Pirms 90 gadiem "Jaunākās Ziņas" vēstīja, ka Latvijas dzelzceļa darbnīcās izgatavots pirmais ar "sūcgāzes" (gāzģeneratora) dzinēju apgādātais motorvagons.

1933. gada 12. aprīlī. "Latvijas meži dzen motorus"

Pirms 90 gadiem "Jaunākās Ziņas" vēstīja, ka Latvijas dzelzceļa darbnīcās izgatavots pirmais ar "sūcgāzes" (gāzģeneratora) dzinēju apgādātais motorvagons. "Latvijas meži dzen motorus," rakstīja avīze, jo gāzģeneratorā dzinēja darbināšanai nepieciešamo deggāzi ieguva no koksnes, parasti apses klucīšiem, skaidām, arī kūdras, pakļaujot tos tā sauktās sausās pārtvaicēšanas procesam jeb pirolīzei. "Jaunais satiksmes līdzeklis pēc sava ārējā izskata līdzinās lielam autobusam uz sliedēm. Šā Latvijas ražojuma sensācija ir tas, ka dārgo degvielu – benzīna, naftas un citu – vietā varēs izmantot sasmalcinātu malku, kokmateriālu atkritumus, kas ievērojami palētina motorvagona ekspluatāciju un, galvenais, padara to neatkarīgu no ievestas degvielas. Motorvagona pakaļgalā izbūvētas divas "krāsnis", kurās no malkas iegūst dzinējspēku – gāzi. Līdzīga ierīce ir jau kādas satiksmes līnijas vairākiem autobusiem. Jaunais motorvagons spēj pārvadāt 40–50 personu, attīstot ātrumu līdz 50 km/h. Viņu paredzēts izmantot dzelzceļa satiksmei uz mazākiem attālumiem. Piemēram, Rīgas–Jelgavas līnijā satiksmi jau uztur motorvagons "Balodis", kuru gan dzen benzīnmotors." Kā redzams, šis nebija pirmais pašmāju ražojuma sliežu autobuss, ar kuriem tolaik eksperimentēja Latvijas dzelzceļos. Kā raksta dzelzceļu vēsturnieks Toms Altbergs, darbnīcās šoreiz bija tapuši divi eksperimentāli modeļi, kam virsbūves piegādāja Vācijas firma "MAN", – viens ar benzīna motoru, otrs ar gāzģeneratoru. Prakse parādīja, ka tvaika lokomotīves tobrīd joprojām bija piemērotākās Latvijas dzelzceļiem. Sliežu autobusiem piemita daudz trūkumu, turklāt gāzģeneratora modelis prasīja sarežģītāku apkalpošanu. Galu galā 20. gs. 30. gados tos nosūtīja Gulbenes–Kūdupes un Gulbenes–Abrenes līnijās.

Kurzemes Vēstnesis, 1923. gada 12. aprīlī

Neveiksmes ar plostiem. Pagājušās nedēļas sākumā pa Bārtas un Nīcas upēm devās uz Liepāju vairāk lielas plostu partijas ar būvmateriālu un malku. Plosti laimīgi iznākuši cauri upēm ezerā, bet, nopeldējuši tikai dažas verstes, tie uzdūrušies pie "Krūtes ķalvas" uz sēkles un netiek no vietas. Minētā vietā esot liels plostu sastrēgums, kuri varēs doties ceļā tikai pēc ūdens celšanās. Tik agrā pavasarī tik zems ūdens stāvoklis nav gadiem pieredzēts. Ezerā vairākas vietas pilnīgi sausas. 

Izrakstījusi Lilija Limane.