11 °C
Grīvas katoļu baznīca Daugavpils kreisajā krastā atrodas prom no pilsētas centra, tā ir jau Sēlijā un pakļauta Jelgavas diecēzei. Baznīcu ieskauj ģimenes māju ieloks, un, Svētajai Jaunavai Marijai veltīta, tā ir cilvēkiem tuvu, iemīļota un lolota. Arī tās tapšanas stāsts saistāms ar ģimeniskumu.
Dievnamus, par kuriem stāstīsim un kur patlaban, pateicoties Nākotnes atbalsta fondam, atjauno sakrālās vērtības, vieno fakts, ka tie ir darbojušies bez pārtraukuma un, pateicoties sakrālās dzīves nepārtrauktībai, ir labi uzturēti, kopti un godāti.
Finansējums paredzēts Lašu baznīcas altārgleznas restaurācijai, Grīvas katoļu baznīcas svētbildes/ikonas tīrīšanai, konservēšanai un restaurācijai, Moskvinas vecticībnieku lūgšanu nama logu restaurācijai un Drustu baznīcas ērģeļu atjaunošanai.
Austrumu rita Dievmāte
2450 eiro ikonas (svētbildes) "Dievmāte no Čenstohovas" tīrīšanai, konservācijai, restaurācijai
Grīvas ciemā 19. gadsimta beigās bija gan vecticībnieku, gan ebreju dievnami, bet katoļu nebija. 1845. gadā izcēlās postošs ugunsgrēks, ciems pārvērtās gruvešos. Visas ģimenes lūdzās, lai Dievs pasargā viņus no citām nelaimēm. Kādam daudzbērnu ģimenes tēvam lūgšanu naktī parādījās Jaunava Marija un teica, lai ļaudis te uzceļ dievnamu un tajā lūdz Dieva žēlastību. Tas notika nelielā dārzā uz grāfa Augusta fon Etingema zemes. Negaidot rītausmu, daudzbērnu ģimenes tēvs steidzās šo ziņu izplatīt.
Vietā, kur tika redzēta Jaunava Marija, ieradās pats grāfs, nokrita ceļos, lūdzās un paziņoja, ka atvēl šo vietu baznīcas celtniecībai. Tas notika 1860. gadā. Daudzbērnu ģimenes tēvs esot gājis no mājas uz māju, vācot līdzekļus. Tas gan prasīja 20 gadus, taču dievnams tapa izcili skaists.
Projekta izstrāde tika uzticēta Vilhelmam Neimanim, bet priekšrakstu celtniecībai Kurzemes gubernatoram 1881. gadā izsniedza Garīgo lietu departaments. Kamēr tika gatavota mūra baznīcas celtniecība, vispirms iesvētīja koka dievnamu.
Mūra pamati topošajai baznīcai tika ielikti 1882. gadā, celtniecība pabeigta 1889. gadā. Nozīmīgākais dievnama interjera akcents – logu ailēs ievietotās vitrāžas, kas 1889. gadā tapušas Svētā Lūkasa vitrāžu darbnīcā Varšavā un ir vienīgie šīs darb-nīcas veikumi Latvijā. Ērģeļu luktā virs baznīcas ieejas atrodas Frīdriha Veisenborna Krustpils darbnīcā 1890. gadā darinātās ērģeles ar neogotikas prospektu.
Kopumā historicisma stilā celtā ēka un mākslinieciski augstvērtīgais, krāšņais, dažādos laikos tapušais un papildinātais interjers ir izcila katolicisma gara reprezentācija, kur mākslai ir atvēlēta liela loma.
Prāvests Vjačeslavs Rosļaks lepojas, ka baznīcā ik svētdienu notiek divas mises – latviešu un poļu valodā, baznīca nekad nav bijusi tukša un bez draudzes, tā pelnīti ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un tagad tiks restaurēta glezna/ikona "Dievmāte no Čenstohovas".
"Kā liecina uzraksts aizmugurē, 1894. gadā mūsu baznīcai to uzdāvināja kāda ģimene. Tā ir atvesta no Polijas, no slavenas svētvietas. Tā ir īstās, divpadsmitajā gadsimtā tapušās ikonas kopija. Oriģināls nāk no Bizantijas. Tāpēc arī tā vienlaikus ir gan ikona, gan svētbilde, jo pirmavots radīts vēl pirms šķelšanās Austrumu un Rietumu baznīcā. Protams, Austrumu rita ietekme te ir jūtama, tomēr tas nekādi nav pretrunā ar katoļu tradīcijām.
Mēs pielūdzam Svēto, ikona tikai palīdz. Protams, tā ir arī izcils mākslas darbs.
Padomju laikā tā ir nedaudz restaurēta, apzeltīta ar tā saukto "Susaņina zoloto". To veda no toreizējās Ļeņingradas. Tāpēc arī spīd jo- projām. Oriģinālā krāsa nosūbējusi, ir tikai pati maliņa. Tagad nepieciešams parūpēties par gleznojumu – Dievmātes seju. Tai nepieciešama tīrīšana, konservācija un restaurācija. Ja paskatās tuvāk, var redzēt plaisas, plankumus, krāsa sāk lobīties. Uzticamies restauratorei Gundegai Jerumanei, kas pievērsa tam uzmanību. Arī rotājumi ir gan mākslīgas pērles un akmentiņi, gan īsti dārgakmeņi, jo ikonas tapšanai sievietes ir dāvinājušas savas rotaslietas. Arī tām vajadzētu atdot mirdzumu. Jātīra."
Priesteris atzīst, ka ar laicīgām lietām dievnama sakārtošanā veicas labi. Šis dievnams vienmēr ir teicami uzturēts un padomju laika beigās ne tikai vienkārši izremontēts, bet arī ticis pie vērienīgiem altāra un griestu gleznojumiem.
"Mūsdienās palīdz projekti. Par Kultūrkapitāla fonda (KKF) naudu restaurētas vitrāžas, pašvaldība palīdz ar komunikācijām, siltumu u. c. Īpašs prieks man ir par Jaunavas Marijas ikonu, ko es atradu plebānijas bēniņos. Tā šeit ir vissenākā, domāju, ka no pirmās kapelas laika – pirms vēl baznīca bija tapusi. To restaurēt palīdzēja KKF. Tā arī visu uzturam – par draudzes ziedojumiem un projektu līdzekļiem."
Dievnamu rotā arī grezni procesiju karogi, kuru vairums tapis padomju laikā. Patlaban apskatāmie ir izstādīti no 26. augusta procesijas, kad svinēta Čenstohovas Dievmātes diena. Svētki, kuros īpaši tiek godāta arī baznīcai dāvinātā Austruma rita ikona, kas drīzuma sagaidīs savu atdzimšanu.
