12 °C
Baldones apkārtnes Rubeņu kalna nogāzē kā putns ar izplestiem spārniem stāv koka paneļu ēka, tai apkārt plešas mežs, pļavas... Uz māju ved grantains lauku ceļš, kas, vīdamies no pakalna uz pakalnu, braucot auto, tik tīkami iešūpo, ka gribas laisties liegā sapņojumā. Šķiet, visa daba te panākusi pretim, lai raisītu radošas domas, iedvesmotu mākslas darbiem.
Iespējams, tieši tāpēc gleznotāji, keramiķi Rita Pranča un Andrejs Bovtovičs te iegādājušies zemi, uzcēluši savu māju ar darbnīcu – visa vide radīta plašam radošu domu lidojumam.
"Pirms šā īpašuma iegādes dzīvojām Rīgā, būdami radoši, vēlējāmies klusāku vietu, turklāt ģimenē aug divas meitas, tāpēc izraudzījāmies lauku apvidu, kas nav tālu no galvaspilsētas. Ainava te tiešām ir brīnišķīga. Uzcēluši māju un atvērta tipa darbnīcu, domājām, kā saimniekot. Iesākumā turējām divas kazas, tad iegādājāmies vēl pāris ar āzīti, pēcāk bija jau deviņas. Tās slauca Andrejs, lietojām uzturā kazas pienu, izveidojām pat uzņēmumu "Kazas laukos", sējām sieru, izgatavojām kazas piena ziepes un kosmētiku, mēģinājām tirgot pašu kūpinātu gaļu... Tā pagāja vairāki gadi, tad kazas atdevām kaimiņiem..." atklāj Rita Pranča. Viņa ir arī tēlniece, iespējams, šomēnes bijāt pamanījuši viņas veidoto grābekli Rīgā, Kronvalda parkā, arī pie abu mākslinieku mājas redzami vairāki dārza keramikas darbi: lielākais – kaza, kas apdarināta ar Rīgas porcelāna trauku lauskām, uz celma – hameleons, pie akmens – gliemežvāks, pie košumkrūma – lācis...
Ar pretējām terasēm
Koka paneļu mājas sienas ir garas, apmēram 12 metri, formā māja vizuāli atgādina burtu H, tai ir divi lēzeni spārni – vienā iekārtota virtuve, otrā – guļamtelpas, pa vidu – darbnīca, kam dienvidpusē un arī ziemeļpusē – terase ar dēļu grīdu. Abām – stiklotas plašas durvis, tātad dienasgaisma ieplūst pa abu terašu durvīm un māksliniekiem nodrošina darbam vajadzīgo gaismu. Ēkas pievienotā vērtība – augstie griesti.
"Tīkami pasēdēt uz krēsla dienvidpuses terasē, taču, kad gribas lūkoties uz izteiksmīgo mežu, var pabūt ziemeļpuses terasē. Abas atrodas viena otrai pretim.
Nama būvdetaļas atveda no rūpnīcas, māju salika kā lego klucīšus – ātri, taču iekšdarbiem gan vajadzēja ilgāku laiku.
Ārsienas ir siltinātas, apšūtas ar dēļiem, iekštelpu grīdas veidotas no akmens masas flīzēm, tās ir apsildāmas," paskaidro māksliniece. Apmēram 170 m2 plašajai mājas apkurei tiek izmantots siltumsūknis, kas ierakts zemē.
Kā gleznu galerija
Pie gaiši krāsotajām sienām – glezna pie gleznas, un visa darbnīca mirdz krāsu atspulgos. Ainavas, portreti, visdažādākie keramikas veidojumi, tostarp maskas... Katrā telpā to daudz, pat virtuves sienas – vienās gleznās. Aicinot ieskatīties arī dušas, sanitārā mezgla telpā, tajā arī ielūkojos – tik tiešām arī tur – gleznas, tikai intīmāka rakstura...
Redzu, ka Andrejs glezno daudz un aizrautīgi. Rita teic, ka ašās idejas viņš arī strauji īsteno un vienmēr meklē risinājumus tehniski sarežģītiem paņēmieniem, piemēram, radot krāsu uzklājiena daudzslāņainību. Manuprāt, mākslinieka rokraksts – savdabīgi ekspresīvs, ierastais darba materiāls ir akrils. Kā jaunumu var minēt Andreja ieceri veidot instalācijas, pie šķūnīša savāktie dzelži liecina, ka taps interesanti no metāla veidoti tēli. Ap māju nav žoga, izjūtams plašums – daba ieplūst īpašumā, tuvumā manītas stirnas, arī alnis. Kā mājai pietrūkst?
Rita Pranča: "Dzīvojot laukos, noteikti vajadzīgs pagrabs, kā arī saimniecības telpas, jo ātri apaugam ar lietām. Tāpēc tām vajadzīga sava vieta, lai nebūtu jāuzglabā dzīvojamās telpās."
