19 °C
Demokrātija jau iepriekš ir bijusi šīs slejas temats, taču aizvien nezūdošās aktualitātes dēļ esmu nolēmis pie tā atgriezties. Mēs bieži mēdzam uztvert daudz ko kā pašu par sevi saprotamu, taču vēsture rāda, ka visas sabiedrības var piedzīvot krīzes un negaidītus notikumus, kuru dēļ mēs sākam apšaubīt to, ko esam uzskatījuši par pašsaprotamām kopīgām vērtībām. Pārmaiņas ir nepieciešamas, lai sabiedrība attīstītos, taču ilgtspējīgu pārmaiņu pamats sabiedrībā ir neapsīkstoša demokrātiskā saruna.
Tikai tad, ja visi pilsoņi jūt līdzdalību un uzticēšanos, rodas priekšnoteikumi harmoniskai sabiedrības attīstībai.
Tāpēc man šķiet simpātiski, ka Latvijas demokrātijas festivālu LAMPA patiesībā sauc par sarunu festivālu, līdz ar to uzsverot dzīvas sarunas nozīmi. Pirmo šāda veida festivālu mūsu reģionā sarīkoja Zviedrijā, kuras toreizējais izglītības ministrs Ūlofs Palme (vēlākais premjerministrs) katru gadu pavadīja atvaļinājumu Gotlandē. 1968. gada vasarā viņš sapulcēja žurnālistus uz improvizētu tikšanos auto kravas kastē Visbijā, un ar laiku pasākums kļuva par ikgadēju tradīciju. Sākumā piedalījās tikai Palmes sociāldemokrātu partijas pārstāvji, taču interese par pasākumu pieauga, un kopš 1991. gada tajā piedalās visas politiskās partijas. Kādu laiku šo pasākumu dēvēja par politiķu nedēļu, bet vēlāk nosauca par "Almedāles nedēļu" par godu Visbijas parkam, kurā notiek lielākā daļa aktivitāšu. Vēlāk šo koncepciju pārņēma arī citas ziemeļvalstis un Baltijas valstis – Dānijā pasākums notiek Bornholmā un tiek dēvēts par "Tautas sapulci", Norvēģijā ir "Ārendāles nedēļa", kas savu nosaukumu ieguvusi no pilsētas, kurā festivāls tiek rīkots. Mūsdienās pastāv pat tīkls – "Democracy Festivals Association" –, kas bez ziemeļvalstu un Baltijas demokrātijas festivāliem aptver arī līdzīgus pasākumus Eiropā.
Ziemeļvalstu Ministru padomes (ZMP) birojs Latvijā gadu gaitā ir cieši sadarbojies ar Latvijas demokrātijas festivālu LAMPA, dažādos veidos piedāvājot tam ziemeļvalstu pieredzi un perspektīvu.
Visbiežāk tas ir noticis kopā ar Latvijas partneriem, lai mēs būtu droši, ka ziemeļvalstu pienesums ir nozīmīgs šai diskusijai. Ziemeļvalstu dalībnieki, kas ierodas Cēsīs, bieži pauž apbrīnu par formātu, kas radīts šim festivālam. Runa ir ne tikai par unikālo vietu, kur notiek LAMPA – Cēsu Pils parku –, bet arī par profesionālo un estētiski pārdomāto pasākuma organizāciju.
Šāgada festivālā LAMPA 9.–10. jūnijā ZMP birojs apkopos ziemeļvalstu aktivitātes kopējā teltī – "Ziemeļsalā". Programmā piedalīsies gan ziemeļvalstu, gan Latvijas delegāti, un tā aptvers dažādus tematus: demokrātija, atjaunojamā enerģija un digitālā iekļaušana. Vēlāk pavasarī tiks publicēta detalizēta programma. Bez paneļdiskusijām tiek plānotas arī praktiskas aktivitātes, kas dažādos veidos demonstrēs, kā mēs varam veicināt demokrātisku sarunu. Mēs izmantosim arī demokrātijas labirinta ideju, kas rādīs, kā cilvēks dažādos veidos var piedalīties un iesaistīties demokrātiskos procesos. Festivālā LAMPA atgriezīsies arī somu filozofs Kajs Alhanens, lai risinātu dialogus saskaņā ar viņa grāmatā "Dialogue in democracy" izstrādāto koncepciju, kas balstās uz vienkāršo priekšnoteikumu, ka sarunā mums ir jāieklausās citos cilvēkos, lai mēs spētu izprast viens otru. Diemžēl šodien ne vienmēr ir pašsaprotami, ka mēs tiešām ieklausāmies citu argumentos, pārāk bieži publiskā saruna sastāv no monologiem, kas tiek izteikti aizvien asākā tonī.
Bez dzīvas sarunas, kurā cilvēki jūtas līdzdalīgi un atbildīgi par sociālajiem, ekonomiskajiem un politiskajiem procesiem sabiedrībā, pastāv liels risks, ka mazināsies uzticēšanās un paļāvība uz demokrātiju kā sabiedrības sistēmu. Nesen publicēts pētījums Gēteborgas Universitātē atklāja, ka Zviedrijā ir pārsteidzoši daudz cilvēku, kas uzskata, ka pastāv iemesli ierobežot demokrātiju. Atbalsts runas un demonstrāciju brīvībai joprojām ir liels, taču, ja cilvēks ir spiests izvēlēties starp brīvību un drošību, 53,1% zviedru izvēlas brīvību, bet 46,9% izvēlas drošību.
Savukārt, ja uzdod jautājumu, vai ar demokrātiju vajadzētu iepauzēt, lai atrisinātu sabiedrības problēmas, vairāk nekā puse aptaujāto pilnībā vai daļēji piekrīt, ka demokrātiju varētu ierobežot, lai tiktu galā ar pandēmijām, klimata krīzēm, smago noziedzību, finanšu krīzēm un integrācijas problēmām.
Vairāk nekā 70% zviedru būtu gatavi ierobežot demokrātiju, lai tiktu galā ar pandēmiju, un vairāk nekā 60% to pašu domā klimata krīžu un smagās noziedzības sakarā.
Šos skaitļus noteikti ir ietekmējuši aizvadīto gadu notikumi, tomēr tā ir viela pārdomām. Man personīgi šķiet mazliet satraucoši, ka tik daudz cilvēku uzskata: demokrātijas principus var pabīdīt nostāk cerībā atrisināt problēmas – lai cik svarīgas tās būtu. Jo kur tad novelkama robeža? Ja kāda problēma ir pietiekami liela, lai atteiktos no brīvības un demokrātijas, kurš varēs galvot, ka nākamā problēma neprasīs to pašu? Protams, var iebilst, ka šādā situācijā lēmums būtu jāpieņem ar vairākuma atbalstu, bet tādā gadījumā tiek aizmirsts, ka demokrātija ir arī cieņa pret mazākuma uzskatiem. Lai izvairītos no tā, ka vairākums "demokrātiskā kārtā" izvēlas likvidēt daļu demokrātijas, ir svarīgi, ka mēs katru dienu runājam par to, ko demokrātija īsti nozīmē un kā mēs varam likt tai darboties labāk. Laipni lūgti festivālā LAMPA un Ziemeļsalas teltī, lai apspriestu šos un citus jautājumus 9.–10. jūnijā! Lai izvairītos no tā, ka dažām sabiedrības grupām demokrātija zaudē savu nozīmi, ir svarīgi, ka mēs ne tikai festivālā LAMPA, bet arī citur regulāri risinām atklātu un godīgu diskusiju par demokrātijas patieso nozīmi.
