10.1 °C
Vai dzīvosim zaļāk un videi draudzīgāk? Eiropas Savienībā līdz 2035. gadam paredzēts pārtraukt ražot automašīnas ar iekšdedzes dzinējiem. Domas dalībvalstu vidū gan dalās, taču, neskatoties uz iebildumiem, Latvija jau šobrīd sāk skatīties videi draudzīgākā virzienā – katru gadu pieaug elektroauto skaits, kā arī ir cerība, ka Latvijas autoparks kļūs arvien jaunāks. Tāpat vairāki tūkstoši cilvēku ikdienā izmanto auto koplietošanas iespējas. Tendences mainās, bet vai pietiekami, lai mēs turētu līdzi Eiropai?
Latvijas autoparka vidējais vecums ir 14,3 gadi – kā stāsta vadošā auto vēstures pārbaudes uzņēmuma "AutoDNA" vadītājs un auto eksperts Agris Dulevičs, tālu no Eiropas neesam: "Eiropas vidējais autoparka vecums ir 12 gadi. Kaimiņvalstī Lietuvā 17 gadi, bet Vācijā 9,8." Dulevičs skaidro, ka idejiski katru gadu autoparka vecumam vajadzētu samazināties par vienu gadu: "Tas notiek tādēļ, ka cilvēki vecākas mašīnas nomaina ar jaunākām. Piemēram, 2005. gada auto vietā tiek iegādāts 2008. gada spēkrats."
Statistika liecina, ka kopumā reģistrēto auto skaits turpina pieaugt – šobrīd Latvijā ir reģistrētas 769 723 automašīnas, bet 2022. gadā šis skaitlis bija 758 688. Lai gan Eiropa vēlas doties videi draudzīgākā virzienā, aicinot cilvēkus iegādāties elektroauto, izmantot auto koplietošanas iespējas vai pārvietoties ar sabiedrisko transportu, Dulevičs uzskata, ka Latvijā daudzi joprojām dod un dos priekšroku automašīnai ar iekšdedzes dzinēju. Nenoliedzami, pie mums arī šobrīd visaktuālākie ir dīzeļdegvielas auto – gandrīz 70% no kopējā reģistrēto automašīnu skaita. Taču pozitīvas tendences iezīmējas tieši elektroauto lauciņā: 2021. gadā Latvijā bija 2215 elektroauto, taču 2022. gadā bija jau reģistrēti 4004.
Reģistrēto automobiļu skaits pēc degvielas veida
| Degvielas veids | 2020. gads | 2021. gads | 2022. gads |
|---|---|---|---|
| Elektrība | 1248 (0,1%) | 2215 (0,3%) | 4004 (0,5%) |
| Dīzeļdegviela | 560 415 (67,1%) | 586 925 (68,5%) | 603 179 (69,3%) |
| Benzīns | 226 701 (27,1%) | 223 489 (26,1%) | 221 079 (25,4%) |
Ilgtermiņā – izdevīgāk ar elektroauto
Lai iegādātos jaunu automašīnu, nereti ir nepieciešams aizdevums. "Swedbank" komunikācijas jomas vadītāja Lāsma Dzelme informē, ka pērnajā gadā jaunu spēkratu pircēji visbiežāk izvēlējās auto ar benzīna dzinēju (72% no līzingā iegādātu jauno auto kopapjoma), bet automašīnas ar elektrodzinējiem (15%) pirmo reizi apsteigušas auto ar dīzeļdzinējiem (13%). Bankas auto finansēšanas jomas vadītājs Sergejs Romaņuks uzsver, ka tā ir ļoti pozitīva tendence, kas liecina par cilvēku ieinteresētību ilgtspējības jautājumos: "Redzam, ka par to ne tikai tiek runāts, bet seko reāla rīcība. Ņemot vērā, ka elektroauto pamazām papildina arī lietoto auto segmentu, paredzams, ka arī tajā pieaugs interese par automašīnām ar elektro un hibrīddzinējiem."
Auto emisijām – nē! Tā lēma Eiropas Savienības valstu vides ministri. Līdz ar 2035. gadu faktiski tiks apturēta benzīna un dīzeļa automašīnu pārdošana. Eiropas vides komisija uzskata, ka elektroauto ir nākotne. Tam piekrīt arī elektroauto uzlādes tīkla "Eleport Latvija" vadītājs Kārlis Mendziņš – viņš ir pārliecināts, ka pieprasījums pēc šāda tipa automobiļiem turpinās augt: "Lai gan elektroauto iegādes cena ir augstāka, ekspluatācijas izmaksas ir krietni zemākas. Ļoti palīdz arī citi ekonomiskie stimuli, piemēram, tas, ka daudzas stāvvietas Rīgā elektroautomobiļiem ir bez maksas. Aizvien biežāk cilvēki elektroauto izvēlas arī ekoloģisku apsvērumu dēļ."
Latvijas Auto inženieru asociācijas (LAIA) prezidents Raitis Mazjānis kā lielāko elektroauto priekšrocību nosauc lētās ekspluatācijas izmaksas. Ja salīdzina automašīnu KIA SOUL ar benzīna motoru un KIA e-SOUL (elektroautomobilis), kuru virsbūves ir konstruktīvi pilnībā vienādas, tātad arī vēja pretestība ir vienāda, var secināt, ka pie šā brīža energoresursu cenām elektroauto ir izdevīgāks, ja ar to brauc lielus gabalus.
To apstiprina arī Agnese More, kuras ģimene pagājušā gada nogalē iegādājās "Audi e-tron" – pie pilnas uzlādes ar to var nobraukt 400 kilometrus. Agnese vismaz piecas reizes nedēļā mēro ceļu no Mārupes uz Siguldu un atpakaļ: "Finansiāls ieguvums ir pat ļoti jūtams. Auto lādēju tikai mājās, pa ceļam to darīt nav nekādas vajadzības.
Mēnesī elektrības rēķinam klāt nāk kādi 120 eiro, kas, ņemot vērā lielos nobrauktos attālumus un degvielas cenas, nav daudz. Par šādu naudas summu vecajam auto varēju ieliet vienu pilnu degvielas bāku un nobraukt 800 kilometrus. Un tas ir attālums, kādu nobraucu nedēļas laikā."
Pie visa jaunā ir jāpierod
Agnese stāsta, ka izmantojusi arī valsts atbalstu elektroauto iegādei. Viņa uzskata, ka atbalsts kaut kādā mērā noteikti veicina elektroauto iegādi, taču svarīgāk ir izglītot sabiedrību, stāstot par iekšdedzes dzinēju kaitīgo ietekmi uz vidi. Tāpat lielu lomu spēlē citu cilvēku pieredze – elektroauto Latvijā vēl skaitās tāds kā jaunums, un ne visi ir gatavi atteikties no sev ierastā:
