Šī gada jūnijā publicētais pētījums "Mežacūkas un to radītie draudi Dienvidamerikas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai" liecina, ka šo dzīvnieku straujā izplatība bioloģisko daudzveidību aizsargājamās teritorijās ietekmē daudz vairāk, nekā līdz šim domāts.

Reklāma

Pētījuma gaitā atklāts, ka gandrīz puse no pētītajām mežacūkām mīt aizsargājamos bioloģiskās daudzveidības epicentros, kur to lielā skaita dēļ rodas ievērojami augsnes postījumi. Mājas cūkas Dienvidamerikā ieradās līdz ar Eiropas kolonistiem, savukārt mežacūkas medību nolūkos tikai ieviestas divdesmitā gadsimta sākumā. Laika gaitā mežacūkas izklīdušas pa visu kontinentu, krustojušās ar mājas cūkām un radījušas atsevišķu populāciju. Ņemot vērā, ka šie dzīvnieki labprāt barojas lauksaimniecības platībās, kas nodrošina treknu, bagātīgu barību, to populācija strauji aug. Lauksaimniecības zemes tām kalpo kā barošanās vieta, savukārt aizsargājamās teritorijas noder patvērumam. 

Kā viens no risinājumiem tiek piedāvāta mežacūku pakāpeniska aizvietošana ar pekariem, taču pilnīga sugas iznīcināšana ģeogrāfisko apstākļu dēļ nav iespējama un šādā risinājumā nav ieinteresēti arī mednieki. Tāpat problēma ir aizsargājamo teritoriju apsaimniekošanai paredzētais budžets, kurā prioritizētas tiek citas problēmas. Līdz ar to problēmu nav iespējams laikus apkarot saknē, bet gan ir jācīnās ar tās nepatīkamajām sekām.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.