Nedrīkst piespiest mācīties krievu valodu

Tikai 2030./2031. mācību gadā neviens skolēns Latvijā vairs nemācīsies krievu valodu kā otro svešvalodu – tā paredzēts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātajā plānā. Tajā pašā laikā IZM sola meklēt risinājumus, lai jau agrāk no krievu valodas varētu atteikties tie skolēni, kuri to vairs nevēlas mācīties.

Par to, kāpēc vispār Latvijas skolās jāmācās krievu valoda un kādā veidā tā tiek apgūta, diskusija sabiedrībā atkal pastiprinājās pagājušajā nedēļā, kad no Valsts izglītības satura centra (VISC) uzturētās mācību materiālu vietnes tīmeklī tika izņemti mācību materiāli 9. klasei krievu valodas apguvei. Šajos mācību materiālos bija runa gan par Maskavas militārās izglītības iestādi meitenēm, gan par apmaiņas programmu, kuras ietvaros var doties uz Krieviju. Attēlos fonā bija redzams Kremlis. Attēli bija ņemti no Krievijas tīmekļa vietnēm.

Eļļu diskusiju ugunij vēl pielēja VISC vecākās ekspertes Ritas Kursītes intervijā Latvijas Televīzijai paustā neizpratne par sabiedrības nevēlēšanos apgūt krievu valodu, bez kuras viņas ieskatā taču būšot jādzīvo informācijas vakuumā. No vecākās ekspertes par šiem izteikumiem pieprasīts paskaidrojums. "Latvijas Avīzei" gan zināms, ka paskaidrojumus amatpersona nav sniegusi – to vietā uzrakstījusi atlūgumu.

"Ja mēs visu aizliegsim, kas saistīts ar Krieviju, un neizmantosim vairs iespēju mācīties arī krievu valodu, tad mēs tādā kā informācijas vakuumā dzīvosim? Tikpat labi – pirms kādiem gadiem mēs bijām Vācijas pakļautībā. Vai tas nozīmē, ka mēs tagad vācu valodu nemācāmies? Mācāmies!" Tā LTV raidījumā "Panorāma", runājot par krievu valodas mācīšanu Latvijas skolās, teica Valsts izglītības satura centra vecākā eksperte Rita Kursīte. No viņas par šiem izteikumiem pieprasīts paskaidrojums. Amatpersona gan esot uzrakstījusi atlūgumu.

Foto: Ekrānuzņēmums/LTV

IZM pārstāvji skaidrojuši, ka apšaubāmais mācību materiāls tapis jau 2018. gadā Daugavpils Universitātē, bet publiskots 2019. gadā. Tas tapis, izmantojot arī Eiropas Savienības līdzfinansējumu, kura nosacījumi paredzēja, ka tie ir jāpublisko. Tagad mācību materiālu plānots pārskatīt. Jāpiebilst: kaut arī tas tapis DU, mācību materiālu tomēr recenzē VISC speciālists.

VISC vadītāja Liene Voroņenko jau atstādināta no amata līdz 13. oktobrim uz dienesta izmeklēšanas laiku. Tiesa, atstādināšana nav notikusi saistībā ar krievu valodas mācību materiāliem, bet gan par mācību materiāliem seksuālās audzināšanas jomā. Dienesta izmeklēšanu veic IZM pārstāvji, bet L. Voroņenko aizstāj Izglītības kvalitātes valsts dienesta direktore Inita Juhņēviča.

Nav obligāta, bet...

Pagājušajā nedēļā par to, kāds tad ir progress, lai atteiktos no krievu valodas kā otrās svešvalodas, IZM pārstāvjus izvaicāja arī Saeimas Izglītības un kultūras komisija.

IZM parlamentārā sekretāre Silvija Reinberga centās apgāzt it kā sabiedrībā klīstošo mītu, ka bez krievu valodas apguves nav iespējams iegūt apliecību par pamatizglītības apguvi, sakot: 

"Nav taisnība, ka krievu valoda obligāta kā otrā svešvaloda. Obligāta ir otrā svešvaloda." 

Tajā pašā laikā viņa atzina, ka gandrīz puse skolu – 44 procenti no visām – kā otro svešvaloda piedāvā tikai krievu valodu, aizbildinoties ar to, ka citu svešvalodu mācīšanai trūkst pedagogu. "Tātad krievu valoda sanāk kā vieglākais risinājums, bet tā nav obligāta. Vecākiem un bērniem ir tiesības aicināt skolu mainīt otro svešvalodu," skaidroja S. Reinberga.

Kāda māte sociālajos tīklos vēsta, kā viņa rīkojusies, lai bērnam nebūtu skolā jāmācās krievu valoda.

Foto: Ekrānuzņēmums no "X" sociālā tīkla

"Latvijas Avīze" jau rakstīja par gadījumiem, kad skola gan ir pieņēmusi darbā vācu valodas skolotāju, taču tiem, kuri jau sākuši 4. klasē mācīties krievu valodu, neļauj mainīt šo izvēlēto svešvalodu. S. Reinberga apgalvoja, ka normatīvie akti neliedz mainīt apgūstamo otro svešvalodu. Kopumā par otrās svešvalodas apguvi klīstot daudzi nepatiesi apgalvojumi, ko IZM nu cenšas apgāzt.

Ilze Seipule, IZM Izglītības departamenta direktores vietniece vispārējās izglītības jomā, gan atzina, ka lielais skolu skaits, kas piedāvā tikai krievu valodu kā otro svešvalodu, ir satraucošs. Jau veiktas vairākas skolu aptaujas, kurās tām jautāts, kāpēc tā. Pēdējā aptaujā lielākā daļa skolu apgalvoja, ka tikai krievu valodu māca tāpēc, ka tāda situācija izveidojusies vēsturiski, kā arī skolotāju trūkuma dēļ.

"Daudzas skolas gadu gaitā nav meklējušas risinājumu, kā nodrošināt citu otro svešvalodu. Vieglāk bijis turpināt uzsākto ceļu. 

Un nav runa tikai par mazajām skolām, ir arī tādas vidusskolas, kurās kā otro svešvalodu piedāvā tikai krievu valodu," kritiska bija IZM pārstāve.

Gada nogalē IZM plāno veikt vēl vienu aptauju.

Otro svešvalodu – tikai no 5. klases

Šobrīd tālākai izskatīšanai valdībā tiek virzīti grozījumi pamatizglītības standartā, kuriem pagājušajā nedēļā beidzās publiskā apspriešana. Tie paredz, ka turpmāk kā otrā svešvaloda jāapgūst kāda no Eiropas Savienības oficiālajām valodām. IZM aicina skolas koncentrēties uz vācu, franču vai spāņu valodu apguvi, tomēr tiks pieļauta arī citu ES valodu, ka arī norvēģu, ebreju un ukraiņu valodas apguve. Tās, kā zināms, nav ES valodas, taču ir Eiropas ekonomiskās zonas valodas vai arī valodas, kuru apguvi paredz noslēgtie starpvalstu līgumi.

Iecerētās izmaiņas arī paredz, ka otrā svešvaloda būtu jāsāk mācīties tikai no 5. klases. 

Patlaban to apgūst no 4. klases, taču tajā parasti otrā svešvaloda ir tikai viena stunda nedēļā, lielāks stundu skaits pārsniegtu maksimālo pieļaujamo skolēnu slodzi. 

Pēc konsultācijām ar svešvalodu skolotājiem IZM atzinusi, ka produktīvāk būtu svešvalodas apguvi sākt vēlāk, bet tad mācīties vismaz divas stundas nedēļā.

2025./2026. gadā ceturtklasnieki tad paliktu bez otrās svešvalodas, bet no 2026./2027. mācību gada piektklasniekiem krievu valodu kā otro svešvalodu vairs nedrīkstētu piedāvāt. I. Seipule piebilda: jābūt tiesiskai paļāvībai. Proti, ja skolēni sākuši apgūt krievu valodu, skolai jānodrošina iespēja to pabeigt.

2030./2031. mācību gadā atteikšanās no krievu valodas kā otrās svešvalodas beidzot būtu pabeigta.

Trūkst vairāk nekā 350 svešvalodu skolotāju

I. Seipule atzina, ka šo gadu laikā būs nepieciešams sagatavot 350–400 svešvalodu pedagogu. Turklāt sākumā, kamēr tikai daļa klašu vairs nedrīkstēs mācīties krievu valodu, šiem skolotājiem nevarēs nodrošināt pilnu darba slodzi vienā skolā. Tomēr pašvaldībām būs jāmeklē risinājumi, kā arī ar šādiem nosacījumiem piesaistīt skolotājus.

Deputāts Česlavs Batņa (līdz ievēlēšanai Saeimā bija Ādažu vidusskolas direktors) bija skeptisks par to, ka dažu gadu laikā izdosies tikt pie trūkstošajiem skolotājiem: 

"Nebūsim naivi: mums nebūs šie pedagogi, ja lietas nedarīsim citādi. Šitā visa ir butaforija. Pēc pieciem gadiem nonāksim situācijā, ka vienkārši nebūs otrās svešvalodas vispār."

I. Seipule uzskaitīja, kādi potenciālie svešvalodu skolotāji šogad uzņemti augstskolās: piemēram, 20 esošie skolotāji mācās, lai varētu mācīt arī vācu valodu. Gribējuši veidot arī līdzīgu franču grupu, taču nav bijis gana daudz gribētāju. Pēc Jaunā gada augstskolas organizēšot jaunas studiju grupas, kurās skolotāji varēšot iegūt papildu kvalifikāciju svešvalodu mācīšanai.

Arī Daugavpils Universitātē uzņemti 25 studenti, kam būs tiesības mācīt otro svešvalodu. Latvijas Universitātē uzņemti 20 topošie franču filologi, 13 vācu filologi un pieci topošie somugru filologi.

S. Reinberga piebilda, ka ir arī dažādi citi pasākumi pedagogu trūkuma mazināšanai: piemēram, lielākas stipendijas pedagoģijas studentiem. Ja izdosies celt skolotāju vidējo atalgojumu līdz 2500 eiro, tad jau arī skolotāju trūkums mazinātos.

Absurda situācija

Saeimas deputāti izteica neizpratni, kāpēc atteikšanās no krievu valodas apguves noris tik lēni.

Nacionālās apvienības frakcijas deputāts Nauris Puntulis pauda sašutumu par to, ka atteikšanās no krievu valodas skolās vēl nav notikusi: 

"Absurda situācija: mēs gadiem lepojamies ar savu piederību Eiropas kultūrtelpai, bet sūtām bērnus uz skolu, kur kā otrā svešvaloda ir nevis vācu, franču vai spāņu valoda, bet krievu. 

Ir jārod risinājums pārejas posmam: nevienu Latvijas bērnu nedrīkst piespiest mācīties krievu valodu tikai tāpēc, ka skolai nav skolotāju un nav kapacitātes." Viņaprāt, krievu valodas vietā varētu mācīt arī latgaliešu vai lībiešu valodu.

N. Puntuļa frakcijas biedre Ilze Indriksone atgādināja, ka, piemēram, Vācijas vēstnieks Latvijā paudis, ka ļoti aktīvi vēlas iesaistīties skolu nodrošināšanā ar vācu valodas skolotājiem. Tāpēc IZM varot uzstādīt ambiciozākus mērķus agrāk atteikties no krievu valodas. "Sākt to tikai 2026. gadā – tas ir nesaprātīgi un nepieņemami. Negribu, lai maniem bērniem arī "trāpītu" krievu valoda," sacīja deputāte.

Dāvis Mārtiņš Daugavietis ("Jaunā Vienotība") vaicāja: ja jau skolās nav iespējams uzreiz nodrošināt citu otro svešvalodu, varbūt var krievu valodas vietā pastiprināti mācīt dabaszinātnes vai matemātiku vai arī latviešu valodu? Tādējādi, viņaprāt, skolēnu laiks tiktu izmantots lietderīgāk.

S. Reinberga atbildēja, ka šobrīd izglītības un zinātnes ministre ar padomniekiem, VISC un pašvaldību pārstāvjiem spriež arī par to, ka, iespējams, jāatsakās vispār no otrās svešvalodas apguves – vismaz uz laiku, kamēr sagatavo nepieciešamos skolotājus. Taču tik nopietnus lēmumus negribot pieņemt sasteigti.