8 °C
Kad es sāku klausīties lekcijas un apmeklēt dažādus kursus par to, kādai ir jābūt sievietei, kā jābūvē attiecības ar vīriešiem, kā kļūt sievišķīgai, kā pareizi palūgt vīrietim palīdzību utt… ...un kad vēlāk dažādu kouču un psihologu neskaitāmie semināri sāka piesaistīt manu uzmanību... ...kad es noticēju, ka kāds cits zina labāk, kā tieši man vajag dzīvot, paust savu sievišķību, gatavot ēst, ģērbties, strādāt (vai nestrādāt), mīlēt savu vīru un bērnus un būvēt attiecības...
...kad es noticēju, ka ģimenē viss ir atkarīgs tikai no vienas sievietes un vīrietis ir bezpalīdzīgs, mūžam iedvesmojams, slavējams, neko nevarošs, no sievietes atkarīgs radījums...
Tad...
...es pārstāju uzticēties pati sev, savai intuīcijai un savai sievišķai dabai.
Es pārstāju redzēt sevi kā normālu, pietiekami attīstītu, labu. Pārstāju ticēt, ka ar mani viss ir kārtībā. Es aizvien vairāk sapratu, cik nepareiza, nesievišķīga un ļoti vainīga esmu savas dzīves un galvenokārt sava vīra priekšā. Šaubījos, vai man jebkad izdosies izlabot sevi…
Es pārstāju ieklausīties sevī, iedzinu sevi rāmī ko drīkst un nedrīkst īsta sieviete.
Samācījusies svešu cilvēku gadiem atšķaidītas un pēc sava apziņas stāvokļa pārveidotas zināšanas, es sāku domāt, rīkoties un uzvesties dīvaini.
…tā vietā, lai aizsūtītu cilvēku pa mēness taciņu aiz tālā horizonta par to, ka viņš izturas vardarbīgi un pazemojoši, es izlēmu, ka esmu laba sieviete un zinu veidu, kā motivēt vīrieti, iedvesmot, lai viņš mainās un kļūst labāks. Jo es taču pati esmu vainīga! Ļoti, ļoti vainīga.
Bet es piemirsu paņemt vērā pašu galveno: ja cilvēki mīl viens otru, viņi nedara pāri, tīši neievaino viens otru. Un ka te neviens nebija jālabo vai jāiedvesmo mainīties. Katrs uzvedas tā, kā viņš jūtas.
Katrs cilvēks drīkst būt tāds, kāds viņš izvēlas būt, bet tas nenozīmē, ka man kā sievietei automātiski jāieņem bezierunu upura pozīcija un jāpacieš ...sievišķīgas un viedas sievietes vārdā!
***
Man vajadzēja atgūt saķeri ar realitāti un ieraudzīt, ka es uzvedos kā upuris, it kā esot super sievišķīga, un pati viņam iedodu varmākas platformu, jaucot to ar vīrišķību.
Ir pagājuši 12 gadi, kopš biju cītīgi spēlējusi ideālo sievu, un, zini, man nekas no apgūtā nenostrādāja! Un neredzu es, ka sievietes šodien ir kļuvušas daudz laimīgākas visu šo miljons kursu dēļ, kurus viņas tik rūpīgi apmeklē. Jo tie nereti ved prom no sevis, nevis palīdz atgūt sevi.
Šodien es ar tādu ironiju skatos uz reklāmām par sieviešu kursiem, sievišķības treniņiem, kā iekarot vīrieša uzmanību, kā noturēt vīrieti, kā panākt, ka vīrietis dāvina dāvanas utt.
Ielūkojos pasniedzēju personībās un diemžēl neredzu daudz ko vairāk par ambīcijām un mārketingu, labi atrastu biznesa nišu vientuļām, izmisušām sievietēm – tām, kuras kautrējas vai neredz jēgu aiziet pie laba speciālista izstrādāt savas traumas un atgūt pašapziņu. Toties tic brīnumtabletēm un mistiskiem risinājumiem. Vai ka tieši apgūtā pazemība vīrieša priekšā momentāli vīrietī atgriezīs mīlestību.
Es pačukstēšu... Senāk cilvēki nedrīkstēja veidot attiecības aiz mīlestības. Bija citi laiki un prioritātes, hierarhija, mantas dalīšana utt. Nereti bērnu kāzas bija vecāku un dzimtas rokās. To noteica vecāki, ne bērnu vēlmes. Un mēs šodienā gribam pielāgot tā laika zināšanas?
Tā nav psiholoģija, kāda tā ir radīta un paredzēta cilvēku izpētei un sevis izprašanai. Tā ir komerciālā psiholoģija. Tās sen vairs nav senās Vēdas, tā ir atšķaidīta vēdiskā filozofija-mārketings…
***
Man tik ļoti apnika meklēt sevī vainas un padarīt sevi par sievišķīgas sievietes kopiju. Man apnika vilkt uz sevi divu cilvēku attiecības. Attiecības būvē divi pieauguši cilvēki, un uz abiem gulstas vienāda daļa atbildības! Attiecības balstās uz Mīlestību, Uzticību un Cieņu, ne manipulācijām un kompromisiem. Ja kāda no šīm komponentēm iztrūkst – vienkārši atveram acis un pārstājam dzīvot ilūziju melos!
Man apnika censties būt ideālai. Slimīgas cenšanās dēļ es biju saspringta, nedzīva, neīsta, nedabīga, pilna vainas sajūtas, un man nepietika enerģijas un laika savu sapņu realizācijai. Saspringums tieši bloķēja manu seksuālo enerģiju, ne vairoja. Un radošums arī bija zudis.
Viss mans resurss aizgāja centībā atbilst ideālam sievietes tēlam. Jo māca taču, ka tas ir vienīgais veids, kā sieviete var kļūt laimīga: sekojot, ievērojot, cenšoties, atsakoties, pielāgojoties, paciešoties, iekožot mēlē utt. Es to redzu kā ar sevi neapmierinātu un nelaimīgu sievieti.
Es negribu mācīties manipulācijas paņēmienus sava vīra motivēšanai. Viņš ir pieaudzis vīrietis, ne puika, un viņam pašam ir jāprot redzēt un sasniegt savus dzīves mērķus. Es neesmu viņa mamma!
Un nevēlos pacelties augstāk par savu vīrieti, liekot viņam saprast, ka es zinu labāk, ko un kā vajag viņam. Un ka man ir lekcijās iegūtas tiesības viņu pārveidot. Es vienkārši gribu cienīt savu vīru tādu, kāds viņš atnāca satikt mani… Neapšaubīt viņu, respektēt. Un arī pati iet savu izaugsmes ceļu un atļauties būt par sevi pašu.
***
Es jau sen atgriezos pie tās sevis, tās 18 gadus vecās meitenes, kura prata ieklausīties sevī un uzticējās savai intuīcijai. Kura bija tik dabīga, dzīva, īsta, naiva, bet patiesa. Pie tās meitenes, kura zināja, kādu vīrieša enerģiju viņa grib just blakus sev. Kura neturas pie vīrieša, neziedojas, nenodod pati sevi attiecību labad.
Un man patiešām ir nospļauties, cik atvērta vai aizvērta ir mana sievišķība pēc tiem kritērijiem, kuri pēkšņi ir kļuvuši vienādi visiem.
- Es vienmēr esmu sieviete – džinsos vai garā kleitā, uzkrāsojusies vai nē, ar manikīru vai bez, esot dekretā vai darbā, kuru mīlu. Ne tas viss nosaka manu cilvēcīgo vērtību. No ārējās fasādes un atribūtikas nemainās manas iekšējās sievietes sajūtas. Aiz tā visa ārējā pareizā un perfektā aizslēpjas tikai tas, kuram iztrūkst iekšējais saturs.
- Es varu būt draugs, mīļākā un kaut māsa ar savu mīļoto vīrieti. Bet es vairs negribu būt kāda izdomāta pareiza sieviete.
- Man šodien ir pilnīgi vienalga, kā es izskatos no malas – cik daudz manī ir sievišķās enerģijas. Man ir vienalga, cik pareizas vai nepareizas izskatās mūsu attiecības. Mums tajās ir labi, mēs cienām un pieņemam viens otru, necenšoties izmainīt vai pārveidot.
- Es izvēlos vienkārši būt. Par sevi. Un atļaut, ka manā dzīvē ienāk cilvēki, kuriem ir labi ar mani un kurus es nemetos pārveidot.
- Es izvēlos būt tāda, kāda es esmu radīta – ar tieši to raksturu, kuru Dievs ir ielicis man šūpulī.
- Es izvēlos būt es pati arī tad, ja kādam nederu un nepatīku.
- Es izvēlos būt īsta, dzīva, patiesa priekš sevis pašas. Tikai izveidojot siltas attiecības ar sevi pašu, var uzbūvēt viegli dažāda veida attiecības.
