12.3 °C
Pagājušajā nedēļā mūsu kaimiņvalsts Lietuva bija pārpilna dziesmu un deju – lietuvieši Kauņā un galvaspilsētā Viļņā vērienīgi svinēja savas pirmās Dziesmu dienas simtgadi, kur visos 14 notikumos kopā piedalījās ap 37 tūkstošiem mākslinieku, toskait apmēram divi tūkstoši ārpus Lietuvas dzīvojošu lietuviešu.
Pirms gada "Kultūrzīmes" sekoja līdzi dziesmu svētkiem Igaunijā, kur šī tradīcija ir nedaudz senāka nekā pie mums – pirmie igauņu Dziesmu svētki notika 1869. gada vasarā –, un 2023. gadā igauņi izdziedāja un izdejoja savus XIII Jauniešu dziesmu un deju svētkus.
Dziesmu svētku simtgade
Baltijas valstu kopējā Dziesmu svētku tradīcija Lietuvā ir visjaunākā, un, lai gan pati pirmā lietuviešu kora uzstāšanās notika jau 1895. gadā, tikai 1924. gada augustā toreizējā Lietuvas galvaspilsētā Kauņā norisinājās pirmā "Dziesmu diena", kurā piedalījās 86 kori ar vairāk nekā 3000 dziedātājiem. Arī otrie Lietuvas Dziesmu svētki notika Kauņā 1928. gada jūlijā un tajos piedalījās jau 6000 dziedātāju, turklāt arī viesi no Latvijas – Rīgas Lietuviešu biedrības koris. Kopš neatkarības atjaunošanas Lietuvas Dziesmu un deju svētki pārdēvēti par Vispasaules lietuviešu dziesmu un deju svētkiem, jo tajos piedalās lietuvieši no 15 dažādām valstīm. Tāpat kā Latvijā, Dziesmu diena Viņģa parka estrādē ir tikai viena no svētku norises daļām – Vispasaules lietuviešu dziesmu svētkos atsevišķi izdalīta gan Folkloras diena, gan Teātra diena, gan Dejas diena. Svētku nedēļas garumā notika visdažādākās izstādes un koncerti: kopumā 14 liela apjoma kultūras notikumi, no kuriem desmit skatītājiem bija pieejami bez maksas.
Svētku noslēgumā Dziesmu dienā lielkoncertā "Lai zaļo mežs!" Viņģa parka estrādē uzstājās ap 12 tūkstošiem dziedātāju, klāt bija arī 50 tūkstoši skatītāju. Tik liels koncerta apmeklētāju skaits ir neierasts: parasti bija divarpus reizes mazāk.
Kā "Kultūrzīmēm" pastāstīja svētku organizatora, Lietuvas Nacionālā kultūras centra (LNKC) Reģionālās kultūras nodaļas vadītāja Ieva Krivickaite, šogad Dziesmu un deju svētkos Lietuvā arī visas nedēļas garumā skatītāju esot "daudz, daudz vairāk, nekā līdz šim ierasts".
"Cilvēki uz šiem simtgades svētkiem nāk ne vien, lai klausītos mūziku. Iespējams, pietrūkusi arī kopābūšana, jo iepriekšējie svētki notika pirms sešiem gadiem. Šāda mēroga pasākuma mums tik tiešām bija pietrūcis ilgāku laiku. Otrs būtisks iemesls pulcēties ir karš Ukrainā. Iedzīvotāji vairāk piedomā par savu identitāti, saknēm, vēsturi un par savu valsti. Droši vien daudzi izjūt pasaulē notiekošo haosu un vairāk vēlas izjust kopību, satikties. Dziedot mums svarīgās dziesmas, visapkārt redzot tik daudz garīga spēka, Dziesmu svētki ir īsts tautas pacēluma brīdis, kurš var ikkatru saviļņot vēl ilgi."
Ja nav sēdvietas, ieeja par brīvu
Viņģa parka estrādē iespējams atrasties ap 20 000 dziedātāju un līdz pat 100 000 klausītāju. Lietuviešu svētku biļešu politika paredz, ka pārdotas tiek tikai biļetes, kuras dod iespēju apsēsties, pārējās ir bez maksas un pieejamas brīvi, pat koncerta laikā.
6. jūlija koncertam tika pārdotas biļetes ap 10 tūkstošiem sēdvietu, no kurām visdārgākās biļetes cena bija 50 eiro. Kopumā svētku nedēļā uz dažādiem svētku sarīkojumiem pārdotas ap 30 tūkstošiem biļešu, to cenas sākās no 10 eiro. Svētku nedēļas visdārgākās biļetes – līdz pat 100 eiro – bijušas uz Deju dienas lielkoncertu "Pāri gadsimtu tiltiem". Deju dienas koncertu biļetes tikušas izpirktas ātri, tādējādi koncerta klātienes apmeklējums bijis teju ekskluzīvs. Lielā publikas pieprasījuma dēļ koncerts gan atkārtots divas reizes, bet, vienalga, visiem tiem, kuri vēlētos noskatīties koncertu klātienē, stadions, kur notika koncerts, esot par mazu.
