Kā Eiropas Parlaments var ietekmēt Krieviju, vai var palīdzēt izveidot Starptautisko tribunālu kara noziedznieku tiesāšanai, un kad beidzot Briselē būs iecerētais piemineklis komunistiskā režīma upuriem? Par šo un citiem jautājumiem saruna ar EP deputāti Sandru Kalnieti.
Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sījārti nesen viesojās Maskavā, bet pirms tam apmeklēja Minsku. Tas ir kārtējais Ungārijas politiķu gājiens, kas ir pretrunā Eiropas Savienības (ES) nostājai. Cik ilgi parlaments auklēsies ar Ungāriju?
S. Kalniete: Eiropas Savienības efektīvākais veids, kā vērsties pret šādiem likuma pārkāpējiem, ir liegt, apturēt vai atņemt finansējumu no ES fondiem. Kopumā šobrīd Ungārijai apturētais un liegtais finansējums ir 13,3 miljardi eiro. Tā ir pamatīga svira, ar kuru var darboties.
Ungārijā ir gan tiesu varas, gan likumu varas problēma, gan arī korupcija. Tā tiek uzskatīta par vienu no viskorumpētākajām valstīm Eiropas Savienībā. Parlaments ir pieņēmis rezolūciju, kurā skaidri un nepārprotami pateicis, ka vairs neuzskata Ungāriju par pilntiesīgu demokrātiju.
Ungārija bija arī tā valsts, kura ļoti sarežģītajās sarunās par naftas un gāzes cenu griestiem tomēr panāca izņēmuma stāvokli, proti, turpināt izmantot šos Krievijas enerģētiskos resursus. Viens no iemesliem, kāpēc Ungārijas ārlietu ministrs devās uz Krieviju, ir ļoti pragmatisks – panākt lētāku cenu gāzei un naftai. Masu informācijas līdzekļi ziņoja, ka ir noslēgts līgums uz pieciem gadiem ar izdevīgiem nosacījumiem.
Paradoksāli, ka Putins nesen iekļāva Ungāriju nedraudzīgo valstu sarakstā, kaut gan Ungārijas prezidents Orbāns, aizstāvot Krievijas intereses, centās panākt, piemēram, Krievijas Pareizticīgās baznīcas patriarha Kirila neiekļaušanu sankcionēto personu sarakstā.
Neviens pie varas nepaliek mūžīgi, un, iespējams, ka šīs izmaiņas pozitīvā nozīmē ar laiku skars arī Ungāriju.
Vai jums kukuļošanas skandāls jeb Katargeita Eiropas Parlamentā bija pārsteigums?
Katergeita bija ļoti skaļa tāpēc, ka tur parādījās milzīga naudas summa. Bet, piemēram, mana pirmā mandāta laikā bija viens Rumānijas deputāts, sociālistu frakcijas priekšsēdētāja vietnieks, kurš bija tik “gudrs”, ka, iesniedzot likuma paketi attiecīgu uzņēmu interesēs, bija atstājis uz dokumentu malām pierakstus ar norādēm par savu konta numuru, uz kuru jāpārskaita 300 tūkstoši eiro. Tas nāca klajā, un deputāts bija spiests atkāpties.
Kopš strādāju Ārlietu komitejā, tikpat kā netiekos individuāli ar citu valstu delegāciju vadītājiem, bet, ja tiekos, tas nekad nenotiek divatā.
Parlamentā jau iepriekš pastāvēja noteikumi, kas nodrošināja pietiekami lielu atklātību, taču ir svarīgi, vai tos ievēro un kas to kontrolē. Pēc apsūdzību uzrādīšanas četriem parlamenta deputātiem parlamenta prezidijs ir izvirzījis 14 noteikumus, kuri patlaban tiek apspriesti ļoti detalizēti. Konceptuālajā līmenī par tiem ir nobalsots, un tagad atliek vien ieviest tos praksē.
Atbilstoši drošības pielaižu procesam, tagad tiks kontrolēts, vai Eiropas Parlamenta ierēdņi, reģistrētie deputātu palīgi un politisko grupu darbinieki atbilst Eiropas Savienības drošības noteikumiem. Piemēram, iepriekšējā sasaukumā parlamentā strādāja Putina preses sekretāra Peskova meita. Toreiz es vērsu parlamenta augstāko amatpersonu uzmanību uz šo faktu, norādot, ka tas nav pieļaujams. Kaut gan parlamentā patlaban ir izveidots drošības siets, tomēr vēl arvien galēji labējā un kreisajā parlamenta flangā strādā cilvēki, kuriem nav bijusi nekāda drošības pārbaude.
Jūs esat aktualizējusi jautājumu par to, ka joprojām ES galvaspilsētā Briselē nav uzcelts memoriāls komunistiskā režīma upuriem. Šo ideju virza ES vēstures grupa, kuru jūs esat izveidojusi. Vai ir reāla cerība, ka ideja īstenosies?