1933. gada 12. jūnijā. Pirms 90 gadiem stājās spēkā Ādolfa Hitlera vadītās Vācijas valdības 10. jūnija lēmums aizliegt sviesta importu no Latvijas, tā reaģējot uz ebreju organizāciju un sociāldemokrātu izvērsto vācu preču boikotu, kas savukārt bija reakcija uz ebreju izstumšanu un represēšanu pēc nacistu nākšanas pie varas.

Reklāma

Ar tādām ekonomiskām sankcijām Latvijas valsts saskārās pirmo reizi pastāvēšanas vēsturē. Berlīnes ieviestais sviesta embargo Rīgai nāca pilnīgi negaidīti. Jo vairāk tamdēļ, ka Latvijas valdība Vācijas precēm nekādus šķēršļus nebija likusi un vācu preču boikots bija sabiedrisko organizāciju, dažu preses izdevumu un politisko grupu iniciatīva. Tolaik prese apgalvoja, ka tas vispār bijis pirmais gadījums, ka Vācija pēc Pirmā pasaules kara pret kādu valsti vērš ekonomiskās sankcijas. Var tikai minēt, kāpēc par "peramo zēnu" izvēlējās Latviju. Viena no versijām – tas bija mēģinājums Latviju kopumā sodīt par tās pretvācisko noskaņojumu un "pāridarījumiem" vācbaltiešiem. Pret citām Eiropas zemēm Berlīne tik radikāli nevērsās, kaut vācu preču boikots bija vērojams arī tur. 

1933. gadā uz Vāciju plūda vairāk nekā 56% Latvijas eksportējamā sviesta, tādēļ notikušais saimnieciski bija smags trieciens. 

Vācijas muita jau 10. jūnijā, tātad lēmuma pieņemšanas dienā, atteicās ielaist 120 tonnas Latvijas sviesta, tas ir, nedēļas normu. Nelīdzēja protesti un diplomātu skaidrošanās. Interesanti, ka lielākie cietēji no "sviesta kara" bija paši vācieši – vācbaltu firmas Latvijā, kuras šo preci eksportēja, un vācu firmas Vācijā, kas to ieveda un tirgoja. Lai izvairītos no nopietnām sekām tautsaimniecībā, Latvijas ārlietu ministrs Voldemārs Salnais steidzami tikās ar Vācijas ārlietu ministru Konstantinu fon Neirātu, apsolot tam darīt visu, lai vācu preču boikota kustību apturētu. Praktiski 16. jūnijā konflikts bija atrisināts, un 17. jūnijā Latvijas sviests atkal drīkstēja nonākt uz vācu galdiem.

Brīvā Zeme, 1923. gada 12. jūnijā

Pilsētas pamatskolu skolotāju algas jautājums. Pilsētas valde, kā zināms, bij nolēmusi paaugstināt algas pamatskolotājiem, piešķirot tiem arī zemi, bet kuri zemi nevēlētos, tie varēs saņemt atlīdzību naudā. Skolotāju organizācijas bij iesūtījušas pilsētas valdei savus atzinumus šai jautājumā, aizrādot, ka zemes darbi jau pabeigti un tāpēc skolotāji šogad zemi izlietot nevarot. Pilsētas valde, piekrizdama aizrādījumam, nupat šinī jautājumā noturēja otru sēdi un nolēma lietas nokārtošanai ar skolotājiem iecelt sevišķu komisiju, kurai uzlika par pienākumu vēlreiz pārbaudīt pamatskolotāju algu noteikumus. Komisijā ievēlēja Robertu Bērziņu, G. Ulmani un A. Ozoliņu.