Kultūra ir svarīga kā latviešiem, tā norvēģiem. Kultūra ir būtiska nācijas DNS daļa un mugurkauls, kas balstās uz katra indivīda izpausmes brīvību. Visu žanru mākslinieki ir nācijas identitātes pārstāvji, kas savieno pagātni, tagadni un cilvēkus pāri robežām. Varētu pat teikt, ka mākslinieki ir savas valsts vēstnieki.
Kad vairāk nekā pirms gada arhitekts, bijušais Latvijas kultūras ministrs un Latvijas vēstnieks Jānis Dripe uzrunāja mūsu vēstniecību, mēs vēl nenojautām, kāds kultūras ceļojums mūs sagaida – Virsotnes: Hokons Gullvogs un Marisam Jansonam 80. Šis ir viens no mūsu nozīmīgākajiem projektiem, kas apliecina un stiprina Latvijas un Norvēģijas sadarbību kultūras jomā un godina mūsu abu tautu kultūras virsotnes, aptverot vizuālo mākslu, mūziku un literatūru.
Kāds tad bija šis ceļojums – veltījums pasaulslavenā latviešu diriģenta Marisa Jansona (1943–2019) 80 gadu jubilejai? No šiem 80 gadiem divus gadu desmitus Mariss Jansons ieņēma godājamo Oslo filharmonijas galvenā diriģenta amatu, atstājot paliekošas pēdas ne tikai Norvēģijas mūzikā, bet arī mūsu mākslas vēsturē. Šajā laikā Marisu Jansonu gleznoja ievērojamais mūsdienu norvēģu mākslinieks Hokons Gullvogs, kurš ir plaši pazīstams ar saviem karaliskās ģimenes portretiem. Iedvesmojoties no šīs muzikālās un vizuālās meistarības saspēles, radās ideja Maestro jubilejai veltīt koncertu un Hokona Gullvoga izstādi ar Marisa Jansona portretu gleznojumiem.
Mūsu ceļojuma gaitā sākotnējā ideja par nelielu izstādi Nacionālajā bibliotēkā izauga daudz plašāka. Par godu Marisam Jansonam un Latvijas Neatkarības dienai 30. novembrī koncertu sniedza Oslo filharmoniskais orķestris. Neilgi pēc tam sekoja jubilejas pasākumi Rīgā. Jāsaka, tas nav viegls uzdevums – atvest mākslas darbus pāri robežām. Uz Rīgu kopumā tika atvesti vairāk nekā 120 Hokona Gullvoga mākslas darbi. Tie atradās Tronheimā, gandrīz 400 km attālumā no Oslo, un vēl darbiem nācās mērot 850 km no Oslo līdz Rīgai.