16.1 °C
Cilvēks. Jālauž ierastā kārtība. Dobeles novada domes priekšsēdētājam Ivaram Gorskim (Latvijas Zemnieku savienība) tagad ir pamatīga pieredze, kā jākoordinē milzīgas dabas katastrofas radīto postījumu novēršana. Katrai Latvijas pašvaldībai teorētiski ir civilās aizsardzības plāns, taču, izrādās, tam maz sakara ar dabas stihiju, kas nesen brāzās pāri Dobeles novadam.
Plāna izstrādātāji neesot paredzējuši, kā rīkoties, ja pazūd elektrība, internets, mobilie sakari... Kā cilvēkus informēt, kādu palīdzību sniegt? "Ja nav nekādu saziņas iespēju, tad vienīgais ir aizbraukt pie katra cietušā. Bet viens cilvēks, vai tas būtu novada vadītājs, vai pagasta pārvaldnieks, nespēj tādus plašumus apbraukāt, tāpēc mana stratēģiskā kļūda bija tā, ka uzreiz nepiesaistīju Zemessardzi un armiju," atzīst Gorskis.
Šo stratēģisko kļūdu izcēla arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš aizvadītajā nedēļā nākamajā dienā pēc postošās vētras apmeklēja Dobeles novadu: "Cilvēki ir sašutuši par lēno palīdzību un koordinācijas trūkumu. Sagaidu aktīvu pašvaldības un atbildīgo ministriju rīcību. Patlaban šī nav laba krīzes vadība," tviterī rakstīja prezidents.
Dobeles novada domes vadītājs Gorskis nav ņēmis ļaunā prezidenta rakstīto, jo uzskata, ka tieši viņam par to esot jāuzņemas zināma atbildība,
un, ja, nedod Dievs, nākotnē kaut kas tāds atkārtotos, komunikācija ar pārvaldniekiem jau būtu daudzreiz labāka un papildu spēki tiktu piesaistīti laikus.
Toties Gorskim ir izdevies tas, kas līdz šim nevienam nav izdevies. Proti, viņš lauzis ierasto kārtību kā valsts struktūras sniedz finansiālo palīdzību neparedzētos gadījumos. "Jūs apkopojat, sarēķiniet, iesniedziet, un tad mēs analizēsim un lemsim!" Nekā nebija – cilvēkiem vajag palīdzēt nevis pēc mēneša vai diviem, bet nekavējoties – tūlīt un tagad!
"Pašvaldības saistošajos noteikumos ir norādīts, ka valsts sedz piecdesmit procentus no izdevumiem postījumu likvidēšanai. Arī pašvaldības pienākums ir segt pusi. Gan valdības vadītāju Kariņu, gan arī vides un reģionālās attīstības ministru Sprindžuku, kuri arī apmeklēja smagi cietušos pagastus, izdevās pārliecināt, ka šī proporcija ir nekavējoties jāmaina, jo pretējā gadījumā pašvaldībai draud tāda pati finanšu krīze kā Rēzeknei. Operatīvi izdevās saņemt šo garantiju – valdība ārkārtas sēdē nāca mums pretī, un tagad šī proporcija ir 90 procenti no valsts puses un tikai 10 procenti – no pašvaldības," pastāstīja novada domes priekšsēdētājs.
Sākotnējie provizoriskie aprēķini uzrādījuši, ka varētu būt cietušas no 500 līdz 1000 ēkas, bet
tagad Gorskis teic, ka lielāks un mazāks remonts būs nepieciešams ap 1600 mājokļiem, tajā skaitā arī dzīvokļiem.
Kas būs ar uzņēmējiem, kuriem sagrautas ražotnes? Jaunajām mājām, kas nesen nodotas ekspluatācija? "Varbūt atsevišķām kategorijām noderētu aizņēmumu programma valsts finanšu institūcijā "Altum", kas būtu ar draudzīgākām procentu likmēm," prognozē novada saimnieks un piebilst, ka daudziem ir nopostītas palīgēkas, šķūnīši, kur glabājās malka. Daudziem neesot arī automašīnu, ar kurām brauca uz darbu.
Pašvaldībai ir izdevies vienoties ar Ministru kabinetu, ka primārais atbalsts būs mājokļiem, bet ne vairāk par 3000 eiro un ne vairāk kā 20 eiro par kvadrātmetru. Skaidrs, ka par tik mazu naudas summu nav iespējams nomainīt jumtu. Ir daudz tādu mājsaimniecību, kurām nepieciešama tieši šī palīdzība. Gorskis skaidroja, ka pašvaldības saistošie noteikumi ļaujot no pašvaldības līdzekļiem vienai mājsaimniecībai piešķirt 2500 eiro postījumu seku likvidēšanai. Tad kopā ar valsts atbalstu maksimums varētu sasniegt 5500 eiro. Taču skaidrs, ka valsts un pašvaldība nespēs segt visus izdevumus par dabas stihijas nodarītajiem postījumiem. Par to brīdinājis arī vides un reģionālās attīstības ministrs Sprindžuks.
