1983. gada 13. jūnijā. Pirms 40 gadiem ASV kosmiskā zonde "Pioneer 10" šķērsoja Saules sistēmas tālākās planētas Neptūna orbītu un tādējādi pameta Saules sistēmu, kļūstot par vēsturē pirmo cilvēka roku darināto objektu, kas to paveicis.

Reklāma

Sakari ar "Pioneer 10" pārtrūka 2003. gada janvārī, taču saskaņā ar aprēķiniem apklususī stacija šī gada jūnija sākumā atradās 19,98 miljardus kilometru attālumā no Saules. Tā turpina ceļu uz Aldebaranu Vērša zvaigznājā un zvaigznes orbītā nonāks pēc aptuveni diviem miljoniem gadu. "Pioneer 10" starts notika 1972. gada 3. martā, un tas bija pārsvarā no alumīnija izgatavots 258 kg smags, samērā vienkāršs kosmiskais aparāts, par kuru Visuma izpētes vēsturē tomēr vairākkārt atzīmēts "pirmo reizi". 

"Pioniera" jeb tulkojumā "pirmatklājēja" galvenais uzdevums bija sniegt sīkāku informāciju par kosmisko telpu aiz Marsa un asteroīdu joslas aiz tā. 

Pirmkārt, zondei vajadzēja noskaidrot, vai cilvēka radīts aparāts asteroīdu joslu vispār var pārvarēt, jo neskaitāmo sīko debess ķermeņu dēļ par to bija šaubas. Otrkārt, tam vajadzēja pirmo reizi sniegt detalizētu informāciju par Jupiteru. Šie pamatuzdevumi tika veikti, turklāt stacija uz Zemi noraidīja ap 500 Jupitera fotoattēlu. Tehniskā ziņā "Pioneer 10" kļuva par pirmo cilvēka radītu objektu, kam izdevās attīstīt ātrumu vairāk nekā 14,3 kilometrus sekundē, jo tāds bija nepieciešams, lai varētu izrauties no Saules gravitācijas un pamest Saules sistēmu. Oficiāli misijai bija jābeidzas 1997. gada martā, taču izrādījās, ka "Pionieris" ir izturīgāks, nekā domāts. Signāls no tā turpināja pienākt vēl vairāk nekā sešus gadus virs cerētā. "Pioneer 10" pārtrauca atbildēt pēc tam, kad beidzās stacijas enerģijas krājumi.

Latvijas Vēstnesis, 1923. gada 13. jūnijā

Dziesmu dienas tuvojas. Mēģinājumi kā Rīgā, tā arī citos centros liecina par lielo nopietnību, ar kuru visur gatavojas uz dziesmusvētkiem: jo būs gan pirmo reizi, ka tik liels dziedātāju skaits stājas klausītājiem pretim ar programmu, kādu līdz šim veikuši tikai izraudzīti, ilgākā nepārtrauktā darbā disciplinēti kori. Godam pieminēt pirmos svētkus – vai to var labāk, nekā pierādot, kas piecdesmit gados darīts un panākts. Jo tādā kārtā sasniegts vēsturiskais mērķis: jo vairāk Dziesmu dienas veicinās arī ideālo mērķi, sagatavot visus uz tiem vispārīgiem svētkiem, kurus ceram svētīt pēc maz gadiem. Daudz, ļoti daudz mēs gaidām no Dziesmu dienām. Pie lieliem piemēriem lai mācās arī mūsu mazākās, jaunākās dziedātāju grupas, kas panākams ar gribu un ticību, ar pacietību un pacilātību. Sveicam dziedātājus – mūsu dziesmas sludinātājus, sveicam pašu mūsu dziesmu svētku tērpā, vienā daiļuma un cēluma sajūtā lai Dziesmu dienās satiekamies – kā dziedātāji, tā arī klausītāji!