"BENU Aptiekas" Veselības monitoringa dati liecina, ka gandrīz 40% sadarbībā ar pētījumu centru SKDS aptaujāto Latvijas iedzīvotāju saskārušies ar alerģiju. Gandrīz trešdaļa alerģisko cilvēku neko nedara, lai to mazinātu vai novērstu.

Visbiežāk aptaujā minētie alergēni ir putekļi un putekļu ērcītes (14%), ziedputekšņi (11%), kukaiņu (odu, bišu, lapseņu) dzēlieni (11%) un sadzīves ķīmija, piemēram, mazgāšanas līdzekļi, kosmētika (10%), medikamenti (9%), dzīvnieku spalvas (7%), pārtikas produkti, piemēram, rieksti (6%), un pelējuma sēnīte (6%).

Vairākums no aptaujas dalībniekiem, kuri cieš no alerģijas, savu problēmu risina, izvairoties no alergēna (46%), bet ap 30% lieto pretalerģijas līdzekļus jeb antihistamīnu saturošus preparātus. Tikai 7% vēršas pēc palīdzības pie ģimenes ārsta, vēl 7% – pie alergologa, 1% – veic imūnterapiju, bet 30% nedara neko, lai to mazinātu (39% vīriešu un 25% sieviešu).

Šobrīd ļoti aktuāla ir alerģija, ko izraisa augu ziedēšana – polinoze. Pavasarī pirmo alerģijas vilni izraisa alkšņu, bērzu un pieneņu ziedēšana, kas sākas marta beigās un ilgst līdz pat maija beigām. 

Nākamais ziedputekšņu alerģijas uzplūds ir vasarā, kad pļavās sāk ziedēt graudzāles (timotiņš, skarenes, kamolzāles, smilgas). Pēdējais slimības uzplaiksnījums ir rudenī, kad sāk ziedēt nezāles – vērmeles, vībotnes un balandas. Ziedputekšņu alerģijas simptomi: iesnas, acu graušana, asarošana, apsārtums, klepus, apgrūtināta elpošana. Ja alerģijai nepievērš pienācīgu uzmanību, alergēnu loks ar laiku paplašinās. Lai tā nenotiktu, vispareizākais risinājums ir vērsties pie speciālista, noteikt savu alergēnu loku un uzsākt ārstēšanu. Viens no risinājumiem ir specifiska imūnterapija, kuras laikā organisms pakāpeniski tiek pieradināts pie alergēna, lai uz to vairs nerastos alerģiska reakcija.