Partly Cloudy 18.5 °C
O. 23.07
Magda, Magone, Mērija
Kanāls Liepājā.
Kanāls Liepājā.
Foto: Autora foto / Latvijas Mediji

Trīs rīti Liepājā. Ja priekšā nedaudz garākas brīvdienas, kurās var pieķert klāt piektdienu, tad viena no dienām pilnā garumā ieplānojas copei. Un pilnībā atkrīt jautājums, kur lai dodas, ja esi Liepājā. Lielisks piedzīvojums oktobra nogalei.

Reklāma

Pēc iepriekšējā piedzīvojuma bija pilnīgi skaidrs, ka visu dienu nodošos asarim Tirdzniecības kanālā. Viss jau būtu labi, ja ceturtdienas vakarā neatnāktu izlūkošanas uzdevums no kolēģiem, kuri arī būtu gatavi atbraukt pacopēt, bet jābūt skaidrībai, ka zivis ir un nebūs “abloms”. Ja Māris Cīlītis ir gatavs atbraukt no Ventspils, tad ir jāizdara viss, lai nebūtu rūgtas pieredzes pilns brauciens. Viena iespēja ir konsultācija ar vietējiem – asaris ir. Dubults neplīst, tāpēc tiek uzlikts agrais rīta modinātājs, lai jau piektdienas rītā varētu uz dažām stundām izrauties patestēt ūdeņus.

Vējš, lietus… galvenais, lai ir cope.

Piektdiena

Miegs caurs, beidzot atskan modinātājs un esmu gatavs. Esmu mācījies no kļūdām un pie ūdeņiem esmu vēl tumsā, jo iepriekšējā reizē startu nogulējām. Pie kanāla jau pirms manis darbojas onkuļi ar pludiņiem, kuriem interesē baltā zivs. Un viņu sarodas arvien vairāk un vairāk. Man liels prieks, ka ļaudis izvēlas veselīgus āra izklaides veidus, īpaši ja tā ir cope. 

Kamēr darbojos pustumsā, nemaz nemanu, ka kolēģu jau tik daudz, ka nemaz netiec vietās, kur gribas ķert, – jāķer tur, kur var iespraukties. 

Es aktīvi pārvietojos, jo sākuma punktā nekā nebija, bet atrodu mikrovietu, kur trīs metienos seko trīs copes, divas realizēju. Viens standarta ēdamais izmērs, bet otrs – nedaudz druknāks. Nu kā lai neesmu nedaudz ļauns?

Mazs, bet jaudīgs pretinieks.

Paralēli copei rokā turu telefonu un bildēju zivis, skatus, un dalos draugu čatā. Piektdienas rītā tas ir liels ļaunums. Bet ko lai dara, ja ir uzdevums sakūdīt kompāniju uz kopīgu sestdienas copi? Un tas arī izdodas, jo viss rezultējas ar turpinājumu sestdienā.

Par piektdienu var teikt, ka asaris bija meklējams, ja izdevās atrast pulcēšanās lokāciju, tad katrā metienā sekoja pa copei. Un vēl jāpiebilst, ka asaris aktivizējas līdz ar gaismu, tumsā – klusums. Visas zivis uz dropšota tehniku, kura man kļuvusi par TOP metodi asarim, atvadu pat neuzsēju, jo man tā ir par lēnu. Redzēju, ka blakus kolēģi darbojas arī ar mikrodžigu, bet biežāk bija problēmas ar ķērājiem.

Sestdiena

Zandarta medību režīms.

Sarunājam ar Māri, ka jāsāk vēl drusku agrāk. Kāpēc? Zandarts! Lai arī pašam nav sanācis, tomēr nereti lomos trāpās arī šis plēsējs. Ierodos pirmais. Vakars noslēdzas ar rupjāka dropšota kāta sagatavošanu. Un pārliecinos par modinātāju! Caurs miegs, un jau pirms modinātāja esmu apģērbies. Laiks gan draņķīgs – lietu nesolīja, taču līst. Vēju solīja, bet rīta agrumā tas vēl ir ciešams.

Ierodos pirmais, neviena vēl nav, bet, kamēr sagatavojos pirmajam metienam, tikmēr atkal balto zivju tīkotāji jau uzstādas. Forši! Kamēr gaidu Māri, darbojos ar zandarta uzparikti. Daži metieni, mainu mānekli. Nomainu krāsu, nomainu izmēru. Un vienā no metieniem rokā “atskan” pazīstamais, nekādi nepārprotamais elektriskais zandarta blieziens. Ir! Iekšējais prieks, ka beidzot varēšu parādīt džekiem, ka te mīt laba izmēra žanis! Dažu sekunžu prieks, un nost ir! Iekšēji pārskaitu lamuvārdu leksiku, bet ātri nomierinos, jo ir tikai sākums un jāturpina iesāktais.

Reklāma
Reklāma
Mārim pirmā zivs – zandarts.

Kamēr vēl emocionāli pārdzīvoju tukšo copi, piebrauc Māris, kuram nu ir jāpierāda, ka cope bija. Nu netic, bet kā gan labāk pierādīt vārdus, ja ne ar darbiem!? Pēc tradicionālās Circle K hotdoga maizītes arī Māris sāk darboties. Aizejam uz vietu, kur vakar man bija vislabākā asaru aktivitāte. Daži metieni, un kolēģis min, ka laikam bija zandarta cope, jo sajutis spēcīgu sitienu. Nu es tak teicu! Turpinu variēt ar izmēriem un krāsām, Māris iesaka uzlikt piecu collu gumiju, paskaidrojot to tā – te noteikti ir daudz zemmēru, kuri lielo gumiju neapēdīs. Nākamajā metienā uz LJ Ballist viņam pašam uzsēžas zemmēra zandarts. Un neilgi pēc tam arī man seko klasiska dropšota cope. Piecērtu, paspēju izspiest IR… un nav. Neraža! 

Un sāk parādīties asaru copes vēstneši – gaisma un baltā zivs aktīvi plunkšķinās pa ūdens augšu, gluži kā vakardienas atkārtojums. Mārim jau pirmie asari trāpās, neizturu arī es un nomainu zandartu inventāru pret manu uzticamo asaru kātu Lucky John Vanrex Microjig 9. Bet interesanti uzvilka mani šīs divas zandartu copes, noteikti mēģināšu vēl. Būs atriebība!

Gadās arī pa kādam druknākam.

Pārslēdzos uz asaru tehniku, un aiziet. Pa kādam asarim trāpās. Un atkal izvēlamies stratēģiju “vilku kājas baro” – meklējam, pārvietojamies. Tas dod rezultātu. Var uztaustīt lielākas koncentrācijas vietas, noķert dažus asarus, tad vieta izslēdzas. Slinkākajiem var ieteikt risinājumu ar mānekļu maiņu, arī tas dod rezultātu – nomaini krāsu, izmēru vai formu, un atkal seko pa kādai copītei. Izejam tuvāk ezeram un redzam, kā acu priekšā sāk pamatīgi dzīt straumi no jūras uz ezeru. Un pavisam drīz parādās arī solītais vējš, kurš nu jau liek sajust diskomfortu. Palielinām svina svaru, bet auklā tāpat iepūš buru.

Bildes ar Māra zemmēra zandartu un asariem pamodina vēl vienu kolēģi. Alvis Lībeks ir modies un gatavs sastādīt kompāniju. Satiekamies kanāla vidū, kur padižojamies ar mazu, bet vismaz starta lomu, kamēr Alvim klusums. Vējš pieņemas spēkā. Būs jāmeklē vietas aizvējā. Un te rodas iespēja izvējoties ar Finval laivu. Desmit minūtes, un esam burtiskā nozīmē uz ūdens. Principā pasteidzoties notikumiem pa priekšu, varu teikt, ka Liepājā, ķerot asari, laiva nav nepieciešama, bet pie šādiem apstākļiem, kad vējš pūš taisnā vīlē no jūras uz ezeru, mierīgi var nostāties kanālā ar enkuru un mest pa vējam. Tam pat ir savi plusi – tālāks metiens pa vējam. Stratēģiju nemainām – meklējam, atrodam, noķeram un meklējam citur. Ka tavu brīnumu, es tieku pie sava zandarta! Tas gan ir ļoti mazs, bet ķeksītim der. Vēl vairāk iedegas cerība, ka var trāpīties arī lielais.

Kulinārā ziņā asaris nostājas uzreiz aiz zandarta.

Manā skatījumā ķērās labi, līdz brīdim, kad noskaidrojās debesis. Visa dienas pirmā daļa bija pelēka, nomākusies, pēcpusdienā noskaidrojās un process pieklusa. Kolēģiem gan zivju momentu bija mazāk, lai gan visi strādājām pēc vienām vadlīnijām – dropšots. Arī mānekļi vieni, bet pa retam saņēmu skaudīgus skatienus un dzēlīgas piezīmes, uz ko es atbildēju ar vēl vienu asari nākamajā metienā un gardiem smiekliem. Kaut kas mūsu rokās ir! Var nokopēt mānekli, pat copes un kāta darbību, bet rezultāts vienalga atšķirsies.

Kopumā ar visu to, ka laikapstākļi galīgi nelutināja, cope bija izdevusies, vismaz man. 

Un nebūs lieki atkārtot, ka noteikti der silti apģērbties, lai pilnvērtīgi baudītu copes piedzīvojumus uz ūdens rudenī. 

Ieskicēšu, ka savu pirmo reālo testu izturēja Norfin Boat kostīms, kurš pārcieta gan rīta lietus sesiju, gan arī Liepājā piedzimušo vēju nelaida cauri. Esmu ļoti apmierināts. Līdzīgas domas Alvim, kurš bija tērpies tādā pašā kostīmā. Dienu noslēdzām ar diskusiju laivu piestātnē, kura beidzās ar to, ka Alvis gribēja revanšu rītdien. Aiziet!

Svētdiena

Vēl agrāks rīts, jo ir kam atriebties. Lai arī šorīt varēja copēt no krasta, tomēr izvēlamies laivu. Ērti ir, tas jāatzīst. Rupjais dropšots darbībā, un atkal kuļos pa mānekļu kastīti, mainot izmēru un krāsas. Vienā metienā sajūtu smagumu uz sekundi, un viss kļūst viegls. Zaļā draudzene savāca visu. Eh, atkal jāpārsienas. Teikšu, kā ir, pēc šīm trim dienām uz ūdens pārsieties varu ar aizvērtām acīm un rokām aiz muguras. Aprauties gan sanāk daudz.

Atkal sarodas kolēģi abos krastos un copē ar dažādām tehnikām. Un es tieku pie 100% zandarta blieziena, kuru atkal izbaudu vien uz trim sekundēm, nost ir. Nu jau abi laižam emocijas vaļā par to, ka neizdodas realizēt copi. Laikam jau Liepājai es patīku un tā grib mani redzēt ciemos biežāk, tā atstāj manī intrigu un visu vienā nedēļas nogalē nav gatava parādīt. OK, lai tā paliek!

Atkal ieslēdzas nu jau zināmie asaru sesijas vēstneši – zivju šļaksti un gaisma. Sākam darboties, un asaris ir aktīvs. Copes katrā metienā. Ķeras praktiski zem laivas, tālajā distancē, visur. Man ķeras, Alvis cīnās par copēm. Vienā brīdī paskaitām, un sanāk interesants rezultāts zivju skaita ziņā – 10:1. Pēdējā copes stunda pagāja, iztirzājot to, cik liela atšķirība ir roku driblam un kātam, ar kuru darbojies. Citu izskaidrojumu tik krasai starpībai copju skaita ziņā mēs neatrodam.

Mana izvēle budžeta klasē.

Laika mums nav daudz, tāpēc dažu stundu pēriens Alvim jau ir vairāk nekā pietiekami, un arī man šis rīts pieliek labi treknu punktu trīsdienniekam. Es visas šīs dienas asaru tēmā darbojos ar Vanrex Microjig 9, kurš lieliski tika galā arī ar saprātīgu pārslodzi brīžos, kad straume un vējš prasīja pārslogot norādīto testu. Kuriozi gan beigās sanāca – noņemu svinu, mānekli, parunājos ar Alvi un veikli iegriežu spoles rokturi, lai satītu auklu uz kasetes… un lūst spicīte. 

Par āķi nepiemirstiet, draugi, jo tas caur cilpām nelien! 

Alvim smiekli, man sirds sāp, jo karma jau kātā bija ielikta.

Beigas gan nedaudz sāpīgas, bet visam pāri šoreiz stāv trīs copes ziņā izdevušies rīti, kārtējais piepildītais piedzīvojums Liepājas ūdeņos. Gluži kā atvaļinājumu gaidu nākamās brīvdienas, kad varēšu doties uz Liepāju. Man vēl jāsatiekas ar zandartu, kurš mani piesmēja vairākas reizes. Pamanīju, ka šeit ierodas arī citi zināmi personāži no Rīgas un citām vietām. Liepāja pavisam noteikti ir labs galamērķis, ja runājam par copes iespējām.

Tiekamies pie ūdeņiem!

* Raksts pirmpublicējums žurnāla "Lielais Loms" 2022. gada novembra numurā.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Reklāma
Reklāma
Reklāma
MEDNIEKS MAKŠĶERNIEKS
Reklāma