5 °C
Lūk, dažas idejas sevis un saimes palutināšanai, “grauzējiem” un badīgi sūrstošo dvēseles caurumu aizlīmēšanai!
"Grauzējiem"
Čipsu paka padusē un pie TV? Nē – taisām čipsus paši!
- Plānplānās šķēlītēs sagriez dažādus dārzeņus, liec krāsnī uz cepampapīra vai kādā žāvēšanas "uzpariktē" kaltēties, kamēr kļūst kraukšķīgi (neveselīgajā variantā var fritēt).
- Var ēst tādus pašus, var apbērt ar kādu garšaugu sāli vai mērcēt paštaisītā mērcītē (piemēram, ķiploku un zaļumu krējuma mērcītē).
- Arī no kalē kāpostu krokainajām lapiņām sanāk interesanti čipsi.
Palicis pāri nedaudz siera? Ir kāds bišķītis sēklu un nez kādā pirkšanas lēkmē sapirkto ķirbju, riekstu, griķu, zirņu vai vēl nez kādu miltu? Bija kaut kāda doma, bet tā arī nav nekas tapis? Nekas! Sanāks kraukšķīgs, sātīgs un veselīgs našķis. Ko var arī līdzi uz darbu paņemt un bez liekas ķēpas noēst.
- Beram bļodā pieejamās sēkliņas. Kam cietākas miziņas – tās var sasmalcināt, lai labums neiet "tranzītā".
- Liekam klāt miltus. Ja tie ir sēklu milti – tad pavairāk, ja kādi “parastie” – tad mazāk, tikai tik daudz, lai turas kopā.
- Pierīvē sieru.
- Pievieno nedaudz taukumiņu, sviestu vai kādu cepšanai derīgu eļļu, nedaudz šķidrumu.
- Samīci mīklu, plānā kārtā izlīdzini uz plāts, kas pārklāta ar cepampapīru. Liec cepties, kamēr zeltaini kraukšķīgi.
- Ja gribi viegli nolaužamus gabaliņus, pusizcepušies jāizņem ārā, jāiegriež vēlamajā gabaliņu lielumā un tad jāliek cepties līdz galam.
- Saldajai versijai, protams, neliekam sieru, bet kādus žāvētus augļus, ogas vai to pulverus, saldumam – nedaudz medus. Pārējais tāpat.
Kārumniekiem
Man viena paziņa vasaras čakluma un veselīgā dzīvesveida lēkmēs daudz ko pati sažāvēja un samala pulverī, šo to sapirkās. Un nu domā, ko ar to iesākt. Kā lai tos pulverus dabū iekšā? Nu, paskaties uz tiem kā uz sēkliņām, žāvētajiem augļiem vai miltiem. Ko vien var, to kaut kā svaigu – ar medu, jogurtu, pie ēdiena. Un klāt visur turpat, kur liktu to pašu nemalto produktu. Kaut vai tās pašas maltās linsēklas, kas katrā bodē nopērkamas – pieliec pa karotītei pie brokastu ēdiena vai rūgušpiena, vēders priecāsies un kādu daļiņu holesterīna arī pie viena ierobežos.
Zini “Serenādes” iekšiņu? Vai agrāk tik populāro “kartupeli”? Te arī ir vieta fantāzijai! Un var pagatavot ļoti veselīgas saldās uzkodas. Vajag tikai riekstus, sēklas, žāvētus augļus.
- Jāsasmalcina. Labāk caur gaļas mašīnu izlaist, blenderis var nobeigties no tāda lipekļa.
- Vēl var improvizēt ar augļu, ogu, dārzeņu pulveriem. Ja negrib turēties kopā – var pielikt medu, kādu riekstu sviestu vai papildināt “lipīgāko” augļu daudzumu. Un tad jau pēc vēlmēm un fantāzijas iespējām.
- (18+ pa retam var pagrēkot, masai pievienojot kaut ko grādīgāku vai pat masu “pamarinējot” dažas dienas grādīgajā).
Sataisi kumosa lieluma bumbiņas, apviļā kādā smukas krāsas augļu pulverī vai sēkliņās – “trifeles” gatavas. Var konfektes sataisīt, kumosiņu iemērcot vai pārlejot ar kausētu šokolādi. Var pat kā tādu čupačupu uz iesmiņa uztupināt, smuki izgreznot, un nebūs kauns arī viesiem galdā likt!
Tāds “konfekšu” formāts der arī tiem, kas nolēmuši iziet kādu negaršīgāku ārstniecības augu pulveru kūri. Ja vien lietošanas shēmā nav strikti paredzēts, ka tas jādara tukšā dūšā.
Zini tās neceptās kūkas? Tās, kam pamatnītē parasti liek sviesta cepumu vai tamlīdzīgu kārtu, pa virsu lej krēma vai želejas kārtas un tad gaida, līdz krēms saželējas. To apakšu droši var taisīt no riekstu un žāvētu augļu masas. Un arī krēma kārtas var iekrāsot ar dažādiem ogu, augļu u. c. pulveriem. Tikai nejauc kopā vai neliec tieši blakus zaļo un sarkano. Garšu jau tas nemaitā, bet, ja šie abi sakrāsojas kopā, tad arī svētku tortes smukums ir purvā iekšā.
Badaplāceņi
Tādus manā ģimenē cepa vairākās paaudzēs – pat vecvecmāmiņa teica, ka viņas māte tādus cepusi. Kāpēc tā sauca – nezinu, jo sanāk diezgan vērtīgs un bagātīgs ēdamais. Varbūt tāpēc, ka kādos badalaikos tādā plācenī varēja ielikt iespējami lielu uzturvērtību. Varbūt tāpēc, ka badaplācenī var ielikt gandrīz jebko, kas pieejams. Tajos var likt dažādus zaļumus, dārzeņus, putraimus, sēkliņas utt. Badaplāceņiem nav receptes, bet pamatprincips un pagatavošanas veids. Sastāvā var likt jebko, kas pieejams un garšo, olu un miltus vajag tikai, lai plācenis turas kopā.
Zaļumu plāceņi
Gandrīz pilna bļoda sakapātu iecienītāko “nezāļu”, ola, milti, piens vai ūdens.
- Sataisa pabiezu pankūku mīklu. Mīklā rūpīgi iemaisa zaļumus. Cep kā pankūkas.
Biešu–nātru plāceņi
Puse sakapātu nātru, puse rīvētu biešu (kā patīk – svaigas vai vārītas), ja grib – kāds kartupelis. Ola, milti vai zirņu milti (tad var bez olas). Sāls, pipari u. c. pēc patikas.
- Samaisa biezu masu, ja ir par sausu, pielej nedaudz piena vai ūdens. Ar karoti liek cepties pankūciņas uz sakarsētas, ietaukotas pannas vai cepešplāts.
Biešu un nātru kombinācija uzlabo asinssastāvu, ceļ hemoglobīna līmeni.
Strādnieku plāceņi
Lai strādniekam būtu spēks, plācenī jāliek viss labākais, kas mājā atrodams. Liela sauja nātru un citu garšīgāko nezāļu, sauja sēkliņu, ola, milti, gaļa vai zivs, kartupeļi, sāls, pipari u. c. pēc patikas.
- Nezāles smalki sakapā. Kartupeļus sarīvē. Kūpinājumus vai ceptu gaļu sagriež mazos gabaliņos. Var izmantot arī svaigu maigāku gaļu vai zivi – tie izcepsies kopā ar plāceni. Samaisa visu kopā pabiezā mīklā. Cep uz ietaukotas pannas.
Zaļumu pesto
Vajag zaļumus, cieto sieru (parmezāna tipa), riekstus vai sēkliņas, eļļu, sāli pēc garšas.
- Sieru smalki sarīvē.
- Sēkliņas samaļ vai saberž piestā.
- Zaļumus sablendē, samaļ vai saberž piestā.
- Jauc kopā zaļumus, sieru, sēkliņas, pievieno sāli pēc garšas un eļļu – nedaudz, tā, lai patīkama konsistence.
Proporcijas pēc patikas un iespējām (man patīk apmēram 2/3 zaļumu, 1/3 siers un sēkliņas). Gatavo masu saliec mazās izkarsētās burciņās un pārlej ar eļļu. Var saldēt (saldētam un atkausētam nedaudz mainīsies struktūra un garša).
Šādu pastu var pievienot putrām, mērcēm, makaroniem vai ēst uz maizes kā pastēti. Kaifoju par ikrīta nātrmaizītēm, uz nātru pastētes vēl uzlieku pa virsu kādu gurķa vai redīsa šķēlīti. Labi garšo kopā ar olu.
Cigoriņu krēms
Pirmais, kas nāk prātā vēl no bērnības, droši vien ir cigoriņu kafija.
Cigoriņu lietošanai ir sena vēsture un daudz mūsdienīgu pētījumu. Tos plaši lieto diabēta ārstniecībā. Cigoriņa preparātiem ir labvēlīga ietekme uz endokrīno sistēmu, imūnsistēmu, palīdz izvadīt toksīnus un lieko šķidrumu, palīdz pie gremošanas sistēmas saslimšanām. Tātad – ja ir kaites, atliek vien meklēt informāciju un darboties pēc piemērotākās ārstniecības shēmas. Pārējie var droši savu reizi iedzert cigoriņu “kafeju" vai pagatavot kūku ar cigoriņu krēmu.
- Čaklie un tie, kam cigoriņi labi daudz saauguši, savāc cigoriņu saknes un sagrauzdē. “Kafeju” vāra kā parasti, tikai vismaz trīsreiz stiprāku. Rēķinām, ka uz vienu puslitra maskarpones kārbu (vai citu pamatmasu) mums vajadzēs pusglāzi ļoti stipras cigoriņu kafejas. Slinkie var bodē nopirkt burciņu ar cigoriņu ekstraktu un piešaut pāris karošu tā. Ja garšo, var vairāk un stiprāku.
- Saldina tik un ar to, kas patīk. Bet garšu labāk paspilgtinās muskovado cukurs, medus vai kļavu sīrups.
- Visu labi saputo. Ja gribēs šo krēmu izmantot kā kūku, tad jāpievieno želatīns. Ja grib gaisīgāku – jāiecilā vēl putukrējums.
Šāds krēms labi garšo arī rupjmaizes kārtojumā – liekam kārtiņām rupjmaizes drupatas, cigoriņu krēmu, dzērvenes vai brūklenes. Jo plānākas kārtiņas, jo gardāk!
