1973. gada 10. augustā. Pirms 50 gadiem Latvijas PSR vairāku dienu vizītē uzturējās Irānas premjers Amirs Abass Hoveida ar delegāciju. Ārvalstu, turklāt vēl kapitālistisku, valdību vadītāju un politiķu apmeklējumi okupētajā Latvijā bija ārkārtīgs retums – rietumvalstu politiķi okupētajā Baltijā principā neiegriezās diplomātisku apsvērumu dēļ, savukārt PSRS draudzīgo socvalstu un trešās pasaules valstu līderiem trūka iemesla te iebraukt, jo visas lietas taču tika kārtotas Maskavā.

Arī šajā gadījumā Hoveida oficiālās vizītes PSRS laikā vispirms bija ticies ar Padomju Savienības vadītājiem un veicis vajadzīgās pārrunas "labu kaimiņattiecību starp Padomju Savienību un Irānu", kā arī "aktuālu starptautisko problēmu risināšanas miera nostiprināšanas interesēs" garā, kā to aprakstīja oficiālā Maskava. Brauciens notika brīdī, kad attiecībās starp Leonīda Brežņeva PSRS un Irānas šaha Mohammada Rezas Pehlevī valsti bija iestājies ekonomisku apsvērumu noteikts draudzības periods. Hoveida Spilvē ielidoja no Maskavas 9. augustā un uzturējās Latvijas PSR līdz 12. augustam, kad devās mājup uz Teherānu. Šķiet, viņam šis bija atpūtas brauciens pēc veiksmīgām sarunām Kremlī. Kā namatēvs uzstājās Latvijas PSR Ministru padomes priekšsēdētājs Jurijs Rubenis. Hoveida apskatīja Latvijas PSR Tautas saimniecības sasniegumu izstādi Mežaparkā, noskatījās tautas deju ansambļa "Daile’’ priekšnesumus koncertzālē Dzintaros, izbrauca uz Engures kolhozu "Padomju Zvejnieks’’, bija Doma koncertzālē, izgāja ekskursijā pa Vecrīgu. Vienu dienu irāņu viesis, kā rakstīja "Cīņa", vienkārši atpūtās. Intervijā čekas vadītajai "Dzimtenes Balsij" viņš ar komplimentiem neskopojās: 

"Vispatīkamāk Latvijas Republikā bija redzēt un just iedzīvotāju draudzīgo attieksmi pret mums, sirsnīgās jūtas, ko cilvēki parādīja Rīgas ielās, satiekoties ar mums. 

Šīs jūtas parādīja ne tikai republikas iedzīvotāji, bet arī cilvēki, kas Latvijā ieradušies no citam Padomju Savienības republikām. Man saglabāsies atmiņā smaidi, ar kuriem jūsu republikas iedzīvotāji mūs sagaidīja."

Brīvā Zeme, 1923. gada 10. augustā

Smiltene. Neatklāta slepkavība. Sakarā ar nupat notikušo operas dziedātāja J. Korneta arestu modernieka Šica nogalināšanas un aplaupīšanas lietā smiltenieši sāk bieži atcerēties un pārrunāt 1921. gada rudenī Smiltenē aplaupīšanas nolūkā izdarītu slepkavību, kurai par upuri krita vietējais labības tirgotājs Skujiņš. Skujiņš līdzīgi Šicam Rīgā bija saņēmis ap 200 000 rbļ. Smiltenē pārbraucis ejot no stacijas uz kādi 500 soļi tālo pilsētu Skujiņš ar revolvera lodi galvā nogalināts un aplaupīts. Šī slepkavība vēl līdz šim nav atklāta, kam par iemeslu min attiecīgu iestāžu nepietiekamu izveicību, jo pēdas slepkavu meklēšanai bijušas. Starp citu, Skujiņu vilcienā uz Smilteni pavadījusi kāda sieviete, kas ar nākošo vilcienu Smilteni netraucēti atkal atstājusi.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.