Kaķis pietuvojies "Oskaram". Kas notiks tālāk?

Pagājušajā nedēļā, 23. janvārī, izziņoja Amerikas Kinoakadēmijas balvas "Oskars" nominantus, un pirmo reizi tās pastāvēšanas vēsturē uzmanību, turklāt divās kategorijās – "Labākā ārvalstu filma" un "Labākā pilnmetrāžas animācijas filma" –, guvusi Latvijas filma – Ginta Zilbaloža "Straume".

Patriotisma vilnis novērsa uzmanību no šī gada nomināciju rekordista – Francijas filmas "Emilija Peresa", kurai ir 13 nominācijas un kura tādējādi apsteigusi visas ASV tapušās filmas.

Ar Kannu spozmi

Gan "Straumes", gan "Emilijas Peresas", ko dažos seansos nupat izrādīja Mūsdienu filmu festivāla "Lācis, lauva un zars" ietvarā un kas kinoteātru repertuārā skatāma no 31. janvāra, lielā ekrāna dzīve aizsākās Kannu kinofestivālā – Ginta Zilbaloža filma bija iekļauta "Un Certain Regard" jeb "Īpašā skatiena" programmā, un Žaka Odijāra mūzikls – galvenā konkursa skatē un ieguva balvu par labākās aktrises darbu, tiesa, to saņēma visas šīs filmas galveno lomu atveidotājas (transpersona Karla Sofija Gaskoņa, Zoja Saldana, Selēna Gomesa un Adriana Paza), kā arī žūrijas balvu. Izrādītas vairākos festivālos, abas filmas atkal satikās Eiropas Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremonijā, kur "Straumi" atzina par labāko Eiropas animācijas filmu un "Emilija Peresa" triumfēja visās piecās kategorijās, kurās bija nominēta.

Emilija Peresa – Karla Sofija Gaskoņa ir pirmā transpersona, kura Amerikas Kinoakadēmijas balvai nominēta kategorijā "Labākā aktrise".

Foto: Publicitātes

Kā nākamā sekoja Holivudas Ārzemju preses asociācijas balvas "Zelta globuss" balvas pasniegšana, kur Zilbaloža filmu atzina par labāko pilnmetrāžas animāciju, Odijāra lentei piešķīra četras balvas: labākā filma – mūzikls vai komēdija, labākā filma ne-angļu valodā, labākā otrā plāna aktrise (Z. Saldana) un oriģināldziesma. Un nu abas iekļuvušas "Oskaru" nominantu vidū – "Straume" ar divām, "Emilija Peresa" ar 13 nominācijām, turklāt abas izvirzītas arī labākās starptautiskās filmas kategorijā.

Raganas, arhitekts, Vatikāns un Dilans

Iespējams, šis ir gads, kad minēt jebkādas prognozes ir teju neiespējami, tomēr, atskatoties uz vairāku filmu jau iepriekš gūtajiem panākumiem un milzīgo publicitātes vilni, kas tās pavada, var secināt, ka Amerikas Kinoakadēmijas biedru pārliecināšana par labu savai filmai būs ne viena vien producenta primārais darbs tuvāko nedēļu laikā. "Oskarus" pasniegs 2. marta vakarā pēc Losandželosas laika, un pirmo reizi par ceremonijas vadītāju apstiprināts komiķis un TV personība Konans O`Braiens.

Desmit nominācijām izvirzītas divas filmas – Stīvena Švarca un Vinnijas Holcmanes 2003. gadā debitējušā mūzikla "Ļaunā" ekranizācija ar popdīvu Adrianu Grandi un Sintiju Erivo galvenajās lomās, kas balstīts Frenka L. Bauma grāmatas "Oza pilsētas burvis" universā, un Breidija Korbeta "Brutālists". Venēcijas kinofestivālā episkais kinostāsts par holokaustu izdzīvojuša Ungārijas ebreju arhitekta karjeru ASV saņēma "Zelta lauvu" par labāko režiju, un to savā 2024. gada labāko 10 filmu listē iekļāvis Amerikas Kino institūts. Adriens Broudijs, Felisitija Džounsa un Gajs Pīrss nospēlējuši lomas, ko "Oskariem" virza Amerikas Kinoakadēmijas biedri, un tās kontā ir jau trīs "Zelta globusi": kā labākajai filmai – drāmai, par B. Korbeta darbu un A. Broudija sniegumu. Latvijas kinoiznomā filmu sāks demonstrēt 28. februārī. "Ļaunās" ekrāna dzīve aizsākās jau novembrī, un tā ir pirmā no divām filmām, kurā divas Oza zemes raganas – zaļādainā Elfaba un nevainojamā Glinda – vēl meklē savu ceļu.

Kardināla Lorensa loma Ralfam Fainsam filmā "Conclave" sagādājusi jau trešo nomināciju "Oskaram".

Foto: Publicitātes

Ar astoņām nominācijām šogad var lepoties filmu "Konklāvs" (kinoteātros no 7. februāra) un "Bobs Dilans: Pilnīgi nezināms" (jau repertuārā) komandas. Edvarda Bergera drāma par jauna pāvesta vēlēšanām ir emocionāli nospriegots trilleris, un arī tas iekļauts Amerikas Kino institūta filmu sarakstā, savukārt biogrāfiskās filmas par vienu no leģendārākajiem mūsdienu dziesminiekiem darbība aizsākas 1965. gadā, un tajā vienu no savas karjeras spožākajām lomām nospēlējis Timotē Šalamē.

Pelnrušķīte un mūžīgā jaunība

Par spīti neviennozīmīgajām atsauksmēm, kas filmu "Anora" pavada jau kopš pirmizrādes Kannās, tā izpelnījusies sešas nominācijas. Šona Beikera romantiskajā drāmā gados jauna erotisko deju dejotāja Anora izdzīvo mūsdienu Pelnrušķītes stāstu, un viņas princis ir neviens cits kā krievu oligarha dēls Ivans. Acīm redzami Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā Amerikas Kinoakadēmijas biedriem – un ne tikai viņiem vien, jo filmas kases ieņēmumi pieckārtīgi pārsniedz tās budžetu, kas ir seši miljoni ASV dolāru, kā arī Kannu žūrijai, kuras vadītāja ir hita "Bārbija" režisore Grēta Gērviga, – ir stipri vienaldzīgs, ko atzīst arī emigrācijā dzīvojošie krievvalodīgie kinokritiķi.

Filmas "The Substance" autore Korālija Faržē ir vienīgā sieviete, kura šogad nominēta kā labākā režisore, un kopš pirmizrādes Kannu kinofestivālā par "Substanci" runā ne tikai kino kontekstā.

Foto: Publicitātes

Ar piecām nominācijām seko divas filmas – Denī Vilnēva "Kāpa: Otrā daļa" un Korālijas Faršē drosmīgā "Substance" ar Demiju Mūru. Faršē ir vienīgā sieviete, kura šogad nominēta kā labākā režisore, savukārt Holivudas panteonam piederošā un 60 gadu slieksni jau pārkāpusī Demija Mūra pirmo reizi savas karjeras laikā izpelnījusies tik augstu novērtējumu. Viņas varones fiziskās transformācijas, cenšoties saglabāt mūžīgo jaunību, ļauj vilkt skaudras paralēles ar plastikas ķirurģijas un citu smukummanipulāciju uzvaras gājienu, kas laupījis dabisku mīmiku daudzām slavenībām, tostarp pašai Mūrai.

Māte, meita un gliemezis

Trīs nominācijās izvirzīti trīs kinodarbi: cietuma drāma "Singsinga", "Robots savā vaļā", ko uzskata par galveno "Straumes" konkurentu cīņā par labākās animācijas filmas godu, un "Es vēl esmu šeit". To skaitā – par Fernandas Toresas tēlojumu, kas jau ierakstīts Brazīlijas kino vēsturē, jo viņa ir pirmā aktrise no Latīņamerikas, kura saņēmusi "Zelta globusu", un otrā, kura nominēta "Oskaram", tādējādi sekojot savas mātes Fernandas Montenegro pēdās. "Es vēl esmu šeit" ir viena no piecām filmām, kas "Oskaram" nominēta kā labākā starptautiskā filma (līdz 2020. gadam šo kategoriju dēvēja "Labākā ārzemju filma"), un pārējās ir "Emilija Peresa" un "Straume", kā arī "Meitene ar adatu" (Dānija, izrādīta Rīgas Starptautiskajā kinofestivālā) un jau gadiem ilgi trimdā dzīvojošā irāņa Mohamada Rasulofa politiskā drāma "Svētās vīģes sēkla" (Francija, Vācija, Irāna), kas Latvijas kinoteātros nonāks 7. februārī.

Fernanda Toresa ir otrā brazīliete, kura nominēta "Oskaram" kā labākā aktrise par tēlojumu filmā "I`m Still Here", tādējādi sekojot savas mātes aktrises Fernandas Montenegro pēdās.

Foto: Publicitātes

Labākās animācijas filmas kategorijā izvirzītas arī amerikāņu "Prāta spēles 2", jau sestā "Aardman Animations" plastilīna animācijas filma par Volesa un Gromita piedzīvojumiem, kā arī "Gliemeža memuāri" (Austrālija), kam ir vecuma ierobežojums 17+ un kura režisors Ādams Eliots savu pirmo "Oskaru" saņēma par traģikomisko īsfilmu "Hārvijs Krumpets" (2004).

Viss nomināciju saraksts: www.oscars.org.