1813. gada 30. oktobrī. Pirms 210 gadiem mūrniekmeistara ģimenē Rīgā piedzima pirmais akadēmiski izglītotais Rīgas pilsētas arhitekts Johans Daniels Felsko, kurš atzīts arī par ievērojamāko 19. gadsimta arhitektu Latvijas teritorijā.

Reklāma

Sākotnēji dzimtā uzskatīja, ka Johanam jāiet tēva pēdās un arī jākļūst par mūrniekmeistaru. Taču jaunais censonis pakāpās augstāk un uzsāka studijas Karaliskajā tēlotājmākslas akadēmijā Kopenhāgenā, ko ar labiem panākumiem absolvēja 1840. gadā. Pilsētas galvenā arhitekta pienākumus Felsko pildīja laikā no 1844. līdz 1879. gadam, tātad stājās amatā 31 gada vecumā. Var apgalvot, ka tieši viņa vadībā Rīga pēc novecojušo nocietinājumu un vaļņu nojaukšanas kļuva par tam laikam modernu metropoli. Pēc viņa projektiem celtas, piemēram, Vecā Sv. Ģertrūdes, Sv. Mārtiņa un Anglikāņu baznīca, tāpat Mazā ģilde, Rīgas 1. un 2. ģimnāzija; laikmetam atbilstoši pārbūvētas vairākas senās ēkas – Sv. Jāņa baznīca, Rīgas Doma komplekss un Rīgas rātsnams. Kā pilsētas arhitektam Felsko bija ne tikai jāprojektē. Viņa pienākumos tāpat ietilpa izmaksu aprēķini, citu projektu novērtēšana un darbu izpildes kontrole, turklāt ne tikai pašā Rīgā, bet arī pilsētas patrimoniālajā apgabalā, tas ir Rīgai piekļautajās teritorijās, kā Salaspilī, Ikšķilē, Piņķos. Savus darbus viņš ieturēja neogotikas un neorenesanses stilos un pirmais ieviesa tolaik Rietumeiropā modīgo neogotiku Rīgā. 

Par galveno Felsko nopelnu tomēr uzskata Rīgas centra un priekšpilsētu pārbūves projekta izstrādi saskaņā ar Rietumeiropā pieņemtiem principiem viņa vadībā 19. gadsimta 50. gados.

 Tas nozīmēja bulvāru loku ar īres namiem, teātri, skolām, pilsētas gāzes fabriku, priekšpilsētu saplūdināšanu ar līdz tam izolēto centru, Daugavas krastmalas izbūvi. Kā eksperts un autoritāte Felsko turpināja darboties arhitektūras jomā arī pēc galvenā arhitekta pienākumu nolikšanas. Līdz mūža galam viņš tika augstu vērtēts un godāts kā "vecmeistars".

Liepājas Avīze, 1923. gada 30. oktobrī

"Kungus" grib piespiest strādāt. Pilsētas valde galu galā reiz pārliecinājusies, ka neizskatoties labi, ka pilsētas galvas biedrs, Stiprais kungs, saņem 14 000 rubļus mēnesī tikai par pilsētas galvas biedra vārda nešanu. Tāpēc pilsētas valde "īzgudrojuse" likt priekšā Stiprais kungam pārņemt nodokļu nodaļu un uzņemties tās vadīšanu. Nu un algu cilvēkam, kurš ieradis par kuratorijām un citiem amatiem pelnīt desmitiem tūkstošu rubļu mēnesī, pilsētas valde piedāvājusi tādu pašu kā pilsētas galvam un, proti, 15 000 mēnesī. 

Bet Stiprais kungs ir gudrāks, viņš saprot, ka daudz ērtāki ir saņemt 14 000 rubļu mēnesī par biedra vārda valkāšanu un līdzšinējiem darbiem nekā 15 000 rubļu par nodokļu nodaļas vadīšanu. 

Stiprais kungs atteicies no pilsētas valdes laipnā piedāvājuma. Tā kā nelaimīgā nodokļu nodaļa vēl aizvien atrodas bez sava vadītāja, jo sociālisti arī neko neuzspiežoties savam draugam, jo nevarot zināt, ka draugs nesadusmojas un nesākot savu "mīlestību" viņiem atraut. Redziet, kāda jauka koķetēšana notiekas jaunā sociālistiski-rimbenieciskā blokā.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.