14.2 °C
Starp Krievijas medijos ierastajām agresīvajām vai nicinošajām publikācijām par Baltijas valstīm nesen parādījās arī kāda neparasta ziņa – Pleskavas universitātes speciālisti izveidojuši īpašu kursu "Baltijas valstu valodas", kura ietvaros dažādās Krievijas augstskolās plānots pastiprināti mācīt studentiem igauņu, latviešu un lietuviešu valodu.
Turklāt tā nebūšot tikai valodu mācīšana, liela uzmanība tikšot pievērsta Baltijas valstu vēsturei, ģeogrāfijai, mākslai, literatūrai un tradīcijām. Kāpēc krieviem tas vajadzīgs? Lai gan ārēji izkārtne ir zinātniska, īpaši arī netiek slēpts, ka aiz tā stāv politiski mērķi.
Vispirms šī informācija augustā parādījās vietējos Pleskavas medijos un universitātes mājaslapā – speciālisti esot radījuši apmācību modeli "Baltijas valstu valodas", tas jau kopš 2024. gada tiekot izmantots Pleskavas Valsts universitātē, bet nākotnē to savās programmās varēšot iekļaut visas Krievijas augstskolas. "Modelis ļauj noņemt valodas barjeras un īstenot pētnieciskos projektus par Baltijas valstīm," norādīja Pleskavas Valsts universitātes prorektors Tarass Antals.
Plašāks izskaidrojums iniciatīvai sekoja septembrī, kad tēmu izvērsa Kremļa propagandas mediji. "Nacionālisma pieaugums un ar to saistītie vēstures falsifikācijas mēģinājumi Baltijā ir noveduši pie šādas izglītības politikas nepieciešamības.
Kamēr Baltijas valstis mēģina izspiest krievu valodu, Krievijas augstskolas nolēmušas tuvāk iepazīstināt savus studentus ar kaimiņiem: tā nākotnē varēs veidot ar viņiem dialogu,"
raksta interneta vietne "Baltnews". Kremļa ideoloģiskā pozīcija, ka visiem bijušajā PSRS jāsaprot un jārunā krieviski un jebkāda krievu valodas ietekmes mazināšanās uzskatāma par "krievvalodīgo diskrimināciju", protams, nav mainījusies, taču noprotams, ka arī Krievijā politikas veidotāji apzinās – krievu valodas loma vairs nav tā, kas agrāk. Līdz ar to mazinās Kremļa propagandas ietekme, sarežģītāks kļūst specdienestu darbs.
Politiskie mērķi patiesībā arī īpaši netiek slēpti, viens no tiem – turpināt aktīvi izplatīt Krievijai vajadzīgo vēstures interpretāciju. Kā "Baltnews" apgalvo Pleskavas universitātes pasniedzēja Tatjana Hriškeviča: "Baltijas valstīs saasinājušās tādas problēmas kā nacionālisma pieaugums un ar to saistītie mūsu kopīgās vēstures falsifikācijas mēģinājumi. No mācību grāmatām pazudušas visnozīmīgākas krievu vēstures lappuses – par uzvaru karos, PSRS lomu ekonomikas atjaunošanā pēc Otrā pasaules kara. Plaši izplatīts tendenciozi padomju perioda apraksti." Hriškeviča uzskata, ka Baltijas valstu valodas apguve palīdzēšot ietekmēt šo valstu iedzīvotāju uzskatus, jo kurss ļaušot Latvijā, Igaunijā un Lietuvā izplatīt "godīgu, nefalsificētu vēsturi un stāstīt par mūsdienu dzīvi mūsu valstī". Tātad skaidri tiek pateikts, ka valodu mācīšanās pirmkārt vajadzīga tāpēc, lai tās tālāk izmantotu propagandā. "Baltnews" tas raksturots kā "maigās varas instruments".
Tiek norādīts, ka valodu apgūšana ļaušot iesaistīties sarunās par "mūsu valstij svarīgām tēmām". Noprotams, ka pamatā te domātas sarunas interneta soctīklos.
Igauņu izdevums "Postimees" jau 2023. gada novembrī ziņoja par Kremļa propagandā pamanītiem mājieniem, ka jaunajos "ģeopolitiskajos apstākļos" plānots izveidot speciālu "laboratoriju", kas īstenos "politisko darbu" Krievijas kaimiņvalstīs. "Postimmes" to saistīja ar Krievijas specdienesta FSB interesēm. Minēto "laboratoriju" plānots veidot tieši Pleskavā, Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūta (zināmas ar saīsinājumu MGIMO) tiešā uzraudzībā.
Bijusī Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes dekāne, valodniece Janīna Kursīte teic, ka šī nav pirmā reize, kad no Krievijas nāk interese par latviešu valodas mācīšanu, kam agrāk "lētticīgi un ar lielu entuziasmu" atsaukušies arī atsevišķi latviešu speciālisti. Piemēram, Sanktpēterburgas Valsts universitātē bija izveidota Baltistikas nodaļa, kuru vadīja docents Aleksejs Andronovs, kurš, kā atceras Kursīte, bija precējies ar latvieti un pats brīvi runājis latviski un aktīvi meklējis kontaktus.
Gan Sanktpēterburgas, gan vēlāk Pleskavas universitātei bija radusies arī specifiska interese par latgaliešu valodu, kas aizdomīgi sakrita ar tajā pašā laikā pēkšņi uzpeldējušām runām par Latgales autonomiju.
"Mums tas jau tolaik raisīja jautājumu virkni. Bet skaidrs, ka par to ir domāts jau gadiem, tas nav pēkšņi... Man vienmēr ir atmiņā, ka jau 1939. gadā bija sagatavota PSRS karte, kurā bija iekļautas Baltijas valstis," saka Kursīte. Viņa piekrīt, ka šis varētu būt arī apliecinājums tam, ka krievu valodas ietekme Baltijas valstīs mazinās, un tagad tiek meklēti aplinkus ceļi, kā sasniegt mērķus. Vai students Krievijas augstskolā varēs apgūt Baltijas valstu valodas tik brīvi, lai iesaistītos, piemēram, propagandas darbā? J. Kursīte: "Krievijā joprojām ir samērā liela latviešu diaspora, droši vien kādus var iesaistīt apmācībā. Turklāt valodu apguvušos var izmantot dažādos veidos, arī lai veidotu kontaktus un tālāk izmantotu tos cilvēkus, kas ir te uz vietas."
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
