6. un 7. oktobrī, plkst. 19 Lielajā ģildē notiks divi Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) sezonas atklāšanas koncerti. Mākslinieciskā vadītāja un galvenā diriģenta Tarmo Peltokoski vadībā orķestris kopā ar klarnetisti Annu Gāgani atskaņos LNSO jaunās sezonas rezidējošā komponista Ērika Ešenvalda koncertu klarnetei, orķestrim un elektronikai "Arktikas nakts vīzijas".
Anna Gāgane guvusi panākumus vairākos starptautiskos konkursos, bijusi divkārtēja laureāte un speciālās balvas ieguvēja Jurjānu Andreja Starptautiskajā koka pūšamo instrumentu konkursā, saņēmusi Lielo mūzikas balvu 2018. gadā kategorijā "Jaunais mūziķis", kā arī novērtēta ar Šveices izcilības stipendiju. Kopš 2019. gada oktobra – Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra klarnešu grupas koncertmeistara vietniece, iesaistījusies dažādos orķestra un kamermūzikas projektos, pirmatskaņojusi jauno komponistu darbus un regulāri uzstājas kā kamermūziķe un soliste Latvijā, Vācijā, Šveicē un citviet.
Ar Annu Gāgani tiekamies tūlīt pēc Liepājas Simfoniskā orķestra Latvijas koncerttūres ar Vīnes klasiķiem, kur Anna spēlēja Mocarta klarnetes solo. "Aiz muguras pirmie koncerti Jelgavā un Aucē, mūs tiešām brīnišķīgi uzņēma, bija pilnas zāles, smaidīgas sejas," viņa dalās emocijās. "Man ļoti patīk braucieni pa dažādām Latvijas pilsētām, un arī šo tūri ļoti izbaudīju!"
Šodien, 6. oktobrī, Lielajā ģildē jaunā mūziķe spēlēs solo Ērika Ešenvalda skaņdarbā "Arktikas nakts vīzijas", ko pirms daudziem gadiem atskaņoja Ints Dālderis. Anna toreiz bija orķestra sastāvā. Tagad priekšā viņas lielais solo uznāciens.
Esi kļuvusi par klarnetes spēles pasniedzēju Mūzikas akadēmijā. Vai jauno mūziķu vidū ir interese par šo instrumentu, un kādas to apguvušajiem ir nākotnes perspektīvas?
A. Gāgane: Jāteic paldies kolēģiem. Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā, arī citās mūzikas vidusskolās tiek audzināta jaunā klarnetistu un mūziķu paaudze. Tā tiešām ir daudzsološa. Mana bijusī studente Alise Gavare nupat kļuvusi par Liepājas Simfoniskā orķestra mūziķi un studē Mūzikas augstskolā Bāzelē pie tā paša profesora Fransuā Bendas, kur savulaik es. Anna Kubecka, kas tagad būs mana studente, mācījusies Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā pie Mārtiņa Circeņa un arī turpinās pie viņa izglītoties. Varu saukt un saukt, jo ir daudz brīnišķīgu topošo jauno mūziķu. Spožs jaunais talants ir arī Pēteris Eduards Kalniņš. "Erasmus" apmaiņas programmas dod iespējas studijām ārzemēs, un
nav brīnums, ka mūsu mūziķu krējumu arī nosmeļ ārzemju valstis. Daudz ir skandināts, ka mūziķu atalgojums Latvijā ir zem normālas iztikas līmeņa, tāpēc mūziķi meklē iespējas papildus nopelnīt.
Skraida pa vairākām darbavietām, koncerti ārzemēs kā manā gadījumā… Starp citu, arī pedagogi nevar lepoties ar adekvātu atalgojumu. Un mūziķa profesijas prestižs krītas. Ļoti žēl! Daudzi jaunie, talantīgie mūziķi vēlas dzīvot Latvijā, bet, saskaroties ar reālajām algām, izvēlas pat citu profesiju. Ir daudz piemēru, kad jaunie mūziķi sāk pirmajos projektos spēlēt orķestrī, bet, saprotot, kāds par to ir atalgojums... Es arī vēlētos stabilāku dzīvi, ne tik lielu lidināšanos uz visām debess pusēm, kas, protams, ir interesanti šobrīd, bet, ja skatos nākotnē, pēc desmit gadiem, vai es tiešām varēšu tā turpināt? Droši vien, ka ne.
Vienmēr ir interesanti uzzināt, kā mūziķis atradis tieši savu instrumentu. Kā nonācāt pie klarnetes?
Klarnete varbūt ir man tuvākais instruments, bet neteikšu, ka tieši vislabākais, tikai un vienīgi klarnete. Nē, mani aizrauj instrumentu saspēle, saviļņo dažādi mūzikas veidi. Bet pie klarnetes nonācu pavisam vienkārši. Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā uzņemšanas eksāmenā skolotājs Gunārs Kļaviņš burtiski paņēma mani aiz rokas un ievilka savā klasītē. Biju maza, tikai seši gadi. Skolotājs nopietni runāja ar maniem vecākiem, parādīja klarneti, man likās ļoti aizraujoši. Pedagogs ievaicājās, vai man ir kāda mīļākā dziesma, viņš to varot nospēlēt. Teicu – "Kas dārzā!"