Tuvojas 67. ikgadējais Eirovīzijas dziesmu konkurss, kas šogad norisināsies Liverpūlē Lielbritānijā un kurā Latviju pārstāvēs grupa "Sudden Lights" ar dziesmu "Aijā". Eirovīzijas dziesmu konkursa pusfināli notiks 9. un 11. maijā, bet lielais fināls jau 13. maijā. Tiešās translācijas no Liverpūles savos TV ekrānos varēs vērot arī Latvijas Televīzijas skatītāji un, kā jau ierasts, komentētāja lomā – radio balss, dīdžejs, raidījumu vadītājs un komentētājs Toms Grēviņš. "Es to darīšu, kamēr viņi mani izturēs!" saka Toms.

Jau kuro gadu tu esi pie komentēšanas grožiem, saki, kura Eirovīzija komentētāja statusā tev šī jau būs?

Katru reizi man jāatver Vikipēdija, kad man to jautā. Ja es neko neesmu sajaucis, pirmais gads bija, kad Monss Selmerlēvs uzvarēja Eirovīzijā ar dziesmu "Heroes". Tas bija 2015. gadā. Tātad šis man būs astotais gads. Es ik pa laikam atceros, ka vajag paskatīties, cik reizes bijušas Latvijas ilgākajam Eirovīzijas komentētājam Kārlim Streipam, bet tur vēl ir kāds laiciņš ko gaidīt. Tas netiks sasniegts tuvāko gadu laikā. Man šķiet, viņam bija kādi padsmit gadi.

Plāno izkonkurēt Streipu?

Nuja! Tas laikam ir tas, uz ko es tagad mērķtiecīgi eju. Tas būtu jauki. Tad varētu nākt kāds nākamais. Bet vispār to ir grūti salīdzināt, jo Streipa laikā nebija pusfinālu. Respektīvi, man sanāk trīs lieli komentāri katru gadu, bet Streipam bija tikai viens katru gadu. Bet rēķina jau pēc tiem lielajiem fināliem.

Kā tu nonāci līdz Eirovīzijai?

Es līdz tam nenonācu, tā bija apstākļu sakritība. Nav tā, ka es uz to ļoti apzinīgi gāju. Pēc Streipa Kārlis Būmeisters un Valters Frīdenbergs komentēja Eirovīziju vairākus gadus, un tad Kārlis Būmeisters devās uz Briseli, un tas sakrita ar to, ka Latvijai bija nomainīts Eirovīzijas atlases mehānisms jeb uzradās "Supernova". "Supernovas" pirmo gadu vadīju es, un tad kaut kā vadībai loģiski salikās, ka es Kārļa vietā varētu pievienoties Valteram. Diemžēl drīz pēc tam sekoja Valtera veselības pasliktināšanās, tādējādi es paliku kā galvenais Eirovīzijas komentētājs, un sestdienas vakaros cauri gadiem man ir pievienojušies visdažādākie cilvēki, piemēram, pagājušajā gadā bija Lauris Reiniks, man šķiet, šogad arī viņš būs. Laikam šis duets var sākt iesakņoties, ja Laurim ir izteikts piedāvājums otro gadu pēc kārtas – tas jau ir daudz.

Vai šis darbs tev joprojām sagādā prieku?

Jā, es nedaru neko dzīvē, kas man nesagādā prieku!

Vai, tavuprāt, esi jau kļuvis par tādu kā neoficiālo žūriju Eirovīzijai?

Es savu eksperta viedokli balstu tikai un vienīgi uz bukmeikeru prognozēm, kuras kopš 2015. gada, kad esmu komentējis Eirovīziju, īsti nekad nav nesakritušas ar to, kas realitātē notika. Končita Vursta laikam bija vienīgais gadījums, kas uzsprāga tikai lēnām, konkursam attīstoties. Es noteikti nepārstāvu to cilvēku grupu, kas klausās Eirovīzijas dziesmas, daudz par tām domā un tad uztraucas – domā, kurš būs tas, kurš uztaisīs pārsteigumu vai kurš būs tas, kurš izgāzīsies. Par to arī nav jēgas domāt, kamēr grupas nav aizbraukušas, šajā gadījumā, uz Liverpūli. Man ir tā iespēja redzēt pilnīgi visus ģenerālmēģinājumus. Tātad man katrs raidījums ir jānoskatās divreiz. Man ir scenārijs, es eju tam visam cauri. Diemžēl vai par laimi, ir visādi pārsteigumi, un tad, kad ir tiešais ēters, bieži vien viss notiek citādi, nekā tam bija jānotiek. No televīzijas viedokļa šis gads būs vieglāks, jo tas ir "BBC Productions", un, manuprāt, tas, ko mēs redzēsim televīzijā, būs nevainojami, pretēji tam, ko mēs redzējām no itāliešiem, ar visādām mazām kļūmēm un dažādiem negaidītiem notikumiem no komentētāja puses. Pārsvarā, ja pasākums ir profesionāli organizēts, es zinu katru sekundi, kas notiks. Vienīgais, ko es, protams, nezinu, kuras būs tās valstis pirmajā desmitniekā vai kuras uzvarēs, bet viss, kas notiek līdz tam, ir iepriekš paredzams. Tas ir tāds darbs, kur tu katru gadu atgriezies pie jau atstrādātas shēmas, tev nav katru reizi jāizdomā kaut kas jauns. Līdzīgi kā sporta komentēšana – futbols ilgst 90 minūtes gan 1986. gadā, gan 2023. gadā, 10 vīri spārda bumbu un vienpadsmitais mēģina to noķert.

Ko tu domā par šā gada Latvijas pārstāvjiem "Sudden Lights"?

Neko es nedomāju! (Smejas.) Es viņiem vēlu lielu veiksmi, tā viņiem ļoti, ļoti noderēs.

"Sudden Lights" pilnā sastāvā (no kreisās) Kārlis Vārtiņš, Mārtiņš Matīss Zemītis, Andrejs Reinis Zitmanis un Kārlis Matīss Zitmanis.

Kādas, tavuprāt, ir viņu izredzes?

Viņiem nav nekādu izredžu, bet... ir viens liels bet – pirmo reizi pusfinālā, kopš pusfinālus vispār ieviesa, balsos tikai un vienīgi skatītāji un skatītāju balsis, salīdzinot ar žūrijas balsīm, tās ir divas dažādas lietas. Visa prognožu mehānika tiek balstīta uz statistiku, neviens tās dziesmas neklausās. Ir valstis, kuras vienmēr balso par citām valstīm, un katru gadu Eirovīzija dod jaunu statistikas informāciju un, to saliekot kopā, rodas šīs prognozes, bet šogad mums nav tāda statistikas atvilktnīte par pusfināliem, kuros balso tikai un vienīgi skatītāji, tāpēc kaut kādas nobīdes no normas būs. Ja mēs runājam par bukmeikeru prognozēm no iepriekšējiem gadiem, kopš pandēmijas vienmēr ir bijušas precīzi noprognozētas 9 no 10 finālistēm. Būs interesanti, vai šogad šī telefonbalsošana izdarīs kaut kādas izmaiņas un būs vairāk nezināmo, kas tiks finālā.

Kā jebkurā sportā, arī Eirovīzijas sportā, vienmēr kaut kāda iespēja ir, bet tā statistika, kas mums šobrīd ir, neko labu neliecina. Pirms es neesmu redzējis šovu no Liverpūles, es atsakos vēl detalizētāk runāt.

Vai no visiem šā gada "Supernovas" dalībniekiem viņi bija visspēcīgākie?

(Nopūta.) Šā gada "Supernova" bija sarežģīts konkurss, bet es domāju, ka "Sudden Lights" uzvara tomēr bija labākais iespējamais scenārijs no visām desmit dziesmām, kas bija finālā.

Tu ikdienā vadi raidījumus, esi radio balss, dīdžejs, arī aktīvi skrien un gatavojies maratoniem, kur tu tam visam atrodi laiku?

Google kalendārs?! Nu jā, tas ir tieši tik vienkārši. Tā ir plānošana un pieturēšanās pie plāniem. Tad, kad ir mērķis kaut kam, tas ir svarīgi. Es nesūdzos. Es zinu, ka tad, kad ir 20 gadi, tad ir grūti to saprast, tā bija arī man. Saprast, kā var paspēt kāds kaut ko un kaut kā, bet beigās tas ir tieši tik vienkārši – plānot un nedarīt neko tādu, lai tie plāni izgāztos. Man pietiek laika visam, par laika trūkumu nevaru sūdzēties.

Kā ir ar Eirovīziju, vai pietiek laika sagatavoties?

Man ir producents, kas dod savu pienesumu, sagatavojot daļu informācijas, kas man var noderēt. Tad ir tas, ko es pienesu klāt. Kā arī, live show laikā, skatos, ko cilvēki raksta "Twitter" un izmantoju kaut ko no tā. 

Tomēr pati gatavošanās Eirovīzijai ir piņķerīga un nav nekāda jautrā padarīšana. 

Analoģiski kā teātrim – ja otrdien ir pusfināls, tad pirmdienas vakarā es, skatoties ģenerālmēģinājumu, izeju cauri scenārijam. Par katru priekšnesumu piefiksēju to, ko vēlos izcelt, vai to, kas noteikti jāatceras. Tas ir pirmais darbiņš. Savukārt otrdien, tiešraides dienā, man tiek atsūtīts ieraksts, kur es jau esmu piefiksējis vietas, kurām jāiziet cauri vai kaut kas jāiztulko, vietas, kuras ir tricky, kur var saiet kaut kas greizi. Un tad pats pēdējais darbiņš, kas tiek vienmēr atlikts uz pēdējo brīdi – katra valsts ir atsūtījusi izrunu savas valsts dziesmām un izpildītājiem, un tās ne vienmēr ir tādas, kā izskatās vai izklausās. Pirms lielā live show, kur Lauris man pievienosies, mēs satiekamies krietni agrāk. Viņš noteikti ir redzējis pusfinālu, es esmu jau redzējis fināla ģenerālmēģinājumu, mēs satiekamies un ejam cauri vēlreiz fināla ģenerālmēģinājuma ierakstam, un es viņam stāstu, ko esmu piefiksējis.

Tev ir bijuši brīži tiešraides laikā, kad tu nezini, ko teikt?

Ir bijuši, jā, bet tas notiek tikai tad, kad, piemēram, vadītāji sāk mainīt tekstus uz vietas. Paldies dievam, es angļu valodu saprotu, tad es ļoti ātri varu mēģināt vismaz uzķert, ko viņi saka. Kādreiz labs treniņš bija bērniem tulkot filmas tad, kad viņi bija maziņi. Nu jau viņi paši ļoti labi visu saprot, bet tas bija veids, kā es trenējos šādiem gadījumiem (smejas).

Kādi ir nākotnes plāni?

Saistībā ar Eirovīziju? Kamēr viņi mani izturēs, es ar lielāko prieku to darīšu, un pagaidām, man šķiet, ka visa televīzijas komanda ir ļoti apmierināta ar manu darbu un mūsu sadarbību, kāda tā ir bijusi. Patiesībā diezgan jocīgi – es atceros, 1998. gadā skatījos Eirovīziju, tā bija pirmā reize, kad to pārraidīja Latvijā, biju arī daudz lasījis par to. Es skatījos un domāju, ka tas gan ir feins amats, tā komentēšana, bet man nekad nesalikās kopā, ka kādu dienu man būs iespēja to darīt. Kad man piedāvāja šo iespēju, es atcerējos to pirmo reizi, kad es intereses dzīts to skatījos un nodomāju: cik lieliski! Man ir liels prieks, ka es to varu izdarīt pietiekami profesionālā līmenī, un drīz jau būs vesela desmitgade, kopš es to daru. 

Citās Eiropas valstīs komentētāji ļoti bieži saaug ar šo pasākumu – komentētājs kļūst jau par daļu no tā, kāpēc cilvēki vispār šo pasākumu skatās. 

Un beigties tas var tikai divās situācijās – vai televīzija to izbeidz, jo izdomā, ka viņiem kaut ko vajag mainīt, un parasti izdomā, ka vajag mainīt tad, kad cilvēki vairs neskatās tik daudz šo raidījumu kā iepriekšējā gadā, vai otra iespēja, ka cilvēkam pašam apnīk, bet tas laikam nav mans gadījums. Protams, es reizēm jūtos noguris pēc Eirovīzijas nedēļas, it īpaši gados, kad Eirovīzija sakrīt ar "Rimi" Rīgas maratona nedēļu, un man tad vienmēr svētdienā ir jābūt maratonā un jāspēlē mūzika kā dīdžejam. Ir bijuši gadījumi, kad Eirovīzija beidzas pustrijos naktī un es jau sešos rītā esmu uz skatuves. Tad, protams, kad šī svētdiena ir noslēgusies, šķiet, nu nē, šādi vairs nekad, tomēr, kad tas Eirovīzijas laiks atkal sāk tuvoties, ir tāda ļoti aizraujoša sajūta. Man kā cilvēkam, kura galvenais fundaments ir bijis radio, tas ir vislielākais radioraidījums, ko es gada laikā varu novadīt, jo mani jau nerāda nevienā brīdī. Tas ir vēl viens aspekts, kāpēc es to daru. Arī daudzviet citur Eiropā šo pasākumu komentē tieši radio cilvēki. Tas ir kā diriģentam pirms Dziesmu svētkiem – tas ir vislielākais, ko tu vari izdarīt auditorijas ziņā, un es pret to attiecos un attiekšos ar vislielāko atbildības sajūtu, kādu vien tas Eirovīzijas cirks var vispār paģērēt.

–––

Trīs vārdi, kas jūs raksturo vislabāk?

Mērķtiecība, mūzika, ēdiens.

Bez kā jūs nevarat iedomāties savu dienu?

Bez mūzikas.

Būtiskākais sasniegums darbā?

Labdarības maratona "Dod pieci" izveidošana, organizēšana, vadīšana un viss, kas ar to saistīts.

Labākā izklaide?

Vienmēr laba filma.

KONTEKSTS

"Eirovīzija" ir populārs ikgadējs dziesmu konkurss, kurā piedalās izpildītāji no Eiropas valstīm un Austrālijas. Pirmais konkurss norisinājās 1956. gadā Šveices pilsētā Lugāno.