13.3 °C
Vai atceramies šīs dziesmas vēstījumu no rokoperas "Lāčplēsis" (Dziesmas autori: Zigmars Liepiņš/ Māra Zālīte)?
Tās melodija un vārdi smeldzīgi savijas ar šodienas realitāti.
"Uz krustcelēm mazs bērniņš rotaļājas –
zem ratu riteņiem, zem pakaviem,
zem dzelžu pēdām.
Mazs bērniņš krustcelēs –
Kā Laiks tam smiltis
Tek caur pirkstiem.
Tā mūsu brīvība.
Tā mūsu dzīvība."
Nenoliedzami – visas misijas profesijas šobrīd ir ļoti svarīgas. Ārsti, skolotāji, sociālie darbinieki, garīdznieki, kā arī tie, kas rūpējas par valsts iekšējo un ārējo drošību. Taču nācijas dzīvības līnija pārtrūkst, ja dabiskais cilvēka dzīves cikls tiek pārrauts.
Ja nav ģimeņu, nav bērnu, ja nav bērnu – mazas tautas asimilējas un izzūd. Būt un kļūt par vecāku – tas ir valstiski svarīgs uzdevums, kuru nedrīkstam novērtēt par zemu!
Vidzemes lielo ģimeņu biedrība ir platforma, kurā sarunājamies un līdzdarbojamies, lai ikvienai Vidzemes ģimenei dzīve valstī, savā pašvaldībā uzlabotos, tāpēc aicinām pievienoties un iesaistīties esošos un topošos vecākus – sabiedriski aktīvus cilvēkus, uzņēmējus un vienkārši domubiedrus, lai ģimenes ar bērniem augtu labākā Latvijā!
Nacionālās drošības garantēšana ir valsts pamatpienākums. Militārā drošība ir tieši atkarīga no pietiekamiem nodokļu ieņēmumiem, kuri tiek iekasēti, ja spējam nopelnīt, – to saucam par ekonomisko drošību. Tomēr ekonomikas dzinējspēkam jānodrošina arī sociālās drošības vajadzība. Jā, tai pat ir savs 1995. gadā pieņemts likums "Par sociālo drošību". Likums, vienkārši sakot, sargā katra Latvijas iedzīvotāja sociālo vajadzību "robežas" un veicina katra cilvēka potenciāla maksimālas izaugsmes iespējas, t. sk. (..) ģimenes aizsardzību, atbalstīšanu un attīstību.
Neskatoties uz šā likuma cēlo mērķi, Latvijā turpinās ilgstoša depopulācija, ko ietekmē gan dabiskais sarukums, gan iedzīvotāju emigrācija.
Šajā tūkstošgadē, kopš 2000. gada, kad Latvijā reģistrētais iedzīvotāju skaits bija 2 381 715, līdz 2024. gadam ir samazinājies par 509 tūkstošiem. Kā mazai nācijai šie skaitļi ir eksistenciāli bīstami.
Saskaņā ar jaunajiem "Eirobarometra" aptaujas rezultātiem 7 no 10 eiropiešiem piekrīt, ka demogrāfiskās tendences apdraud Eiropas Savienības (ES) ekonomisko labklājību un konkurētspēju ilgtermiņā.
Lielākā daļa eiropiešu (51%) uzskata, ka demogrāfisko pārmaiņu pārvaldībai jābūt politikas prioritātei gan kopumā ES, gan katrā no dalībvalstīm, turklāt vairākums (85%) piekrīt, ka tam nepieciešama cieša valdības struktūru sadarbība visos līmeņos.
Jau 2023. gada nogalē Latvijas ģimeņu politikas nevalstiskās organizācijas uzstājīgi aicināja Ministru prezidenti Eviku Siliņu sasaukt Demogrāfisko lietu padomi. Demogrāfisko lietu padomes sēde notika 2024. gada 7. februārī, kad Ministru prezidente uzdeva Labklājības ministrijai (LM) sadarbībā ar Valsts kanceleju līdz 2024. gada 1. jūlijam izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā ziņojumu "Par demogrāfiskās politikas attīstību". Ziņojums dienasgaismu ieraudzīja vien 11. septembrī LR Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē, kad to prezentēja LM valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite. Ziņojums iezīmē ļoti drūmu ainu ģimenēm tāpēc, ka tajā LM apkopotajiem visu ministriju ieteikumiem 2025. gada budžetā nav piešķirts neviens eiro cents! Tas diemžēl ir tikai skaists dokuments, kuram nav ne svara, ne ietekmes. LM pārstāvis 2024. gada 11. septembrī Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijā minēja pretējo – ministrijai ir uzdevums "atrast" vēl trīs miljonus, kurus vajag ieekonomēt. Tas viss notiek laikā, kad mūsu valdība meklē risinājumus budžeta optimizēšanai, un drīz jaunā budžeta portfelis tiks nests uz Saeimu, kā arī Latvijas Pašvaldību savienība ir paziņojusi, ka patlaban jau 19 pašvaldības, lielākoties Latgalē, bez papildu valsts naudas vairs nespēj pildīt pamatfunkcijas.
Zināms, ka 2023. gadā Latvijā piedzima 14 490 bērni – par 1464 bērniem jeb 9,2% mazāk nekā 2022. gadā un par 2930 jeb 16,8% mazāk nekā 2021. gadā.
Kāpēc ietaupītie valsts līdzekļi, kuri veidojas no neizmaksātajiem piedzimšanas, bērnu kopšanas, vecāku un ģimenes pabalstiem, kas bija ieplānoti valsts budžetā, netiek novirzīti atpakaļ esošo ģimeņu pabalstiem vai vismaz kā "helikoptera nauda", kā tas notika kovidlaikā?
Labklājības ministra balss nav sadzirdama valdības sanāksmēs, kas ļauj secināt, ka valsts lielākā vērtība – CILVĒKS – kā vērtība tiek saukta tikai plānošanas dokumentos un ziņojumos, bet – cilvēki to nesajūt realitātē un savā dzīvē.
Būtu jāierauga, ka valstij un pašvaldībām kopumā līdzekļu ieguldījums daudzbērnu ģimenēs ir ekonomiski izdevīgs, jo vienā mājsaimniecībā vienuviet tiek aprūpēti vairāki bērni un izdevumu izmaksas veidojas daudz zemākas. Ja salīdzinām ar ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu, tad bērna attīstība ģimenē veido vairāk nekā desmit reižu zemākas izmaksas! Pētījumi pierāda, ka arī pilnvērtīgai psiholoģiskajai attīstībai ļoti vēlama abu vecāku klātbūtne, tas vēlreiz apliecina, ka valstij ir ekonomiski izdevīgas stabilas un stipras daudzbērnu ģimenes, tādējādi samazinot gadījumus, kad nepieciešams nodrošināt ārpusģimenes aprūpes pakalpojumus.
Mēs esam pieraduši, ka jārīkojas saudzīgi ar vidi, kurā atrodamies, tāpēc tiek veikti ietekmes uz vidi novērtējumi par to, ko plānojam darīt dabas un cilvēka veidotajā vidē. Ar tik kritiskiem demogrāfijas rādītājiem, kādus redzam ilgstošā periodā mūsu valstī, būtu tikai pareizi ikkatru normatīvā akta projektu gan valsts, gan pašvaldību līmenī vērtēt pēc līdzīga principa – vai tiek ņemtas vērā ģimeņu ar bērniem vajadzības, kādu ietekmi uz demogrāfisko situāciju tas atstās?
Obligātais militārais dienests aktualizējis jautājumu par vīriešu un sieviešu iesaisti valsts drošības nodrošināšanā. Taču,
ja nerūpēsimies par esošajām ģimenēm ar bērniem un neradīsim stabilu atbalsta grozu jaunajām ģimenēm, tad pēc desmit gadiem vairs nebūs ko iesaukt!
Vai tā nav pretvalstiska darbība, ja pakāpeniski ejam uz to, ka ārēja konflikta gadījumā nebūs cilvēku, kas aizstāvēs Latvijas valsti?
"Sauc mani skaļāk, bērniņ,
sauc! Es dzirdu vēl.
Man vēl ir valoda un vārds.
Bet sauciet skaļāk!"
