Visapkārt mīt pietiekami daudz cilvēku, kuriem sports galvenokārt asociējas ar skaļiem skandāliem vai labākajā gadījumā ar sasniegtiem rekordiem un ar pasākumu rezultātiem saistītām naudas likmēm totalizatoros. Tostarp arī šajā jomā ir bijuši un katrā ziņā noteikti vēl arī būs tādi diženi notikumi, kas spējuši būtiski ietekmēt visas cilvēces vēstures attīstības gaitu, piemēram, palīdzot cilvēkiem iemantot ticību pašiem sev un dāvinot cerību par gaišāku nākotni. Lūk, daži tādi fakti.

Reklāma

•••

Šarlote Reinalela Kūpere uzvarēja tenisa vienspēļu sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Parīzē un kļuva par pirmo sievieti, kas ieguvusi olimpisko zelta medaļu.

Līdz 1900. gada olimpiskajām spēlēm, kas risinājās Parīzē, sievietēm joprojām nebija atļauts oficiāli piedalīties sporta sacensībās. Bet Parīzes spēlēs pirmo reizi tenisa un golfa turnīrā notika sacensības arī sieviešu konkurencē, un tas kļuva par nopietnu pagrieziena momentu. Savukārt 2012. gada olimpiskajās spēlēs Londonā arī boksa ringā jau izgāja sievietes.

•••

Trešā reiha fīrers Ādolfs Hitlers bija pārliecināts, ka 1936. gadā Berlīnē sarīkoto olimpisko spēļu gaitā uzskatāmi pierādīsies viņa teorija par āriešu rases vispārējo pārākumu. Taču to faktiski vienā paņēmienā pārliecinoši “neapstiprināja” amerikāņu melnādainais vieglatlēts Džese Ouens, kurš olimpiādē izcīnīja četras zelta medaļas – 100, 200 un 4x100 metru stafetes skrējienos, kā arī tāllēkšanā. Turklāt stafetes skrējienā Ouens vācu fīrera acu priekšā kļuva arī par jauna pasaules rekorda līdzautoru. Tiesa, turpat ir vērts kārtējo reizi nenoklusēt faktu par to, ka teju vai vienīgais, kurš nevēlējās oficiāli apsveikt melnādaino cilvēku, kurš tik ļoti sarūgtinājis Hitleru, bija toreizējais ASV prezidents Franklins Rūzvelts...

•••

Vācu neiroķirurgs Ludvigs Gutmans bija pirmais, kurš sarīkoja starptautiskās spēles invalīdu ratiņos, lai tādējādi sekmētu 2. Pasaules kara veterānu reabilitāciju. Viņš uzaicināja spēlēs piedalīties invalīdu krēslam pilnībā piekaltos sportistus, un tas laika gaitā iemantoja ļoti lielu popularitāti, tādējādi topot par mūsdienu paralimpiskās kustības pamatlicēju.

•••

Pastmarka. Muhameds Ali pret Soniju Listonu, 1965.

Tajā pašā boksā amerikāņiem ir vēl kāda skandaloza leģenda – Kasiuss Klejs, kurš 1965. gadā kļuva par čempionu smagajā svara kategorijā. Bet jau nākamajā dienā pēc šā nozīmīgā notikuma melnādainais sportists nāca klajā ar paziņojumu, ka ietilpst biedrībā “Islāma nācija” un mainījis savu īsto vārdu, tagad kļūstot par Muhamedu Ali (šo vārdu viņš saglabāja līdz pat sava mūža beigām). Turklāt jau drīz slavenais bokseris ne tikai atteicās doties dienēt ASV armijā, bet arī kļuva par aktīvu amerikāņu militārās agresijas Vjetnamā nosodītāju, par ko atriebīgā vara viņam atņēma čempiona titulu, anulēja licenci par tiesībām vispār piedalīties cīņās un pasi, bez kuras viņš nevarēja izbraukt no valsts. Mūsdienās Muhameds Ali ir viena no slavenākajām sporta leģendām visā pasaulē.

•••

Rasu nodalīšanas princips Dienvidāfrikā ļoti spēcīgi ietekmēja šīs valsts politisko un sociālo infrastruktūru, un tas tā turpinājās vēl arī pēc 1994. gadā oficiāli atceltās rasu segregācijas jeb aparteīda. Bet 1995. gadā pasaules čempionātā regbijā Dienvidāfrikas nacionālā izlase savstarpējā spēlē uzvarēja Jaunzēlandes komandu, un šis moments kļuva par ļoti svarīgu vēsturisko mirkli, jo ļoti uzskatāmi liecināja par rasistisko konfliktu nopietnu atslābumu. Dienvidāfrikas prezidents Nelsons Mandela, kurš praktiski visu savu dzīvi veltījis cīņai par cilvēktiesību ievērošanu savā valstī, gluži oficiāli paspieda roku jaunzēlandiešu komandas kapteinim Fransuā Pjenāram. Visi bija vienisprātis: tas bija izcils vēsturisks mirklis.

•••

Lānss Ārmstrongs ASV komandas sastāvā Parīzē 2004. gadā.

Lai arī vēlāk atklājās virkne nelāgu faktu saistībā ar dopinga lietošanu, tomēr teju vai pašā sportiskās karjeras uzplaukuma momentā ievērojamam amerikāņu riteņbraucējam Lānsam Ārmstrongam mediķi konstatēja ļaundabīga audzēja attīstību, turklāt viņa izredzes vērtēja kā faktiski bezcerīgas, jo tā bija vēža pēdējā stadija. Tomēr Ārmstrongs brīnumainā kārtā spēja ļauno slimību uzvarēt, tādējādi ar savu piemēru iedvesmoja miljoniem cilvēku visā pasaulē ar ļaundabīgo audzēju cīnīties līdz pēdējam, nekad un ne uz mirkli nepadoties un nesatricināmi ticēt vislabākajam iznākumam.