20 °C
Nesenās vētras postījumi Tērvetes dabas parkā pievērsuši tam pastiprinātu ceļotāju uzmanību. Parka darbinieki intensīvi strādā, lai nolauztos un izgāztos kokus novāktu un sakārtotu sabojāto parka infrastruktūru apmeklētāju uzņemšanai jau šajā nedēļas nogalē.
Vēlme redzēt dabas spēku varenību ir liela, bet ne mazāk iespaidīgi ir cilvēku mērķtiecīga darba sasniegumi – daiļdārzi un labiekārtotie parki, kas, par spīti šīs vasaras svelmei, priecē ceļotājus. Lai noskaidrotu šogad publiski pieejamo daiļdārzu sarakstu, visprātīgāk būtu sazināties ar Tūrisma informācijas centriem novados, taču arī bez pieteikšanās ciemos vēl veselu mēnesi iespējams doties pāri robežai uz netālo Pakrojas muižu Ziemeļlietuvā, lai piedzīvotu "Sapni vasaras naktī" – tā nosaukts šā gada ziedu festivāls, kas pārsteigs ne tikai ar neparastām ziedu kompozīcijām, bet arī daudzām āra aktivitātēm.
Nenoliedzami pēdējos gados Pakrojas muižā rīkotie pasākumi veicinājuši starpvalstu tūrismu, jo arvien vairāk latviešu ceļotāju vismaz divreiz gadā dodas šurp priecāties par pavasara un vasaras ziedu krāšņumu un skaistajām laternu gaismām Ziemassvētkos un gadumijā.
Savukārt lietuvieši uz Latviju dodas atpūsties pie jūras, kur iecienījuši "Gauso jūdzi" – samērā kluso pludmali starp Ragaciemu un Klapkalnciemu.
Par to jūlija vidū pārliecinājos savām acīm, jo Pakrojas muižas stāvvietā gandrīz katra otrā automašīna bija no Latvijas, bet mājupceļā jau mūsu valsts teritorijā svētdienas vakara braucēji lielākoties bija lietuvieši.
Līdz Pakrojai ceļš no Rīgas nav tāls – apmēram divarpus stundas. Tiesa gan, vietumis asfaltētais segums aiz Latvijas–Lietuvas robežas nav tik kvalitatīvs, kā gribētos, taču, lēnāk braucot, var labāk apskatīt mazos pierobežas ciematiņus.
"Muižas parks festivāla laikā ik dienu pārvērtīsies par milzīgu skatuvi, kur starptautiska aktieru komanda apvienos ielu teātri ar jautriem vai pat asinis stindzinošiem cirka trikiem, dejām un pantomīmu, šeit runās pats Šekspīrs un būs skatāms leļļu teātris. Turklāt apmeklētāji varēs ne tikai skatīties, bet arī paši iesaistīties priekšnesumos," vēstīts Pakrojas muižas mājas lapā.
Muižas parka gandrīz piecpadsmit hektāru plašajā teritorijā vērīgs skatītājs atradīs vairāk nekā 150 ziedu veidu visdažādākā izmēra un formas dobēs, kurās parādīts daudzu ziedu nenovērtētais krāšņums, izceļot kreses, kliņģerītes, samtenes un saulespuķes, kas atgādina par Ukrainas brīvības cīnītājiem. Festivāla akcents ir romantiskās celozijas. Puķes zied ne tikai dobēs uz zemes, bet ar tām un to kompozīcijām izgreznotas arī simtgadīgās muižas ēkas, sienas, logi, un petūniju siržu tunelis ved uz leģendāro Mīlestības un mūzikas saliņu.
Šekspīra tēli ziedu skulptūrās
Atbilstoši festivāla moto veidotas arī skulptūras, kuras apaudzētas ar ziediem. Ziedu festivāla simbols un viens no redzamākajiem tēliem Viljama Šekspīra romantiskajā komēdijā "Sapnis vasaras naktī" ir Cilvēks Ēzelis. Kā zināms, lugā elfs ar maģiskām spējām Paks nobur un pārvērš jauno audēju par vīrieti ar ēzeļa galvu, kurš tomēr iemīlas Titānijā, kura pamostas no miega. Šo skulptūru veidojis tēlnieks Martins Gaubs, un tās augstums ir deviņi metri.
Tā kā Paks ir Šekspīra attēlotās pasaku valstības iemītnieks, muižas dārzā ir gan viņa krūšutēls, gan atveids, sēžot uz bruņurupuča. Paka krūšutēlu ieskauj indīgi ziedi, bet tajā var ieiet iekšā un, uzkāpjot pa šaurām kāpnītēm, ieraudzīt parka ziedus elfa acīm. Blakus muižai greznie ziedu karaļi attēlo elfu valstības valdniekus Oberonu un Titāniju. Mostoties no burvīga sapņa, zem koka guļ Mīlnieki, klāti ar ziedu segu, bet Varžu karalienē var aplūkot gan vardi, gan saskatīt skaistu sievieti "Šekspīra acīm".
Pastaiga ap muižu
Muižas pils ēka, tās vēsture un noslēpumi iepazīstami par papildu samaksu kopā ar Baronesi, taču visdažādāko aktivitāšu netrūkst arī bez tā. Pērkot biļeti (18 eiro, bet internetā lētāk), arī latviešu valodā saņemama katras dienas programma ar detalizētu aprakstu, kad un kur parkā kaut kas notiks no plkst. 12.30 līdz vēlai pēcpusdienai. Kad uzstāsies gaisa akrobāti un virves dejotāji, risināsies dejas, pantomīmas un teātra priekšnesumi, un cirka mākslinieks pa virvi no centrālās ziedu skulptūras dosies augšup uz pils jumtu. Dienas programmu vainago Demetrija un Elēnas kāzu ceremonija. Tas viss notiek katru dienu, izņemot pirmdienas, kad muižas parku var izstaigāt tikai savā nodabā.
Atbilstoši katras dienas plānam darbojas muižas amatnieku darbnīcas. Vilnas kārstuvē no krāsainas vilnas tiek vērpti ziedu gredzeni, mājas dekori un citi aksesuāri, parfimēra darbnīcā tiek ražoti ziedu hidrolāti, rožūdens un jaunības eliksīrs, keramiķis izgatavo un apdedzina alus kausus, šķīvjus un bļodas krogam, rotājot tos ar augu motīviem, bet biškopis lej vaska sveces. Kostīmu māksliniece, izšujot baronesei puķainas kleitas, aicina iepazīt 19. gadsimta tērpus un to vēsturi, savukārt tehniskajā darbnīcā tiek remontētas un demonstrētas retro automašīnas, ar kurām var doties izbraukumā pa muižas teritoriju. Notiek arī plēsīgo putnu lidināšana. Turklāt iespējams apmeklēt slaveno Pakrojas muižas alus darītavu, kur alus tiek brūvēts pēc senču tradīcijām, 16. gadsimta spirta brūzi, kur top godalgoti destilāti, Lietuvā vienīgo sodu pagrabu, kur noziedzniekus gaidīja giljotīna un pat elektriskais krēsls, kā arī Panoptiku, kur apkopotas dažādas anomālijas medicīnas vēsturē. Bērnus jo īpaši varētu ieinteresēt muižas sētā dzīvojošie dzīvnieki – zosis, pīles, zirgi, ēzelis un pat kamielis, kura mugurā drīkst arī uzsēsties un nofotografēties tā saimnieka uzraudzībā.
Uzziņa
Vasaras festivāli
10.–13. augustā – operdziedātājas Ineses Galantes organizētais festivāls "Summertime" Dzintaru koncertzālē;
11., 12. augustā – festivāls "Progausis" Cēsu novada Kaives muižas parkā;
11., 12. augustā – festivāls "Sansusī" rezidenču centrā "Susēja" Aknīstes novadā;
12. augustā Cēsīs un 19. augustā Liepājā – festivāls "Kartupeļpalma";
18. un 19. augustā – Viduslaiku un mūzikas festivāls "Bandava 2023" Kazdangas pagasta "Upīšu" teritorijā;
26. augustā – "Ezīšfests" Rīgā Tallinas ielas kvartālā.
