Kremļa propagandas kampaņās jau gadu desmitiem centrālā loma bijusi Uzvaras dienas svinībām 9. maijā, kad Krievijā valdošais režīms dižojās ar nacisma sagrāvi un demonstrēja savu militāro varenību. Taču "varam atkārtot!" noskaņās sāktais karš pret Ukrainu piedzīvojis izgāšanos, bet daudzās Krievijas pilsētās šogad "drošības apsvērumu dēļ" nācies atcelt 9. maija parādes.
Krievija jau mēnešiem ilgi ir terorizējusi Ukrainas pilsētas ar raķešu uzbrukumiem, bet tagad arī netālu no Ukrainas robežas esošo Krievijas pilsētu varasiestādes pēkšņi sapratušas, ka atrodas iespējamo Ukrainas atbildes triecienu sasniedzamības zonā. Lēmums par 9. maija svinīgo pasākumu atcelšanu jau pieņemts Belgorodas un Kurskas apgabalā, kas robežojas ar Ukrainu. Arī okupētās Krimas pussalas varasiestādes paziņojušas, ka "drošības apsvērumu dēļ" šogad Krimā nenotiks 1. maija darbaļaužu demonstrācija un 9. maija militārā parāde.
Krievijā izskanējusi versija, ka militārās parādes tiek atceltas ne tikai bailēs no iespējamā Ukrainas trieciena, bet arī tādēļ, ka karš Ukrainā krietni paretinājis Krievijas militārpersonu un bruņojuma rindas, tādējādi nācies ierobežot valdošā režīma izrādīšanās tieksmes.
Krievijas galvaspilsēta Maskava atrodas tālu no karadarbības zonas, bet arī tur atceltas tradicionālās 1. maija demonstrācijas, jo varasiestādes noraizējušās par iespējamiem "teroristu uzbrukumiem".
Kremļa propagandas elements
Kremlis diez vai uzdrošināsies atcelt 9. maija militāro parādi Sarkanajā laukumā, kas ir pārāk svarīgs Krievijas propagandas elements. Bet tā varētu būt mazāka nekā citus gadus. Jau pagājušogad pēdējā brīdī tika atcelti Krievijas kara lidmašīnu paraugdemonstrējumi virs Maskavas. Oficiāli šis lēmums tika skaidrots ar "sliktiem laikapstākļiem", lai gan tobrīd debesīs virs Maskavas nekas par to neliecināja.
Krievijas vadonis Vladimirs Putins pagājušogad noteikti bija iecerējis sarīkot 9. maija pasākumus ar daudz lielāku vērienu, taču viņa plāns dažu dienu laikā ieņemt Ukrainas galvaspilsētu Kijivu piedzīvoja katastrofālu izgāšanos. Krievijas okupantu armijas neveiksmes Ukrainā aizēnoja dižošanos ar sarkanās armijas pagātnes uzvarām.
Putins kopš nākšanas pie varas bija mērķtiecīgi centies attēlot Otro pasaules karu kā Krievijas identitātes pamatu, lai krievi varētu justies kā "uzvarētāju nācija". Viens no šādas ideoloģijas mērķiem bija nomaskēt tagadējās Krievijas vadības neveiksmes, lai krievi nesāktu sev uzdot jautājumu: kādēļ gan mēs kā Otrā pasaules kara uzvarētāji dzīvojam daudz sliktāk nekā vācieši, kas šajā karā cieta pilnīgu sakāvi?
"Jā, mēs esam nabadzīgi, mums nav labklājības un ekonomikas izaugsmes perspektīvu, politiskā elite katru dienu mūs pazemo, bet vismaz mēs esam Otrā pasaules kara uzvarētāji, izglābām pasauli no Hitlera,"
Krievijas sabiedrībā valdošo noskaņojumu skaidro politikas pētnieks Pāvels Luzins.
Uzvaras dienas kults
Otrā pasaules kara veterānu Krievijā ar katru gadu kļuva arvien mazāk, bet Uzvaras dienas slavināšanas pasākumi kļuva arvien vērienīgāki. Piemēram, 2012. gadā Sibīrijas pilsētā Tomskā trīs žurnālisti izdomāja sarīkot akciju "Nemirstīgo pulks", kuras laikā 9. maijā pilsētas ielās izgāja vairāki tūkstoši cilvēku, kuri rokās nesa savu senču, Otrā pasaules kara dalībnieku portretus. Drīz vien šo ideju savā labā nolēma izmantot Kremļa propagandas mašīna, kas šādas akcijas sarīkoja visā Krievijā. 2015. gadā jau pats Putins soļoja gājiena priekšgalā ar sava tēva portretu rokās.