1923. gada 3. oktobrī. Pirms 100 gadiem avīze bez izteiktas partijiskas piederības "Latvijas Sargs" publicēja ievadrakstu "Ko neatkarība sniegusi tautai", kas sabiedrībā izraisīja pamatīgu viļņošanos un diskusijas. Avīzes redaktors Kārlis Polis (1876–1969), kurš acīmredzot bija arī raksta autors, 5. oktobrī ar iekšlietu ministra ziņu tika apcietināts un ievietots Rīgas Termiņcietumā (Brasas cietumā) divu mēnešu ilga administratīvā soda izciešanai.

Reklāma

Pamatojums bija valstī pēc Neatkarības kara vēl spēkā esošā Pastiprinātās apsardzības likuma pārkāpums. Ar pseidonīmu "Zemnieks" parakstītajā rakstā bija šādas rindas: "Neatkarības un brīvības oreols, kurš visus solīja aplaimot, ikvienam grūtdieņam sniegt savu laimes daļu – šķiet nodzisis. (..) Ceļinieks vecu apavu maina pret jaunu tikai tad, ja pēdējais par pirmo labāks. Kādas priekšrocības ieguva tauta, mainot pagātnes verdzību pret tagadnes plutodemokrātismu?" Agrāk lauku ļaudis maksājuši vien nelielu galvas naudu un nodokli par zemi, kurpretī neatkarības apstākļos nodokļi jāmaksā "par visu, kas dzīvs jeb nedzīvs, virs zemes, zem saules un ūdeņos". Saimnieciskā situācija "diemžēl nerunā tagadnei par labu". Rodoties arī jauna "baronija", tas ir, minētā "plutodemokrātija", ar ko rakstā apzīmēti vispirms jau partiju, arī "strādniecības aizstāvju" sociāldemokrātu bosi. Pārējie paliekot par "nodokļiem apkrautu algādžu baru", tajā skaitā tie, kas cīnījušies par valsti karā. Gala secinājums: 

"Tagadējā neatkarība ir tikai partijas barvežu neatkarība, kura sniegusi mums saimniecisku labklājību uz papīra un mītiņu runās, bet dzīvē devusi parazītiskus izsūcējus." 

Sabiedrisko un saimniecisko darbinieku K. Poli nevarēja uzskatīt ne par pretvalstisku elementu, ne komunistu, taču viņam nu uzbruka kā labā, tā kreisā spārna partiju laikraksti un aprindas. Autors, aicinot uz nodokļu nemaksāšanu, esot Latvijas neatkarības diskreditētājs un "ārdītājs", stāstot, ka cariskās Krievijas laikos dzīve bijusi labāka un tāpēc pelnījis vēl lielāku sodu. Tomēr daži aizrādīja, ka runa ir par Latvijas dzīves trūkumu kritiku un raksts labi domāts, tēmēts uz ekonomiku, ne politiku, un tikai pildījis preses misiju: "Atsegt tautas un valsts dzīvē visas nevēlamās parādības." Kaislības ilga pāris nedēļu. K. Polis pēc iznākšanas no cietuma turpināja darbību un kļuva pat atpazīstamāks nekā agrāk.

Strādnieku Avīze, 1923. gada 3. oktobrī

Kaudzītes Matīsa godināšana. Kaudzītes Matīsa godināšanas vakars, kuru aizvakar sarīkoja rakstnieku un žurnālistu biedrība Nacionālā teātrī, bija pulcinājis pilnu namu latvju tautas rakstnieka cienītāju. Ap plkst. 7 teātra direkcijas ložā ieradās gaviļnieks svētku komitejas pavadībā. Publika piecēlās un sirsnīgi applaudēja iemīļotam rakstniekam, kurš bija aizkustināts. Teātra koris komponista A.Kalniņa vadībā nodziedāja jaunu Kalniņa komponētu dziesmu uz kādu Kaudzītes Matīsa tekstu. Pēc T. Zeiferts ziņoja plašos vilcienos par Kaudzītes Matīsa garo mūžu un darbību. 

Nacionālā teātra aktieri nospēlēja "Mērnieku laikus"' Zeltmata dramatizējumā. Gaviļnieks sekoja izrādei ar lielu interesi. 

Kā pirmais gaviļnieku apsveica rakstnieku un žurnālistu biedrības vārdā priekšsēdētājs P. Rozīts. Valdības priekšstāvis pasniedza Kultūras fonda balvu 50 000 rubļu. Publika ilgi un sajūsmoti applaudēja mūsu rakstniecības sirmajam veterānam. Pēc tam notika svētku vakariņas virsnieku klubā, kurās ņēma dalību tuvu pie 100 personām.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.