Sācies astronomiskais rudens, kas tuvākajās nedēļās sola krāšņas dabas ainavas. Šī vasara bijusi kā kārtainās mīklas pīrāgs: sausa un karsta sākumā, tad lietaina, spēcīgiem un postošiem negaisiem pārbagāta, līdz septembrī atkal dāvājusi necerēti lielu siltumu, vairākkārt pārspējot augstākās temperatūras rekordus Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē.

Pagājušās piektdienas vakarā astronomiskā vasara simboliski atvadījās no mums ar ļoti siltu laiku, lai jau sestdien nodotu stafeti rudenim, kurš gan vēl nesteidzas krāsot koku lapas dažādās krāsās.

Par zelta lapu laiku pagaidām liek aizdomāties vien pa retam bērzu lapotnē manāmās dzeltenās šķipsnas, jo vēl nav bijušas salnas, kas lapu krāsošanos padara straujāku. Taču jau tagad var sākt plānot Latvijas apceļošanas maršrutus, un ne tikai Siguldā un Tērvetē rudens sola skaistus skatus. Tā kā Rīgas līcī ūdens temperatūra joprojām ir septembrim neraksturīgi augsta (no +14 līdz +18 oC), zelta rudens maršrutu var papildināt, arī tiekoties ar jūru.

Brīvdabas muzejs – arī Jūrmalā

Ieskatu zvejnieku darbā, sadzīvē un zvejniecības attīstībā sniedz Jūrmalas Brīvdabas muzejs, kas atrodas Buļļuciemā, Ragakāpas dabas parka pakājē. Tajā apskatāma 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma piekrastes zvejnieka sēta ar tai raksturīgām ēkām – tīklu būdu, dzīvojamo māju, klēti, zivju kūri un peldu būdu, kuras sniegtos pakalpojumus var uzskatīt par Jūrmalas kūrorta pirmsākumu. Te apskatāma bagātīgākā virvju un striķu vīšanas piederumu un materiālu kolekcija Latvijā. Pastāvīgajā ekspozīcijā "Laivu būves attīstība Rīgas līča piekrastē" centrālais eksponāts ir nepabeigta Kurzemes koka zvejas laiva dabiskā lielumā un senie laivu būvnieku darba galdi un instrumenti. Ieeja Jūrmalas Brīvdabas muzejā ir bez maksas.

Tīklu būda Jūrmalas Brīvdabas muzejā.

Savukārt Ragakāpas (800 m garš un 100 m plats kāpu valnis) dabas parkā var izbaudīt ekotaku, kuru veido četras atsevišķas takas – Dabas skatu, Kukaiņu, Priežu un Augu taka. Tās aprīkotas ar plašām skatu platformām, drošām kāpnēm un soliņiem. Informatīvie stendi vēsta, ka kāpās priežu audžu vecums sasniedz 340 gadus un te sastopamas vairākas retas un aizsargājamas augu, sēņu un putnu sugas.

Apgrieztā māja Smārdē

No Jūrmalas doties uz Smārdi, kur arī Latvijā beidzot apskatāma kājām gaisā apgāzta māja, var pa diviem ceļiem – Talsu šoseju cauri jūrmalciemiem vai pa Ventspils šoseju, kas būs ātrāk, bet ne tik interesanti, jo nebūs iespējams piestāt Ragaciemā, lai iegādātos svaigi kūpinātas zivis, un apmeklēt dzejnieka Imanta Ziedoņa atdusas vietu vietējos kapos.

Apgrieztā māja Smārdē neilgā laikā paguvusi kļūt par iecienītu tūristu atrakciju.

Meklējot Apgriezto māju, tā arī navigācijas adreses logā jāieraksta. Iekārtojot šo māju, izmantoti īsti, ikdienā lietojami sadzīves priekšmeti, radot reālas mājas sajūtu, vienīgā atšķirība – 

apmeklētāju izpratnē viss piestiprināts pie griestiem, taču patiesībā mums pašiem nākas staigāt pa griestiem, turklāt septiņu grādu leņķa slīpumā, kas pat rada vieglus galvas reiboņus.

Atrakcijas papildina arī minigolfa laukums pie mājas, milzu krēsli un kopš šīs vasaras – arī Spoguļu labirints un Tornado tunelis. Darba laiks plkst. 10–18, izņemot pirmdienas un otrdienas. Ieejas maksa ģimenei (2+2) – 25 eiro.

Leonardo da Vinči tilts

Pirms divām vasarām aiz Šlokenbekas muižas uz Slocenes upes saliņas tapis interesants apskates objekts – lapene un tilts uz to, kas veidots pēc Leonardo da Vinči (1452–1519) projekta. Jūs nepārklausījāties, būvējot pašspriegojošu gājēju pāreju pār upi, sākumā iecerēts simtprocentīgi izmantot slavenā arhitekta, inženiera un izgudrotāja zīmējumus, nelietojot nevienu skrūvi, taču mūsdienu būvnormatīvi šādai tilta konstrukcijai pieprasīja papildu drošību, tādēļ tika uzstādīti metāla balsti. Tilts ir izgatavots no dedzināta ozola, pielietojot dažādus koka savienojumus, nofiksēts tikai ar koka tapām un apstrādāts ar lineļļas pernicu, kurai piejaukti dabā sastopami krāsu pigmenti.

"Leonardo da Vinči 1486. gadā radīja viegli saliekamu, izjaucamu un pārvietojamu tiltu armijas vajadzībām. To bija iespējams salikt un izjaukt diviem cilvēkiem, un tā sastiprināšanai nebija vajadzīgas ne naglas, ne virves," 

lasāms informācijas stendā pie tilta, kur arī uzzināms, ka pagājušā gadsimta 70. gadu vidū uz salas atradusies estrāde, uz kuru varējis nokļūt pa nelielu kājnieku tiltiņu.

Apsēžoties uz soliņa tilta kreisajā pusē, audiogida stāstījumā var uzzināt gan par citām tuvākās apkaimes tūrisma vietām, gan noklausīties satraucošu leģendu par vienu no Šlokenbekas muižas īpašniekiem Matiasu fon der Reki, kurš uzbūvējis te ūdensdzirnavas. Viņš esot nelaimīgi iemīlējies dzirnavnieka meitā, un tieši uz dzirnavu dambja abi mīlnieki tikušies. Bet viņa tēvs, Durbes barons, par to uzzinājis un, niknuma vadīts, kādā pilnmēness naktī gribējis meldera meitu nogalināt. Abi jaunieši sadevušies rokās un metušies ezerā, kur gājuši bojā.

Glabā Latvijas ceļu vēsturi

Šlokenbekas muižā jau kopš 2000. gada iekārtojies Ceļu muzejs. Muzeja ekspozīcija ir izvietota muižas bijušās dzīvojamās ēkas (celta 1841.–1845. g.) desmit zālēs un verandā, kā arī Kalna un Lejas ratnīcās. "Katrai no muzeja zālēm ir sava tematika, kas vairāk vai mazāk aptver visas ar ceļu un tiltu būvniecību saistītās tēmas, tostarp Latvijas ceļu tīkla un ceļu nozares attīstību," stāsta muzeja gide Ilze, piebilstot, ka muzeja apmeklējums ir bez maksas.

Šlokenbekas muižā iekārtotajā Ceļu muzejā apskatāmi gan dažādi ceļu seguma veidi un padomju gadu ceļa zīmes, gan aizgājušo laiku smagā ceļu būves tehnika, tostarp savulaik Mogiļevas autobūves rūpnīcā ražotais gruntsvedējs.

Kalna ratnīcā izvietota zirgu iejūgu un ratu kolekcija, arī zirgvilkmes ierīces ceļu darbiem, bet otrā stāva galerijas divdesmit četrās vitrīnās apskatāmi materiāli par zirgiem. Savukārt Lejas ratnīcā starp dažādiem ceļu būves mehānismiem apskatāms 1924. gadā izgatavotais firmas "Marshall" tvaika veltnis un Livonijas ūdens ceļu kartes kopija.

Šlokenbekas muiža Milzkalnē (vien piecus kilometrus no Tukuma) ir vienīgais līdz mūsdienām saglabājies nocietinātas viduslaiku muižas paraugs Latvijā un viens no nedaudzajiem visā Baltijā. Par muižas izveidošanos uzskata 15. gadsimtu. Drīz pēc rīdzinieku uzbrukuma Tukuma pilij 1484. gadā to aizsardzībai pret ienaidniekiem būvējis Tukuma pilskungs Verners fon Butlars. Šobrīd Šlokenbekas muiža ir Milzkalnes kultūras centrs, kurā vēl bez Ceļu muzeja atrodas kultūras nams un bibliotēka, darbojas kafejnīca un viesnīca, notiek gadatirgi un dažādi koncerti.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.