Mērītāji uzstādīti. Vai skolās gaiss kļuvis labāks?

Kopš visas Latvijas skolas aprīkotas ar gaisa kvalitātes mērierīcēm, jebkurš var ielūkoties portālā "co2.mesh.lv", lai redzētu, ko stundu laikā elpo bērni un skolotāji. Kopumā uzstādīti ap 14 tūkstošiem sensoru, kas rāda attiecīgās telpas CO2 līmeni, temperatūru un mitrumu. Vai jaunums palīdzējis izglītības iestādēs uzlabot gaisa kvalitāti?

Situācija visā krāšņumā

Iecere par gaisa kvalitātes mērītājiem izglītības iestādēs parādījās 2021. gada vasarā vēl pandēmijas laikā un izsauca ne mazums arī skeptisku vērtējumu. Kāda jēga no mērīšanas, ja nav ventilācijas? Idejas atbalstītāji lika pretī argumentu – kā varam apzināt situāciju ar gaisa kvalitāti, ja nav mērījumu. Ar aizķeršanos iepirkuma procedūrā un pārsūdzībām par tās rezultātiem ierīces, kas 4,3 miljonu eiro apmērā tika apmaksātas no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta, tika iedarbinātas pagājušā gada jūnijā.

"Tagad mūsu rīcībā ir pilna aina par to, kas notiek izglītības iestāžu telpās, – redzam situāciju visā krāšņumā. Daudzās skolās rādījumi nav labi, un iemesli ir dažādi. Esam novērojuši tendenci, ka telpas biežāk vēdina laikā, kad uzliesmo vīrusu infekcijas un bērni sāk slimot. Kad viss ir labi, vēdināšana mēdz aizmirsties," par mērītāju efektivitāti spriež Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Struktūrfondu departamenta direktora vietniece profesionālās izglītības un mūžizglītības jomā Gunta Arāja.

Ministrija portāla rādījumos ielūkojas ik pa laikam un, ja nepieciešams, lūdz Izglītības kvalitātes valsts dienestu (IKVD) nosūtīt izglītības iestādēm atgādni par nepieciešamību nodrošināt labu gaisa kvalitāti. Atbilstoši Pasaules veselības organizācijas (PVO) ieteikumam CO2 līmenim vidēji nevajadzētu pārsniegt 1000 ppm (CO2 mērvienība ppm jeb daļas no miljona). Zināmi gadījumi, kad IKVD saņēmis sūdzības no skolēnu vecākiem, ka jau stundas sākumā CO2 rādītājs bijis divreiz augstāks, t. i., 2000 ppm, kas, viņuprāt, ietekmējis pārbaudes darba rezultātus. 

No 2024. gada gaisa kvalitāte būs viens no kritērijiem, kurus IKVD izvērtēs iestāžu akreditācijā. 

Tiesa, prasība ievērot CO2 līmeni līdz 1000 ppm normatīvajos aktos kā saistoša iekļauta tikai no jauna būvējamām sabiedriskajām ēkām.

Kā tas darbojas?

Sensori, kas telpā uzstādīti labi redzamā vietā, ik pēc divām minūtēm izmēra CO2 jeb oglekļa dioksīda līmeni, gaisa mitrumu un temperatūru, un parāda to uz ekrāna. Rādījumi pieejami arī uz skolas kopējā paneļa, kā arī jau pieminētajā portālā. Ja CO2 līmenis sasniedzis 2000 ppm un vairāk jeb sarkano atzīmi, kas norāda uz sliktu gaisa kvalitāti un steidzamu vajadzību pēc vēdināšanas, ierīce par to ziņo ar gaismas vai skaņas signālu. Skolu pārstāvji atzinuši, ka arī šādi brīdinājumi mudina izvēdināt telpas.

Mērījumi notiek katru dienu visu gadu, tāpēc iegūti milzīga apjoma dati, kuriem IZM meklē uzglabāšanas vietu. 

"Datus nepieciešams izvietot tā, lai būtu pieejami ne tikai tiešsaistes sistēmā, kur tie ir šobrīd, bet tos varētu izmantot arī vēlāk analītiskiem un pētnieciskiem nolūkiem, 

kas palīdzētu uzlabot rekomendācijas, ko darīt ar gaisa kvalitāti skolās, un pašvaldībām būtu iespējams pamatot, ka ir vajadzīgas investīcijas ventilācijas un apkures sistēmām, siltināšanai utt.," skaidro IZM pārstāve.

Kāda platība pienākas skolēnam?

Par neapmierinošo gaisa kvalitāti izglītības iestādēs jau iepriekš bija pievērsusi uzmanību Veselības inspekcija, pamatojoties uz sava pētījuma mērījumiem, kas veikti kopš 2017. gada 103 skolu 303 mācību telpās. Saskaņā ar monitoringa rezultātiem ieteiktais vidējais rādījums 1000 ppm netiek pārsniegts tikai 17% mācību telpu, bet gaisa apmaiņa jeb ventilācijas kvalitāte kā slikta vērtējama 27% telpu.

Mehāniskā ventilācija ierīkota tikai 1/5 izglītības iestāžu, taču, kā atzīst viena no pētījuma autorēm, vides veselības analītiķe Maija Ladeiko, tā nav vienīgais nosacījums, lai tiktu ievērots PVO ieteiktais CO2 līmenis. Viņa skaidro, ka vislabākā iekštelpu gaisa kvalitāte un augstākie gaisa apmaiņas rādītāji iegūti mācību telpās, kurās vienlaikus tiek izmantota gan mehāniskā, gan dabiskā ventilācija jeb vēdināšana, turklāt logus atverot nevis vēdināšanas režīmā, bet pilnībā uz piecām minūtēm, kā arī pēc nepieciešamības organizējot vienu vai vairākas papildu vēdināšanas pauzes nodarbības laikā.

Pētījums apstiprina, ka ventilācijas efektivitāti nosaka ne tikai skolēnu skaits klasē un laiks, ko viņi tajā pavada, bet arī mācību telpas lielums. Atvēlot vienam skolēnam platību virs diviem kvadrātmetriem, CO2 koncentrācija pieaug lēnāk.

Ventilācijas efektivitāti nosaka ne tikai skolēnu skaits klasē un laiks, ko viņi tajā pavada, bet arī mācību telpas lielums.

Foto: Shutterstock

Par nepieciešamību noteikt mācību klasē divus kvadrātmetrus vienam skolēnam runāts jau sen, taču par saistošu normu Ministru kabineta noteikumos nr. 610 tā iekļauta tikai no šī mācību gada. Kā secina Veselības inspekcija no skolu pārstāvju līdz šim paustās informācijas, prasībai atbilst tikai 76% skolu.

Uzsākot šo mācību gadu, inspekcija aicinājusi izglītības iestādes ar anketu palīdzību pašām izvērtēt platības atbilstību noteiktajai normai un, ja nepieciešams, norādīt risinājumus. Skolām jārēķinās, ka tagad pirms plānotajām pārbaudēm inspekcija izvērtē arī gaisa kvalitātes rādītājus portālā "co2.mesh.lv", savukārt pārbaudes laikā kontrolē minimālās platības nodrošināšanu vienam skolēnam, stāsta Sabiedrības veselības kontroles nodaļas vadītāja Ilona Drišļuka. 

"Ja konstatējam pārkāpumus par telpu platību, skatāmies, ko skola pati ir piedāvājusi, un vērtējam, vai tas ir pieņemams. 

Risinājumi var būt dažādi – skolēnu skaita sadalīšana mazākās klasēs, klašu maiņa – mazāku bērnu skaitu pārvietojot uz mazākām telpām un lielāku – uz lielākām, kā arī vēdināšana." Skolās, kurām uzdoti pasākumi platības palielināšanai un gaisa kvalitātes uzlabošanai, inspekcija veic atkārtotu pārbaudi. Jau tagad daudzas skolas problēmu risinājuma plānā minējušas, ka ar jauno mācību gadu klasēs komplektēs tik daudz bērnu, cik atļauj MK noteikumos noteiktā kvadratūra. Tās nav formālas prasības, uzsver I. Drišļuka, jo gaisa kvalitāte ietekmē bērnu mācīšanās spējas un ierobežo infekciju slimību izplatīšanos.

Uzziņa

Ko rāda portālā "co2.mesh.lv" redzamie CO2 mērījumi

Tagad informācija par CO2 koncentrāciju mācību telpās pieejama internetā. Par nepietiekamu gaisa kvalitāti tur ziņo ne tikai skaitļi, bet arī krāsu marķējums. Līdz ar to jebkurš var pārliecināties, kādu gaisu skolās elpo skolēni un skolotāji.

Foto: Ekrānuzņēmums no portāla "co2.mesh.lv"

420 ppm ir svaiga gaisa CO2 līmenis, zemāku līmeni dabiskā vidē nav iespējams sasniegt.

420–1000 ppm – gaisa kvalitāte ir laba. Rādījums portālā ir zaļā krāsā.

1000–2000 ppm – gaisa kvalitāte pasliktinās. Ja CO2 līmenis telpā pārsniedz 1000 ppm, skaitli ietverošais kvadrāts portālā pakāpeniski maina krāsu no zaļas uz dzeltenu, rādījumam pārsniedzot 1500 ppm, krāsa mainās uz sarkanu.

2000–3000 ppm – gaisa kvalitāte ir būtiski pasliktinājusies. Portāla rādījums ir sarkanā krāsā. Telpā izvietotajam gaisa kvalitātes mērītājam parādās mirgojošs gaismas signāls, kas norāda uz nepieciešamību veikt telpas vēdināšanu.

Virs 3000 ppm – telpā ir būtiski palielināts CO2 līmenis, ilgstoša uzturēšanās šādā telpā var radīt draudus veselībai.

Virs 5000 ppm – telpā ir bīstama CO2 koncentrācija. Gaisa kvalitātes mērītājam parādās skaņas signāls, kas norāda uz nepieciešamību nekavējoties atbrīvot telpu un veikt tās vēdināšanu.

Avots: Portāla "co2.mesh.lv" gaisa kvalitātes mērījumu skaidrojums.

Speciālista viedoklis

Mērītāji parāda – vēdināšanai ir jēga

Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš.

Foto: Foto no privātā arhīva.

Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš: "Lielākais ieguvums no CO2 gaisa kvalitātes mērītāju uzstādīšanas izglītības iestādēs – tagad varam pārliecināties, cik liela ir problēma. Skolām, kurām siltināšana paredzēta nākotnē, ir spēcīgāki argumenti, ka projektā jāiekļauj arī ventilācijas sistēmu izbūve. Risinājumi iespējami arī par mazākiem līdzekļiem, izvēloties, piemēram, lokālas gaisa apmaiņas iekārtas. Grūtāk būs ar vēsturiskām ēkām pilsētas centrā, kuru fasādēs nav ļauts neko izmainīt.
Gaisa kvalitātes mērījumiem ir zelta cena, jo tie arī iemāca paradumu vēdināt telpas. Turklāt var labi redzēt, ka nav jēgas atvērt vienu logu vēdināšanas režīmā, jo tas nepalīdz. Vēdināšanai ir jēga, kad atver visus logus kaut vai uz piecām minūtēm un notiek gaisa apmaiņa, kā arī siltums netiek tik daudz pazaudēts, kā turot logu puspavērtu.
Kad pats kādu laiku pasekoju līdzi gaisa kvalitātes mērījumiem skolās, ļoti labi bija redzams, ka vienā skolā var būt klases, kuras tiek vēdinātas, un tādas, kur tas netiek darīts pietiekami, kas lielā mērā ir saistīts ar skolotāju paradumiem. Joprojām ir pedagogi, kuri telpas vēdina, un tādi, kas to nedara. 

Ir dzirdēti stāsti par labām centra skolām, kur klasē mērierīce signalizē par CO2 koncentrāciju pat pāri četriem tūkstošiem ppm, bet, ja kāds skolēns atļaujas par to iepīkstēties, skolotājs tikai nosaka – kādas muļķības, mācieties!

Izpratnes par kvalitatīva gaisa nozīmi bieži vien nav arī tiem, kas lemj par naudas sadali. Kad nonāk līdz būvniecībai, ietaupa uz ventilācijas iekārtām. Tomēr pētījumi rāda, ka produktivitāte darbā, mācībās u. c. ir saistīta ar gaisa kvalitāti! Nav iespējams kvalitatīvs mācību darbs, ja CO2 koncentrācija telpā pārsniedz trīs tūkstošus ppm. Tas nav iespējams!"

Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu. Par publikācijas saturu atbild AS "Latvijas Mediji".

 Latvijas Vides aizsardzības fonds.

Foto: Publicitātes

"Zaļā Latvija".

Foto: Publicitātes