10 °C
Ceļojumu plānošana vairākus mēnešus iepriekš sniedz ievērojamu iespēju ietaupīt: tad izdodas atrast gan lētākas aviobiļetes, gan tūrisma firmu piedāvājumus. Pērnruden šādi sarūpēju ceļojumu uz Grieķiju, pavasarī – uz Milānu. Tas viss – plānojot ceļojumus vairāk nekā sešus mēnešus uz priekšu. Esmu īsts "budžeta ceļotājs".
Braucienā līdzi ņemu tikai atļautā svara rokas bagāžu, bet sēdvietu, reģistrējoties lidojumam, atļauju izvēlēties datoram, arī bez maltītes varu iztikt – tie visi ir papildu maksas pakalpojumi.
Trāpīt modes nedēļā
Tātad septembra beigās ģimenei biju iegādājies lidmašīnas biļetes uz Milānu, un nonācām tur vēl vasarīgi patīkamā +27 grādu karstumā. Patiesībā plāna, ko šajā pilsētā darīt, mums nebija, tāpēc vadījāmies pēc tā brīža sajūtām bez lieka stresa. Neapšaubāmi Milāna ir visā pasaulē pazīstama ar tādiem modes zīmoliem kā "Giorgio Armani", "Dolce&Gabbana", "Prada", "Gianni Versace", un nezinādami bijām trāpījuši tieši uz Milānas modes nedēļas pasākumiem. Iela, kas atzarojās no Doma laukuma, bija pilna improvizētiem Modes namiņiem. Uz tiem veidojās garas rindas, kurās visvairāk pārstāvētas bija daiļā dzimuma pārstāves.
Pilsētas sirds – iespaidīgā katedrāle
Pilsētas galvenais apskates objekts jau gadsimtiem ilgi ir gotikas stilā celtā Milānas katedrāle jeb Doms, kura būvniecība ilgusi no 1386. līdz 1965. gadam.
Tā ir lielākā katoļu baznīca Itālijā un ceturtā lielākā katedrāle pasaulē, kuras fasāde nemitīgi pa posmam vien tiek renovēta.
1762. gadā torņa smailes galā tikusi uzstādīta zelta Madonna, kļūstot ne tikai par dievnama augstāko punktu (108,5 m), bet arī pilsētas simbolu, vietējo iedzīvotāju sauktu par "Madunina" (mazo Madonnu).
Uz Doma laukumu atbraucām ar metro, kuram ir visplašākais pazemes sliežu tīkls Itālijā – piecu līniju kopgarums pārsniedz deviņdesmit kilometrus, un tajās ir vairāk nekā simts staciju. Lai nopirktu ieejas biļetes Domā, stājāmies garā rindā. Ziņkārības mākts, aizgāju līdz kasēm, un izrādījās, ka ar bankas karti biļetes var iegādāties biļešu automātā, uz kuru rindas nebija. Ieejas maksa atkarīga no izvēlētās programmas (katedrāle, jumts, terases, muzejs), sākot no 11 eiro, bet jāievēro ieejas laiki, jo apmeklētāju plūsma tiek kontrolēta. Dievnams lepojas ar relikviju – naglu, ar kuru esot krustā sists Jēzus: tā glabājas pagrabstāvā zem altāra īpašā šķirstā, kuram var uzmest aci, pieliecoties pie katedrāles mozaīkām rotātās grīdas.
Vēl unikālas ir baznīcas vitrāžas gan to skaita, gan sīki izstrādātā sižeta ziņā, turklāt naktī, izgaismotas no iekšpuses, tās noslēpumaini mirdz joprojām ļaužu pilnajā Doma laukumā.
Milānas Doma apkārtnē ir daudz kafejnīcu, kurās maltīte izmaksās vismaz 15–20 eiro, un arī veikalu, tostarp vēsturiskā tirdzniecības nama galerijas, kuras augšstāvos dzīvojuši bagātie tirgotāji. Dārgo veikalu un restorānu galeriju krustpunktā ir vieta, kuru aplenkuši tūristu pūļi. Tur grīdas mozaīkā attēlots vērsis ar iedobi papēdim. Apgriežoties tajā ap savu asi, iedomātais sapnis piepildīšoties. Uz kuru pusi jāgriežas, nav noteikts – tam neesot nozīmes.
Mūsdienīgā un vēsturiskā sintēze
Pie Doma laukuma piestāj Milānas apskates busi, ar kuriem ērti apbraukāt pilsētas nozīmīgākos apskates objektus. Pusotru stundu garajā braucienā iespējams redzēt gan Centrālo dzelzceļa staciju, gan gaisa dārzus – iespaidīgus daudzdzīvokļu namus, kuru jumtus un balkonus rotā koki, krūmi un citi zaļie augi, gan cietoksni, kurš savulaik bijis Milānā valdošās Sforcu dzimtas galma rezidence, un pašlaik tajā mājo vairāki muzeji (mēbeļu, mūzikas instrumentu, antīkās mākslas), dažādas kolekcijas un mākslas galerijas.
Pie Sforcu pils sākas četrdesmit septiņus hektārus plašais Sempiones parks, kurā atrodamas vairākas ievērības cienīgas būves un pieminekļi, tostarp liela triumfa arka.
Parka ainavu veido līkumotas takas, zālienu zonas, milzīgi koki un romantisks tilts pāri centrālajam dīķim.
Blakus parkam slejas 1933. gadā atklātais un 2002. gadā renovētais "Torre Branca" – dzelzs panorāmas tornis, kuru projektējis arhitekts Džo Ponti. Tas ir tikpat augsts, cik zelta Madonna katedrāles tornī, jo tolaik bija pieņemts, ka nevienu ēku nedrīkstēja būvēt augstāk par pilsētas simbolu. Tagad gan šo principu vairs tik strikti neievēro un Milānā jau vismaz piecas celtnes ir augstākas par 108 metriem. Tā kā torņa lifts vienlaikus var uzņemt tikai sešus cilvēkus, vēlams biļetes (6 eiro) iegādāties internetā uz noteiktu laiku. No skatu platformas skaidrā laikā var redzēt ne tikai gandrīz visu Milānu, bet arī saskatīt Alpus, Apenīnus un daļu Po upes ielejas.
Gleznaino ezeru valdzinājums
Iznomājot auto, ko ērti var darīt jau lidostā, ceļojumu uz Milānu iespējams papildināt ar Itālijas ziemeļu lielo ezeru apmeklējumu. Madžores un Komo ezeri atrodas ļoti tuvu lidostai, Gardas ezers – mazliet tālāk. Jārēķinās gan, ka Itālijā ir maksas ceļi un ik pa laikam nāksies šķirties no pāris eiro. Apmēram pustundas brauciena attālumā netālu no Madžores ezera meklējams Pombijas Safari parks, kur nelielā teritorijā (400 tūkstošu m²) platībā savā vaļā dzīvo gan antilopes, zebras, ēzeļi un žirafes, gan reindžeru uzraudzībā laiski gulšņā lauvas un nemierīgi pastaigājas tīģeri. Parku 1976. gadā izveidojis ceļotājs un eksotisko dzīvnieku mīļotājs Andželo Lombardi. Pašlaik te apskatāma arī reptiļu māja un akvārijs, bet vairākas reizes dienā notiek dažādu dzīvnieku demonstrējumi, starp kuriem īpaši izceļams jūras lauvu šovs.
Komo ezers ir trešais lielākais Itālijas ezers un atrodas Lombardijas reģionā tikai četrdesmit kilometrus uz ziemeļiem no Milānas Šveices pierobežā. Tas ir viens no dziļākajiem Eiropas ezeriem, kura gultne atrodas ap divsimt metru zem jūras līmeņa. Pēc formas ezers atgādina otrādi apvērstu "Y" burtu, un katrā no tā galiem atrodas pilsētiņas – ziemeļos Koliko, dienvidos – Leko un Komo (kalnā uz Brunetes ciemu ved funikulers), starp kurām kursē kuģīši, bet cauri ezeram tek Adas upe. Ievērības cienīgs kultūrvēsturiskais piemineklis ezera krastā ir "Villa d'Este" (1568), kurā savulaik uzturējies Lielbritānijas karalis Džordžs IV. Ap to ir izveidots angļu stila dārzs. Vēlāk, kad villa pārveidota par elites klases viesnīcu, te apmetušās daudzas slavenības, piemēram, Pols Makartnijs, Arnolds Švarcenegers, Alfrēds Hičkoks un citi.
Dažās dienās Milānu un tās skaisto apkārtni iepazīt var tikai pavirši, bet ļoti iespējams, ka pēc dažiem gadiem šeit būs jāatgriežas, jo 2026. gadā Milānā un Kortīnā d’Ampeco notiks XXV Ziemas olimpiskās spēles, un ceram, ka līdzi just nāksies ne tikai mūsu ledus renes braucējiem, bet arī Latvijas hokeja izlasei.
