13.2 °C
Klāt lielāka pacēluma un īpašas atmosfēras diena, kad 31. maijā parlamentārieši rotācijas kārtībā nomainīs valsts pirmo personu – ievēlēs jaunu prezidentu, kurš četrus gadus tiks izkalpināts nācijas un valsts labā. Šogad par augstākā amata kandidātu trio saeimieši izraudzījušies sevišķi stipras personības, kas lieluma ziņā pielīdzināmas latviešu atzītākajiem valstsvīriem Kārlim Ulmanim, Vairai Vīķei-Freibergai un Volodimiram Zelenskim.
Par Rīgas pils saimnieka krēslu cīnīsies uzņēmēja kods pret ārlietnieka rūdījumu un sievietes gudrību. Visi pretendenti veikli šūdina sakāmo, daudz kur aicināti, uzstājušies tā, ka šonedēļ pirms beidzamiem savstarpējiem pārspriedumiem un publiskiem priekšnesumiem zem galvaskausa velvēm un aiz augstajām, grumbās sarauktajām prezidentālajām pierēm jau ir pārkarsuši releji un smadzeņu reģistri.
No ārlietu ministra, visu "Jaunās Vienotības" vēlētāju mīluļa Edgara Rinkēviča puses dzirdama laiska salona lauvas apmierināta ņurrāšana – ak tad man jāmaina profesija? Esmu gatavs! No luksemburdzietes, Eiropas līmeņa ierēdnes Elīnas Pinto izskan saucieni – paskatieties, papriecājieties, kāda es friša blondīne, visādi feins meitietis. Tikām liepājnieks, uzņēmējs Uldis Pīlēns uzsver saimniecisko pieredzi un prasmi lietas vadīt apdomīgi.
Mūsu ģenerālsapulce Saeima plīst no lepnuma par Satversmes uzticēto atbildīgo uzdevumu un ka tā bijusi aizvien tik gudra ievēlēt labāku un labāku vadītāju latviešu nācijai. Vienkāršajiem cilvēciņiem kā Austrumeiropas zemas kārtas robežniekiem demokrātijas domas joprojām ir tālas un paviršas. Pašiem balsot par valsts līderi būtu pagrūts darbs latviešiem, kad aprēķini vēl nav izlikti tik gaiši un saprotami, lai lielākā daļa no balsojuma dalībniekiem neuztaisītu kļūdu par derīgākā kandidāta izvēli, un tādā vīzē virsroku var dabūt pavisam nelāgs tips. Valda lielas šaubas, vai vēlētāji spēs realizēt savas tiesības izvēlēties valsts galvu un iecelt par prezidentu vīru ar stingru mugurkaulu un viedokli par visu, kas notiek Latvijā. Līdz ar to tauta ir izslēgta no līdzspriešanas un lai nemaisās pa kājām, kad mūsu partiju izstrādājumi visu nokārtos uz tip-top.
Kam kritīs lielā laimes loze augstākajā valsts amatvietā nomainīt Egilu Levitu, kuras dēļ Rinkēvičs ar mieru nolikt ārlietu diriģenta zizli, Pīlēns novācis visas būvuzņēmuma "UPB" piederības zīmotnes un Pinto pārcelsies uz dzīvi Latvijā? Cibīte cālīte Elīna kampaņā tekalē aktīva kā dzīvsudrabs, kustas kā ūdenszāle. Te trīsbērnu māmiņa aplaista savas saknes Vidzemē un Latgalē, te ir hokejistu ģērbtuvēs, višivankā tērpusies, ukraiņu atbalsta pasākumā, piedalās neaizmirstami skaistā mūzikas vakarā Doma baznīcā un solās dot kaut ko jaunatnei. Elīnas priekšvēlēšanā iedegtas rūnu sveces, ieslēgta Dzalbu dzimtas enerģija, notiek meditācija, joga, biodejas un nobeigumā būs ugunsrituāls. Bet labs nāk ar gaidīšanu. Latvijā vēl ir samērā nesamaitāts tautiešu elements, kurš nesveras par kosmopolītiski liberālām vērtībām, tāpēc Saeimā to atbalstam ievēlēta šķidra publika, tikai 11 "progresīvie".
Edgara talantos ir 12 gadu izturētība ārlietu ministra postenī, kas jau ir laba viskija garumā un kur viņš pelnījis, var teikt, rozīņu maizi. Rinkēvičs pārzina diplomātisko etiķeti ar kniksēšanu un palocīšanos no alfas līdz omegai, ir inteliģents cilvēks, klasiskās mūzikas teicams pazinējs. Atšķirībā no Pīlēna, kurš vēlas valsts reorganizāciju, Rinkēvičs grib "turpināt iesākto". Komponists Zigmars Liepiņš minējis trūkumu, ka ārlietu ministram nav pie sāniem kundzes un kā izskatīšoties, kad, piemēram, franču prezidents oficiālā vizītē ar madam sagaidīs mūsu līderi bez dzīvesbiedres. Pirmkārt, atbildot skaņradim Liepiņam, jāsaka, ka francūzim laulene ir divkārt vecāka, kā bijusī skolotāja paņēmusi Emanuelu vēl gandrīz zēnu par vīru un vecumdienās arvien turpina staigāt minisvārkos. Otrkārt, nesakiet ne pieci, ka Rinkēvičs turpmāk biežajos ārzemju braucienos neiepazīstas ar Indijas maharadžas meitu vai Brazīlijas kroņprincesi, nesatiek ugunīgu slovākieti vai ungārieti un visa Latvija trīs dienas no vietas svin aristokrātiskas kāzas Rīgas pilī!
Ulda Pīlēna priekšrocības ir uzņēmēja ķēriens, mākslas mecenāta un atbalstītāja pozicionēšanās. Liepājnieks būšot amatā neietekmējams un neuzpērkams, Latvijas garīgais balsts. Uldī kā prezidentā ir ieinteresēta reģionālā sabiedrība. Mīnusi – Pīlēns politikā pārāk mazpazīstams, ārpolitikā nav ticies ar G-7 līderiem.
Par 95% prognoze ir skaidra, ka prezidenta vēlēšanās uzvarēs piemērotākais kandidāts, bet šī cīņa trim pretendentiem paliks atmiņā ar skaistiem dzīves momentiem, patīkamiem piedzīvojumiem un siltiem aizkustinājuma mirkļiem.
