijas Arhitektūras balvai, bet kur ir tikai 106 skatītāju vietas. Līdz simt vietām ir Apaļajā zālē, un tas nozīmē nepietiekamus ieņēmumus par biļetēm. Tāpēc Valmieras teātris saka paldies Borisa un Ināras Teterevu fondam par 100 000 eiro atbalstu četriem jauniestudējumiem.
Konkrētākas aprises pamazām iegūst arī Liepājas teātra Mazā zāle. Beidzot izlemts, ka Mazo zāli, kam līdz šim teātris izmanto telpas koncertzālē "Lielais dzintars", būvēs laukumā blakus teātra ēkai.
Kā Liepājas teātra direktoram Herbertam Laukšteinam solījis Liepājas mērs, "šogad zīmējam (projektējam), nākamgad būvējam".
Ne tik iepriecinošs liepājniekiem ir cits fakts – Liepājas teātra galvenais režisors Dmitrijs Petrenko uzvarējis konkursā un kļuvis par Tallinas Krievu teātra māksliniecisko vadītāju, taču iestudēt izrādes varēšot arī Liepājā. Tas tomēr liepājniekiem ir zaudējums – tāpat kā divu aktieru pāriešana uz teātriem Rīgā un viena pāriešana ārštatā. Madara Viļčuka ar šo sezonu kļuvusi par Dailes teātra aktrisi, Egons Dombrovskis, kas vēl spēlēs repertuāra izrādēs arī Liepājā, papildinājis Nacionālā teātra štatu, kur viņam jau iedalītas četras lielas lomas. Teātra štatu pametis arī Edgars Pujāts, kurš sociālajos tīklos paudis, ka viņš jau kādu laiku "nav mierā ar mūsu teātra vadības stilu mūsu "galvenā ārsta vadībā"".
Runājot lielākos vilcienos par aktieru pārvilināšanu un pārpirkšanu, Herberts Laukšteins sacīja, ka katra teātra identitāte pašos pamatos ir tā trupa. Savu neapmierinātību ar aktieru pārvilināšanu izteica arī JRT mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis. No JRT uz Daili ar šo sezonu pārgāja jaunā aktrise Marta Lovisa Jančevska. Taču sezonas atklāšanas preses konferencē Alvis Hermanis sacīja: "Nav arī žēl. Aktierim vispirms jābūt sava teātra patriotam." Pārmetot nevienmērīgu noslodzi, neapmierinātību ar Liepājas teātra direktoru Herbertu Laukšteinu, kuram septembrī beidzas darba līguma termiņš, izteikuši Liepājas teātra aktieri un panākuši, ka pilsētas pašvaldība rīkos atklātu konkursu uz amatiem valdē.
Kā informē LETA, līdz brīdim, kamēr atklāta konkursa rezultātā tiks iecelta jauna valde, uz laiku valdes pienākumus pildīs līdzšinējā valdes locekle Eva Ciekurze.
Starp Jāņa Vimbas zaudējumu konkursā uz Nacionālā teātra direktora amatu un pēkšņo "sacelšanos" Liepājas teātrī JRT preses konferencē savdabīgu mājienu deva aktrise Marija Linarte: "Ja zālē sēž kāds no Kultūras ministrijas, lai dzird, ka mums, Jaunajam Rīgas teātrim, citu vadību nevajag."