15.1 °C
Pavasara copes izvēles trakums ir klāt. Ko ķert? Kur braukt? Varbūt padoties vimbu trakumam, bet varbūt doties uz kādu foreļupi? Vai varbūt doties uz lielāku upi lenkt taimiņus? Izvēles pavasarī ir daudz, skaidrs ir tikai tas, ka līdz 1. maijam nekādas copes no laivas iekšējos ūdeņos. Ļoti ceru – līdz maijam sanāks kāda reņģu cope Rīgas līcī, bet tas būs cits stāsts. Šoreiz par kādu pavasara izvēli, kad nosliecos par labu asaru ķeršanai no krasta.
Makšķerēšanas inventārs šādai copei
Kādā brīvdienā izdomāju, ka varētu aizšaut netālu no mājām uz asaru copi. Paskatījos, kur nav pavasara liegumu, un sāku gatavot inventāru. Skaidrs ir tas, ka, copējot no krasta, ir vajadzīgs garāks spinings nekā no laivas. Paskatījos uz savu šā brīža spiningu arsenālu, un visloģiskākā izvēle šķita Airrus Zero Z762-SL. Šis ir 2,29 m garš spinings, ar testu no 0,9 līdz 7 gramiem, ar vidēji ātru akciju. Spinings ir aprīkots ar īpašu Airrus Solid-Tip spicīti sarkanā krāsā, kam ir īpaši samazināta termālā izplešanās, kas pasargā spiningu aukstos laikapstākļos.
Visi šie parametri šķita ļoti piemēroti veicamajam uzdevumam. Uz spininga uzliku spolīti Daiwa Legalis LT 2000. izmērā. Aukla uz spoles – astoņdzīslu pītā 0,6 PE, kas principā ir par resnu šāda veida copei. Te daudz labāk būtu bijusi 0,4 PE vai pat 0,3 PE. Bet šoreiz bija jāiztiek no tā, kas ir. Vēl īsti nebiju izdomājis – ķeršu vairāk džiga tehnikā vai ar atvadu –, tāpēc gatavojos abiem variantiem. Iespēju par dropšota tehniku neizskatīju. Plānākais fluorokarbons, kas bija pa rokai, – bija 4 lb. Prasītos jau smalkāks pavasara apstākļiem, bet atkal nolēmu iztikt ar to, kas ir. Arī mānekļu izvēlē sajutu robu šāda veida copei, jo 2” ir maksimālais izmērs, ko tagad varētu izmantot, un vislabāk pavasarī asarim ir iebarot kādu vēžveidīgo. Bet kaut ko cik necik piemērotu atradu un devos uz copi.
Copes tehnika
Skaidrs, ka asari pavasarī nav aktīvi un pierunāt tos uz copi ir visai liels izaicinājums. Sevišķi šajā gadījumā, jo copes inventārs prasījās smalkāks.
Asari pavasarī gatavojas nārstam, tāpēc vienalga kādā tehnikā notiek cope – visam ir jānotiek lēni, ar skrāpēšanu pa pašu grunti un lielām pauzēm.
Darbojos gan džiga tehnikā ar skrāpēšanu pa grunti, gan epizodiski arī ar atvadu. Asari bija ļoti kūtri uz pierunāšanu, bet pa kādam tomēr izdevās pierunāt. Bet tādu īstu atslēdziņu neatradu, jo visu laiku mainīju mānekļus un atvadu pret klasisko džigu. Kas strādāja labāk, īsti neizkodu. Arī viena medīgākā mānekļa šajā reizē nebija. Bet skaidrs bija viens – visas copes bija ar lielu pierunāšanu un pacietīgu spēli. Izraudzītais spinings šai copei šķita laba izvēle. Bija patīkami ar to darboties, un tas ir arī ļoti informatīvs – tāpēc gandrīz visas copītes arī sanāca realizēt.
Copes pēcgarša
Copes pēcgarša šajā gadījumā sanāca ļoti smeķīga – ceptu asaru izskatā. Ir skaidrs, ka šāda cope nebūs izvēle numur viens pavasarī, bet pārmaiņas pēc – ir pat ļoti azartiski. Pluss, ka nekur nav tālu jābrauc, asarus var ķert Rīgā daudzās vietās, un tas ir arī izaicinājums sev pašam – vai izdosies izprovocēt kaprīzo pavasara asari uz copi. Tāpēc viss, kas šādai copei nepieciešams, ir – pacietība, vēlme makšķerēt un, vēlams, smalkākais iespējamais inventārs. Plānas aukliņas, plānas fluorokarbona pavadas, mazi vēžveidīgie mānekļi, un var doties izaicinošajā pavasara asaru copītē!
Ne asakas visiem, tiekamies pie ūdeņiem!
