6 °C
Katrs ir dzirdējis teicienu: “Ko tas ziemā ēd?” Kādreiz tā droši vien jautāja, dzīvo pasauli izzinot. Vari vien iedomāties, kā, pasaulei kļūstot plašākai, cilvēki ieraudzīja bildes ar svešzemju zvēriem un jautāja: “Kas tas tāds? Ko tas ziemā ēd?”
Mūsu platuma grādos dabisks būtu sezonāls dzīves ritums un sezonālu produktu ēšana. Bet vairumam ļaužu mūsdienās tā vairs nav. Cik daudz mūsu lasītāju strādā pilsētas birojos bez vasaras saules un ziemas sala! Cik daudzi no mums paši jau pārvērtušies eksotiskos “zvēros”, kas ziemā ēd to pašu ko vasarā…
Par sezonālā uztura principiem droši vien vislabāk būtu jautāt kādam diētas speciālistam vai diplomētam pavāram. Bet arī parastam cilvēkam tas nebūt nav svešs. Tagad pilsētnieks dodas uz bodi un pērk, ko grib (ja vien nauda ir un prece laba). Agrāk – ko izaudzēja un ievāca, to arī ziemā ēda. Vēl atceros, kā Oma nereti teica – vasarā jāēd tas, kas dārzā un mežā dabūjams, ziemā ēdīs to, kas būs pagrabā un pieliekamajā. Turklāt bija dūšīgi jāstrādā, lai tos piepildītu.
Pamatu pamatā ir uzturs – tavai slodzei, dzīves ritmam, veselības stāvoklim un fizioloģiskajām īpatnībām piemērots, kvalitatīvs un veselīgs uzturs. Ja labi neēdīsi, neko daudz nedos nekādas modernās barības piedevas un zāles.
Labi ēst nenozīmē dārgi. Pat ja tev nav sava dārza labumiem piepildīta pieliekamā, arī tad par diezgan mazu naudiņu vari sagādāt veselīgu uzturu.
Kāposti, burkāni, bietes, rutki, mārrutki, pākšaugi, sīpoli, ķiploki. Ieliec traukā ar zemi vai ūdenī sīpolu – drīz vien būs svaigi lociņi. Sadiedzē sēkliņas.
Kreatīvais kāposts
Atbrīvo fantāziju, un tavu galdu ik dienu rotās krāšņi un veselīgi vietējo dārzeņu salāti. Gan kā vecos laikos, gan nekur citur neredzēti. Varbūt pamēģini burkāniem pievienot apceptus Indijas riekstus vai ķirbju sēklas un aizdarīt ar kādu veselīgu aromātisku eļļu.
Vai esi jau pamēģinājusi ieskābēt kāpostus ar diļļu sēklām? (Protams, savā dārzā ievāktām vai garšvielu veikalā pirktām.)
Zini, kāpostiņi ļoti labi ieskābējas arī nelielos tilpumos, arī speciālo ēveli var aizstāt ar pieejamajiem virtuves rīkiem. Vari pāris litru tilpuma burkās eksperimentēt ar dažādām garšām un krāsām.
Starp citu, kāpostu sula, kas atdalās skābēšanas laikā, ir lielisks līdzeklis temperatūras samazināšanai un gremošanas veicināšanai.
Tur ir skābumiņš, vitamīni un organismam tik ļoti vēlamās labās baktērijas. Tāds pamatīgs mundruma “šotiņš” pārgurušai būtnei!
Bodes eksotika
Nu, ko tāds ziemā ēd? Protams, apelsīnus un mandarīnus! Un kāpēc gan ne?! Svaiguma dzīvē nekad nevar būt par daudz. Reizēm šķiet, ka to koši oranžā krāsa un izteiksmīgais aromāts vien paceļ noskaņojumu.
Ja jūti tuvojamies saaukstēšanos, ne sliktāk par aptiekas paciņām palīdzēs karstais dzēriens no ingvera, medus un citrona. Pameklē, vai saldētavā nav aizķērušies smiltsērk-šķi, dzērvenes, pīlādži. Variē ar sastāvdaļām, gatavo karstos un vēsos dzērienus.
Ejam dabā!
Visu ziemu mežā vari dabūt skujas. Tās var lietot pa šķipsniņai pie tējas. Vai, samaļot blenderī ar ūdeni svaigas un nokāšot. Tādu svaigo skujūdeni var papildināt ar dažādiem citiem veselīgiem labumiem – ogām, citronu, ingveru u. c. Vari taisīt dažādus oksimelus: medus, labs ābolu etiķis un piedevas (skujas, augļi, ogas, garšaugi).
Priežu čiekurus sīrupiem un degvīna uzlējumiem vari ievākt līdz pat brīdim, kad tie kādā siltā un vējainā pavasara dienā vērsies vaļā sējai. Nebaidies, ar veciem čiekuriem nesajauksi. Tie ir dzīvi, zaļganbrūni, cieši noslēgtām zvīņām. Ienesti siltā telpā, tie atveras, un sēklas birst ārā. Bet šādam izžāvētam čiekuriņam ir niķis atkal aizvērties, nonākot ūdenī vai degvīnā. Skats jau interesants, var bērniem parādīt. Bet, lai izdabūtu vairāk dziednieciskā labuma, tomēr to čiekuru pirms gatavošanas kaut kā jāsagriež vai “jāsaklopē”.
No vētras nolauztiem zariem un kokiem vari ievākt priežu pumpurus. No augošiem kociņiem gan ne!
Jau februāra siltākās dienās sāk mosties lazdas – vari ievākt pavērties sākušas skaras. Tās ir pilnas putekšņiem. Būs papildu dabiskie vitamīni un minerālvielas, patiks arī sirsniņai un asinsvadiem.
