6. maijā Londonā notiks Lielbritānijas karaļa Čārlza III un karalienes Kamillas kronēšanas ceremonija. 74 gadus vecais Čārlzs karaļa pienākumu pildīšanai ir gatavojies visu savu mūžu, bet viņam nebūs viegli iemantot tik lielu sabiedrības uzticību, kādu bija ieguvusi viņa māte karaliene Elizabete II.
Čārlzs un Kamilla ir vecumā, kad vairums cilvēku labprātāk pievēršas godīgi pelnītai atpūtai un mazbērnu auklēšanai, nevis jauniem darba pienākumiem, bet Čārlza gadījumā viņam nebija īpašas izvēles (ja neskaita viņa vectēva brāļa Edvarda VIII savulaik izspēlēto triku ar atteikšanos no troņa). Čārlzam šādas ķecerīgas idejas nebija ne prātā, jo visu savu apzinīgo mūžu viņš dzīvojis ar domu, ka kādu dienu viņam būs jāuzņemas Lielbritānijas monarha pienākumu nasta.
Čārlzam bija tikai trīs gadi, kad 1952. gadā nomira viņa vectēvs karalis Džordžs VI un par karalieni kļuva Elizabete II, bet Čārlzs tādējādi kļuva par troņmantnieku. Šajā statusā viņš pavadīja vairāk nekā 70 gadu, jo karalienei Elizabetei II bija lemts garš mūžs un viņa kļuva par visilgāk valdījušo monarhu jaunāko laiku vēsturē (vēl ilgāk karaļa postenī pabija tikai franču karalis Luijs XIV).
Tradīciju spēks
Lielbritānijā jau ir laistas apgrozībā pastmarkas un monētas ar karaļa Čārlza III attēlu, ko daudzi noteikti iegādāsies kā suvenīru. 6. maijā Londonā gaidāmas krāšņas svinības, kad Vestminsteras abatijā notiks Čārlza un Kamillas kronēšanas ceremonija. Šis pasākums gan nebūs tik grandiozs kā karalienes Elizabetes II kronēšanas ceremonija 1953. gada vasarā, jo Čārlzs uzsvēris, ka atbilstoši laikmeta garam vēlas veidot pieticīgāku, modernāku monarhiju.
Kronēšanas ceremonija būtībā ir formalitāte, jo par Lielbritānijas valsts galvu Čārlzs III kļuva uzreiz pēc mātes nāves. Taču tas ir vēl viens iemesls atdzīvināt gadsimtiem senās tradīcijas un uzsvērt monarhijas īpašo lomu britu sabiedrībā (karalis ir arī Anglikāņu baznīcas galva).
Tiesa gan, nebūt ne visi briti ir sajūsmā par Londonā gaidāmo šovu.
Monarhijas pretinieki žēlojas, ka šajos laikos, kad daudziem britiem inflācijas dēļ ir grūti savilkt galus kopā, nav ētiski tērēt miljoniem mārciņu "bezjēdzīgai" karaļa kronēšanas ceremonijai.
"Monarhija vairs nav neatņemama britu dzīves sastāvdaļa, un karaļa kronēšanas ceremonija nešķiet svarīgāka par Eltona Džona koncertu," žurnālam "Newsweek" apgalvo britu republikāņu kustības līderis Greiems Smits. Republikāņu mērķis ir atcelt monarhiju un panākt, lai Lielbritānijā būtu demokrātiski ievēlēts valsts galva.
Nesatricināmā monarhija
Taču tas joprojām ir izteikta mazākuma viedoklis. Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka aptuveni divas trešdaļas britu atbalsta monarhijas saglabāšanu. Šis rādītājs nav būtiski mainījies arī pēc karalienes Elizabetes II nāves, lai gan monarhijas atbalstītājiem bija bažas, ka līdz ar viņas aiziešanu mūžībā karaļnams varētu zaudēt sabiedrības atbalstu.
Kā rāda "Ipsos" sabiedriskās domas aptauja, 64% britu atbalsta monarhijas saglabāšanu, 22% gribētu pasludināt republiku, bet 13% nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā. Republikāņu vienīgā cerība ir jaunieši, jo saskaņā ar aptauju datiem britu jauniešu vidū monarhijas atbalstītāju un pretinieku skaits ir aptuveni līdzīgs.