Viens darba pieteikums pēc otra, viens atteikums pēc otra – tāda ir pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēku realitāte, meklējot darbu. Darba devēji to nekad neatzīs, bet vecuma diskriminācija Latvijas darba tirgū ir liela problēma.
Nodarbinātības valsts aģentūra uzsver, ka noteicošais ir nevis vecums, bet gan prasmes, taču liela daļa senioru netiek pie amata pat tad, ja atbilst pilnīgi visām sludinājuma prasībām. Statistika nemelo – vecuma diskriminācija darbā ir plaša, taču joprojām relatīvi neredzama.
"Personas diskriminācija vecuma dēļ ir aizliegta – visi cilvēka mūža posmi ir vienvērtīgi," uzsver Tiesībsarga birojs. Arī darba likums nosaka, ka ir aizliegts diskriminēt vecuma, dzimuma, svešvalodas zināšanu trūkuma dēļ. Pērn Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone uz jautājumu par to, vai Latvijas darba tirgū ir novērojama potenciālo darba ņēmēju diskriminēšana pēc vecuma, atbildēja, ka īsti apstiprināt to nevar, jo pieļaujams, ka jaunāki cilvēki nereti ir konkurētspējīgāki darba tirgū savu svaigo zināšanu dēļ.
NVA uzsver, ka, lai iekļautos darba tirgū, noteicošais ir nevis vecums, bet gan darba tirgū pieprasītās prasmes un profesija: "Ja darba meklētājam ir darba devēju pieprasījumam atbilstošas profesionālās prasmes, darbu atrast ir iespējams."
Taču fakti un skaitļi ir nepielūdzami un rāda ko citu – IT uzņēmums "Tietovery" kopā ar tirgus izpētes kompāniju "Norstat" veica pētījumu, kurā noskaidrots, ka Latvijā vairākums (79%) aptaujāto iedzīvotāju nenoliedz: darba tirgū sastopami vairāki diskriminācijas veidi, no kuriem par izplatītāko vismaz trešdaļa jeb 37% respondentu uzskata vecuma diskrimināciju. Sabiedrības integrācijas fonda 2022. gada nogalē rīkotajā ekspertu diskusijā tika secināts, ka, lai gan statistikas dati pierāda vecuma diskrimināciju darbā, šī diskriminācijas forma joprojām ir relatīvi neredzama – tā ir grūti pierādāma vai arī paši iedzīvotāji bieži vien neapzinās, kādās situācijās tiek diskriminēti. Ekonomists Pēteris Strautiņš vērš uzmanību, ka, "lai arī vecuma diskriminācijas problēma ir grūti izmērāma, nav šaubu, ka tā ir nozīmīga, jo tā gan samazina iespējas skartajiem cilvēkiem, gan kaitē valsts ekonomikai kopumā, traucējot pilnvērtīgi izmantot cilvēkresursus."
Satraucoša statistika
2023. gada decembrī publicētie "Eurobarometer" aptaujas rezultāti liecina, ka Eiropas Savienības iedzīvotāji, tai skaitā arī aptaujātie Latvijā, kā galveno risku darba iegūšanai nosauc kandidāta vecumu. Neskatoties uz to, ka darbaspēka pieejamības problēma kļūst arvien aktuālāka, darba tirgū nereti var novērot darba meklētāju diskrimināciju vecuma dēļ.
Kā skaidro sociālantropoloģijas doktore un uzņēmuma "PwC Latvija" Dažādības un iekļaušanas prakses vadītāja Baltijā Agnese Cimdiņa, šā gada jūnijā uzņēmuma "PwC Latvija" un personāla atlases uzņēmuma "Alma Career" veiktā darbinieku un darba devēju aptauja pierāda, ka Latvijā vecuma diskriminācija ir izplatīta problēma un vecums bieži ir šķērslis darba vietas iegūšanai vai darba turpināšanai: "Aptaujājot vairāk nekā 2000 darba ņēmēju, tikai 2,6% cilvēku norādīja, ka vecuma diskriminācija Latvijā nav problēma, un teju 60% – ka ar to ir saskārušies savā darba vietā. Arī darba devēju pusē no 128 aptaujātajiem uzņēmējiem vien 10% uzskata, ka vecuma diskriminācija Latvijā nav problēma."
Apskatot dažādus sludinājumus un uzņēmumu mājaslapas, nereti tiek minēts ētikas kodekss – "Vienādi vērtējam mūsu darbiniekus, nediskriminējam pēc dzimuma, vecuma, tautības, reliģijas, invaliditātes, identitātes vai citiem aspektiem." Uz papīra viss izskatās skaisti – vecuma diskriminācija uzņēmumos Latvijā neeksistē. Pēteris Strautiņš atzīst, ka tādu datu, kas ļautu precīzi izmērīt, kurās nozarēs ir izteiktāka diskriminācija vecuma dēļ, patlaban nav: "Tāpat kā ēnu ekonomika, jo tas būtībā ir slēpts process – uzņēmumu vadītāji un personāla vadītāji klaji neatzīs, ka nepieņem darbā vai atlaiž vecuma dēļ."