Kā Dziesmu un deju svin mūsu ziemeļu kaimiņi

Kamēr vēl nav beigusies Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku 150. gadskārtas svētku vasara, "Kultūrzīmes" ieskatījās, kā šogad no 30. jūnija līdz 2. jūlijam notika XIII Jauniešu dziesmu un deju svētki Igaunijā.

Interesanti, bet, lai gan savulaik svētku tradīcija Igaunijā aizsākās četrus gadus agrāk kā Latvijā – Pirmie Igauņu Dziesmu svētki notika Tartu (Tērbatā) 1869. gada vasarā – un lai gan abās valstīs Dziesmu un deju svētkus sauc par pašu nozīmīgāko piecgades kultūras notikumu, mūsu valsts svētkos dziedamās dziesmas ir sarežģītākas un arī publikas attieksme pret svētku pasākumiem – nopietnāka.

Biļetes pieejamas pat koncerta laikā

Šī gada 10. janvārī Igaunijas ziņu aģentūras un sociālos medijus pāršalca sengaidītā ziņa – uz Igaunijas XIII Jaunatnes dziesmu un deju svētku koncertiem iespējams nopirkt jebkāda veida biļetes, to cena svārstās no astoņiem līdz 69 eiro, astoņus eiro maksāja arī biļete skatītājam ratiņkrēslā un tā pavadonim. Iesākumā organizatori gan brīdināja, ka, svētkiem tuvojoties, biļešu cena paaugstināsies, bet galu galā uz vienīgo Dziesmu svētku koru koncertu biļetes bija pieejamas pat lietusgāzes laikā jau pēc koncerta iesākuma. 

Biļetes bija nopērkamas gan klātienes tirdzniecības punktos, gan internetā, turklāt tām netika pierēķināts interneta veikala izmantošanas uzcenojums. 

Biļešu pārdevējs bija "Piletilevi" – kompānija ar 26 gadu darba pieredzi.

Lielāka interese par dejām

Parasti igauņu skatītāji visvairāk interesējas par deju svētku lieluzvedumiem, tā kā "Kalevi" stadiona tribīnēs skatītāju vietu skaits ir ierobežots, notika trīs identiski deju uzvedumi "Tilti", savukārt vienīgā Tallinas Dziesmu svētku estrādes koncerta laikā skatītāju daudzums praktiski netika ierobežots, iepriekšējā lielkoncertā organizatori vārtus esot slēguši tikai tad, kad uz pārnēsājamajiem soliem un segām zālienā bija izvietojušies jau vairāk nekā 60 tūkstoši skatītāju. Šogad dziesmu koncerta "Zeme ir svēta" ilgums bija gandrīz sešas stundas, tas aizsākās pulksten 16, tā noslēgumā pulksten 21.32 tika izslēgta Dziesmu svētku estrādes lāpa.

Kopumā Dziesmu svētku koncertā piedalījās 778 koros apvienojošies 23 139 dziedātāji, tos vadīja 657 diriģenti. Koncertā, gluži kā Latvijā, piedalījās arī dejotāji un pūtēju orķestri, kā arī simfoniskie orķestri. 

Kopumā uz Dziesmu svētku estrādes galvenajās koncerta daļās atradās 31 415 dalībnieku. Viņu uzstāšanos klātienē noklausījās vairāk nekā 51 tūkstotis skatītāju.

Koncertā izskanēja 45 skaņdarbi, no kuriem 19, ieskaitot komponista Silvera Sepa noslēguma dziesmu "Mans prieks ir bezgalīgs", bija radīti tieši 2023. gada Jaunatnes dziesmu svētkiem.

Ar zaļu pieeju

2023. gada Jauniešu dziesmu un deju svētkus igauņi lepni sauc par dabai draudzīgākajiem svētkiem jebkad – gan dalībnieki, gan apmeklētāji bija nodrošināti ar vairākkārt lietojamiem traukiem.

Foto: Publicitātes no visitestonia.com/Esti Laulipidu

"Kultūrzīmes" igauņu svētku organizatoriem uzdeva vairākus jautājumus par latviešiem tik aktuālo dalībnieku ēdināšanu un dzērienu ienešanu estrādes parkā. Taču šķiet, ka ēdināšanās loģistika un aizliegumi mūsu ziemeļu kaimiņiem nav sagādājuši problēmas. Kā "Kultūrzīmēm" stāstīja festivāla organizatoru pārstāve Helēna Lutsa, visi svētku dalībnieki esot bijuši paēduši, organizatori kopumā esot izdalījuši vairāk nekā 50 tūkstošus ēdienu porciju un izdales loģistika bijusi izstrādāta jau no iepriekšējiem svētkiem. Pats par sevi saprotams, parkā nav bijis ļauts ienest stikla pudeles.

Gluži kā Latvijā, arī Igaunijā svētku organizētāji uzsvēra zaļo pieeju, un, piemēram, notis un dziesmu teksti bija pieejami digitāli brīvpieejā, bet par dziesmu grāmatu papīra formātā bija jāmaksā seši eiro un sūtīšanas izmaksas.

Sekojot ierastajam ritmam, nākamajiem Igaunijas Jauniešu dziesmu un deju svētkiem būtu jānotiek 2027. gadā, savukārt Vispārējiem svētkiem – 2029. gadā, bet, pēc Igaunijas Dziesmu un deju svētku fonda vadītāja Margus Tomlas teiktā, pašlaik Dziesmu un deju svētku fonds izstrādā plānu, kā izņēmuma kārtā abus svētkus apvienot un jau 2028. gadā sarīkot Vispārējos dziesmu un deju svētkus.

Iespējams, ņemsim piemēru no latviešiem

Margus Tomla.

Foto: Publicitātes no visitestonia.com/Esti Laulipidu

Saruna ar Igaunijas Dziesmu un deju svētku fonda vadītāju Margu Tomlu.

Latvijā uztraucāmies par svētku loģistiku, par ēdināšanu… Kā tas notika Tallinā?

Jaunieši un bērni nakšņoja 46 galvaspilsētas skolās, un nedzirdēju par kādiem neparedzētiem atgadījumiem. Tiesa, mēģinājumu laikā dažiem bija vajadzīga mediķu palīdzība, bet visu laiku par dalībniekiem un skatītājiem bija gatavi rūpēties vairāk nekā simt mediķu, bērnus pieskatīja arī daudzi brīvprātīgie. Lai arī laika apstākļi bija vasarīgi, mums bija arī daži pārbaudījumi – dejotājiem bija pārāk karsts, viņus vēsinot iztērējām ap sešām tonnām ūdens, savukārt dziesmu koncertā gan dalībniekus, gan skatītājus mērcēja lietus.

Svētku laikā centāmies radīt iespējami maz atkritumu. Dziedātājiem, mūziķiem un dejotājiem ēdiens tika pasniegts vairākkārt izmantojamos traukos, kurus pēc ēšanas viņi atdeva atpakaļ. Savukārt skatītājiem, saņemot ēdienu, bija jaiemaksā divu eiro depozīts, kuru atguva pēc trauku atdošanas. Ēdinātāji centās izmantot mūsu vietējo produkciju un vairāk nekā 50 tūkstošus zupas porciju gatavoja no Poltsamā konservētās zupas. Liekas, ka visiem tā labi garšoja! Par to rūpējās mūsu zemessardze, pavāri un viņu palīgi. 

Vēl mūsu dalībniekus lutinājām arī ar saldējumu – mūsu atbalstītājs, saldējuma kompānija "Balbiino", bija sagādājis 150 tūkstošu porciju!

Rīgā dalībniekiem bija viegli pieejams dzeramais ūdens gan pudelēs, gan arī personīgajos traukos, bet tikai retam skatītājam bija līdzi vairākkārt lietojamās pudeles.

Taisnība, arī pie mums tās nebija visiem, tomēr uzskatu, ka neradījām pārāk lielu atkritumu kalnu. Piemēram, saldējuma iepakojumi bija viegli pārstrādājami.

Vai bija paredzēti kādi atvieglojumi skatītājiem ratiņkrēslos?

Bija iespējams nopirkt īpašu biļeti, kā arī pieprasīt caurlaidi, lai varētu ērti novietot automašīnu. Skatītājam ratiņkrēslā biļete maksāja astoņus eiro.

Kā dalībnieki un skatītāji nokļuva līdz Dziesmu svētku estrādei?

Gluži tāpat kā daudzos iepriekšējos svētkos. Nekas jau nav daudz mainījies – estrāde atrodas tur jau kopš 1959. gada. Daudzi uz turieni devās ar sabiedrisko transportu, daudzi ar divriteņiem, skrejriteņiem, bija arī speciālie autobusi. Jāpiebilst, ka divriteņu novietne gan nebija apsargāta, bet, domāju, katram braucējam jau ir sava slēdzene.

Taisnība gan, ka svētku dienās Tallinā vispārējā satiksme bija traucēta, bet, domāju, mēs visi ar to jau bijām rēķinājušies. 

Uzskatu, ka visi dienesti, visas komandas par svētkiem rūpējās lieliski. 

Iespējams, ka nākamajos svētkos ņemsim piemēru no latviešiem un svētku laiku pagarināsim. Svētku radošajiem organizatoriem padomā vēl ir tik dažādi koncerti un notikumi!

Uzziņa

Dziesmu svētku tradīcija Igaunijā

• Igaunijas Dziesmu svētki, kuru tradīcija aizsākusies 1869. gadā, ir iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
• 150 gadu laikā tiem ir bijusi nozīmīga ietekme uz Igaunijas identitātes un politikas attīstību.
• Šī tradīcija ir bagātinājusi Igaunijas valodu un kultūru. Ne vienreiz vien tā ir iedvesmojusi un iedrošinājusi tautu sacelties pret okupācijas režīmu un cīnieties par savu brīvību un neatkarību.
• Tā kā Dziesmu un deju svētku sagatavošana prasa vidēji trīs gadus, paralēli notiek dažādi lielāki un mazāki pasākumi kā iesildīšanās Lielajiem svētkiem.
• Dziesmu svētku tradīcijas pamatā ir svarīgu tautas vērtību kopšana – tautas kultūras un tradīciju saglabāšana un mīlestības pret savu tēvzemi slavināšana.

Avots: "visitestonia.com"

Viedokļi

Kā jūtaties Jauniešu dziesmu un deju svētkos?

Jāks Nērīts, skolotājs no Koguvas: Šie bija mani jau sestie Dziesmu svētki, esmu piedalījies gan lielajos, Vispārējos svētkos, gan iepriekšējos Jaunatnes svētkos. 

Biju pārsteigts, ka mūsu bērnus un jauniešus vēlējās dzirdēt tik liels skaits klausītāju, varbūt pēc pandēmijas bijām noilgojušies pēc kopā sanākšanas. 

Viss bija lieliski, mūsu skolas korī bija tieši 12 dziedātāju, tā kā nolikumā teikts. Priecājos, ka koncerts neievilkās ilgi naktī un pēc tā vēl paguvām atbraukt mājās.

Pauls Rebāns, mācībspēks no Tartu: Labāk pajautājiet, kāds bijis visu laiku labākais Dziesmu svētku koncerts!

To reiz jautāju savai mammai, kura piedalījusies visos Dziesmu svētkos no 1938. līdz pat 2005. gadam. Viņa atbildēja, ka tas bijis "Atceltais koncerts" – 1960. gadā lietus esot bijis tik stiprs, ka koncerts tika oficiāli atcelts, bet tomēr dziedātāji estrādi neesot pametuši un sākuši dziedāt spontāni. Beigās pat diriģents Gustavs Ernesaks neesot noturējies un lēcis diriģēt. Toreiz esot bijusi brīnišķīga noskaņa. Zem estrādes arkas, īpaši augšā, no izmirkušām vilnas kleitām gan esot bijusi tik asa smaka gluži kā aitu kūtī, bet tas nevienu neesot traucējis.

Esmu dzirdējis valodas, kas sludina Dziesmu svētku tradīcijas beigšanos, bet koncertus jau neveido laikapstākļi un valdošās aprindas. 

Dziesmu svētku kustība dzimst pašos igauņos, mūsu dziedātājos un dejotājos. 

Tas gan nenozīmē, ka tuvākajā laikā nevajadzētu apspriest jautājumu par algu pacelšanu lauku skolu skolotājiem un koru diriģentiem. Šobrīd šo skaisto tradīciju galvenokārt uztur entuziasms.

Aili Sīne, studente, dejotāja no Raplas: Šie bija mani pirmie deju svētki, un ļoti tos izbaudīju. Mani iepriecināja skatītāju sajūsma un visu dalībnieku entuziasms. Zinu, ka mūs, igauņus, par šiem svētkiem apbrīno vai visā pasaulē! Neesmu dzirdējusi, ka kāds gribētājs nebūtu ticis uz koncertiem – biļešu pietiek visiem!

Kadri Raili, Dziesmu svētku apmeklētāja no Tallinas: Pat nevaru saskaitīt, kuri man kā apmeklētājai ir šie svētki. Skolas un studiju gados dziedāju arī korī. Biļeti bija ļoti viegli nopirkt, nepirku dārgu, jo jau ierasti sēžu pati savā krēslā. Reizēm gan drusku traucē, ka priekšā kāds ir garāks, vēl kaut kur skaļi sarunājas, bet tie jau ir kopēji tautas svētki, himnas laikā gan visi apklust un pieceļas. Šogad bija īpaši sirsnīgi, jo ļoti šos svētkus gaidījām – igauņu jaunieši ir brīnišķīgi! Un kā viņi dzied!

Eva Lingemetsa, dziedātāja no Kuresāres: Šie ir mani pēdējie jauniešu dziesmu svētki, jo paredzēts, ka tajos var dziedāt līdz 29 gadu vecumam. Mūsu diriģente stāstīja, ka Latvijā svētki esot pavisam citādi, repertuārs esot sarežģīts un daudzi dziedātāji to pat nevarot iemācīties. Pie mums šogad bija ļoti skaisti, un programmas dziesmas nebija grūtas. Taisnība, visus pārsteidza lielais lietus koncerta laikā, bet varbūt tieši tāpēc izjutām tik lielu saviļņojumu.