Būtu vērtīgi zināt, ka sirds ir tas orgāns cilvēka ķermenī, kas izstaro vislielāko elektromagnētisko lauku.
Nesen izskanējusi informācija par to, ka pētniekiem mūsdienās izdevies arī gluži zinātniski fiksēt iepriekš it kā tikai “ezoterisku aizdomu” līmenī jau zināmo: cilvēku elektromagnētiskie lauki spēj ietekmēt gan citus cilvēkus, gan tostarp arī apkārtējo vidi. Proti, pārdzīvotās emocijas var mainīt elektromagnētiskajos laukos iekodēto informāciju un veikt dažādu veidu ietekmi uz visu apkārt esošo. Līdz ar to paši pētnieki izvirzījuši jautājumu: kāda gan izskatītos mūsu pasaule, ja visi cilvēki dzīvotu tieksmē uz īsteno pasaules zinību apgūšanu, mīlestību, līdzjūtību, savstarpējo sapratni, emocionālo vienotību un mērķtiecīgi pozitīvu sadarbošanos?
Pārsteidzoši visaptverošā saikne
Patlaban mūsu pasaule praktiski tikai ļoti nelielā mērā pielīdzināma ievadā paustajai utopijai. Katrā ziņā tās īstenie pārvaldītāji burtiski katru dienu mērķtiecīgi mudina un noskaņo ļaudis uz gluži kaut ko citu – mantrausību, alkatību, naidošanos, neiecietību un šķelšanos. Un to visu biezā slānī sekmē totāli nomācošā propaganda no patiesas neatkarības biedējoši tālu esošajos, masveidā uzpirktajos un pakļautajos plašsaziņas līdzekļos, un arī tas, ko inercē vēl mēdz dēvēt par mākslu, literatūru, kino, jo tagad visviet galvenais uzdevums ir atraisīt (pārdot) cilvēkos zemiskākos instinktus un jūtas, un galvenie “varoņi” tur ir ļaunprātīgi plānprātiņi – slepkavas, maniaki, zagļi un afēristi, kā arī aprobežoti, mazizglītoti un odiozi “viedokļa līderi”, turklāt šis visaptverošais stulbums pasniegts kā vēlamais vispārsabiedriskais labums, sak, ja tas agresīvi uzbāzīgais idiņš ar savu stulbumu spēj efektīvi apmānīt maksimāli daudz līdzcilvēku un tādējādi saraust (atņemt, nozagt) daudz naudas, tad tā arī ir šīs pasaules īstenā galvenā “vērtība”.
Savukārt izglītības sistēma tagad kalpo nevis kā personību attīstoša, bet drīzāk deģenerējoša parādība, pārliecinoši atraisot “bara instinktus” un noliedzošu attieksmi pret īstenām zināšanām, nemitīgi iepotējot cilvēku galvās to, ka viņiem tomēr jādzīvo gluži kā dzīvniekiem, patērnieciskā apmātībā īpaši nerūpējoties par patiesām kultūras vērtībām un prasmi sakarīgi izklāstīt par uzskatiem kvalificējamas patiešām savas, nevis no “pareizajiem onkuļiem un tantēm” saklausītas domas, kā arī maksimāli pakļaujoties uzspiestajai noziedzīgajai nosliecei daudz neinteresēties par pagātni un vispār cilvēces iepriekšējo attīstību, kas pārliecinoši ved virzienā uz to sakņu apciršanu, kas sabiedrību savieno ar tās dzīvo, uz patiesu attīstību virzošo vēsturi.