12.3 °C
Jebkurā arodā ir iesācēji un meistari. Pirmie mēdz bieži kļūdīties, otri – izceļas ar pieredzi un gandrīz nevainojamu sniegumu. Un nav nozīmes tam, kāda veida arods tas ir: finanšu darījumi vai transporta vadīšana. Makšķerēšana tam visam ir kaut kur pa vidu.
Jebkurš makšķernieks, arī es, kādreiz bija iesācējs. No savas pieredzes es varu sniegt vairākus ieteikumus makšķerniekiem iesācējiem, norādot uz viņu galvenajām kļūdām.
1. Dziļuma problēmas
Bieži vien iesācēji makšķernieki neapzinās, kādā dziļumā atrodas zivs un kādā slānī ir ēsma. Mēs bieži redzam, kā 3–4 metru vai lielākā dziļumā ir zivis, kas tur barojas, bet iesācējs neatlaidīgi makšķerē ūdens virsējos slāņos. Tas ir ne vien skumjš skats, bet arī smieklīgs.
Tāpēc, ja nav acīmredzamu pazīmju, ka ir vērts makšķerēt ūdens virsējos slāņos, ieteicams makšķerēt un savu laimi pamēģināt grunts tuvumā.
Ja runājam par makšķerēšanu ar pludiņa makšķeri, it īpaši mierīgām zivīm, deviņos gadījumos no desmit ir vērts makšķerēt tā, lai ēsma atrastos uz grunts vai tuvu tai, jo zivis, kas dzīvo uz grunts, no tās arī barojas. Ar spiningu viss ir sarežģītāk: jā, plēsīgās zivis bieži uzturas grunts tuvumā, bet tādas zivis kā sapali un meža vimbas vasarā biežāk tiek noķertas ūdens virsējos slāņos. Populārās zivis, piemēram, līdakas, asari, sami un ruduļi, bieži sastopamas dažādos ūdens slāņos. Tās var atrasties gan grunts tuvumā, gan arī ūdens virsējos slāņos. Protams, iesācējam bez pieredzes grūti noteikt zivju darbības apvārsni, bet tas ir viens no galvenajiem makšķerēšanas uzdevumiem, tajā slēpjas liela daļa veiksmes.
2. Stratēģija
Jautājums par to, cik ilgi makšķerēt kādā noteiktā vietā, ja nav copes, ir sarežģīts. Šeit jaunpienācēji, kuriem trūkst savas stratēģijas, bieži pieļauj kļūdas: viņi stundām ilgi sēž savā vietā bez nevienas copes, ticot, ka neatlaidība vainagosies panākumiem vai gluži pretēji – skrien no punkta A uz punktu B, bet ēsma ūdenī atrodas labi ja 10–15 minūtes.
Ja mēs spiningojam, tad šāda skriešana ar biežu vietas maiņu ir pilnībā attaisnojama, tas balstās uz zivju aktivitāti.
Ja zivs ir pasīva, labāk izvēlēties vienu vai divas makšķerēšanas vietas, kur tas ir visperspektīvāk (krasas gultnes vai krasta reljefa izmaiņas, zemūdens ķērāji, ūdens augi), šādās vietās zivis uzturas. Ja runājam par miermīlīgo zivju makšķerēšanu ar pludiņa makšķeri vai fīderi, tad nevajadzētu pārāk bieži mainīt vietu. Ideāli, ja izdodas uzreiz atrast perspektīvu makšķerēšanas laukumu un tad gaidīt, līdz iebarojamā ēsma sāks darboties. Tieši šādās situācijās ir jāizrāda izturība. Kāds jauns makšķernieks man nesen atklāja, kādu interesantu copēšanas stratēģiju viņš piekopj. Viņš cenšas piefiksēt, kur īstie veči sēž, un jau nākamajā dienā, kad vieta ir atbrīvojusies, viņš ir klāt un makšķerē, panākumi ir ar mainīgām sekmēm (pēc viņa paša vārdiem). Principā puiša stratēģija ir apsveicama, jo perspektīvajā vietā vēl joprojām darbojas pieredzējušā vīra iebarojamā ēsma.
3. Troksnis
Daudzi iesācēji makšķernieki vēl nav sapratuši, ka makšķerēšana no krasta vai laivas nav diskotēka vai debašu zāle. Nedrīkst daudz un skaļi runāt, staipīties krastā, ieslēgt skaļu mūziku vai radīt citu troksni. Makšķerējot ir nepieciešams saglabāt maksimālu klusumu un maskēšanos. Es pat teiktu, mācies klausīties klusumu!
4. Apģērbs
Daudzas zivis, īpaši tīrā ūdenī, ir ļoti redzīgas, tātad apģērbs tumšās vai neitrālās krāsās un kamuflāža ir labākais risinājums šādam pasākumam.
