"Kaujas skolas telpās. Var redzēt, ka kautiņš bijis iepriekš plānots. Skolēni zaudējuši jebkuru bijību," tā Ķekavas vidusskolā notikušo kārtējo skolēnu kautiņu, kurš nofilmēts un jau manīts sociālajos tīklos, komentē Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Reklāma

Viņa uzskata, ka šis ir kārtējais pierādījums, ka steigšus jālabo normatīvie akti, lai skolām būtu vairāk instrumentu, kā savaldīt agresīvus skolēnus.

Arodbiedrības vakar arī cēla trauksmi, sociālajos tīklos rakstot: "Kārtējais SOS. Politiķi, pamostieties vienreiz. Vai tiešām rīt gribam sagaidīt letālas sekas skolā?"

"Latvijas Avīzes" rīcībā arī nonācis video, kur redzams I. Vanagas minētais kautiņš. Tajā redzams, ka skolēnu, kurš iznāk no klases, gaitenī sagaida puišu bariņš un viens no viņiem uzsāk kautiņu: cīņas karstumā pat paceļ skolas biedru augšā, tad nomet zemē un iesper ar kāju pa seju. Apkārt esošie skolēni uz notiekošo pat nekā īsti nereaģē. 

Pašvaldībā uzskatot, ka tas ir baiļu no kaušļiem dēļ, bet var arī rasties iespaids, ka skolēni šādas ainas redz regulāri, tāpēc reakcijas nav.

Ķekavas novada domes priekšsēdētājs Juris Žilko vietnē "Facebook" pie I. Vanagas ieraksta vēsta, ka domes vadība ir informēta par notikušo un sniedz visu veidu atbalstu skolas vadībai. Iesaistīti gan sociālie pedagogi un psihologi, gan jaunatnes lietu inspektori, gan juristi. Huligānam provokatoram esot noteikta attālināta mācīšanās, skaidro domes vadītājs. Tāpat "darbs notiek" ar kaušļa līdzzinātājiem.

Nedrīkstam samierināties

I. Vanagai zināms, ka kauslis un viņa "sekundanti" nebūt nesatraucoties par iespējamām sekām: zinot, ka neviens neko viņiem nevar padarīt, tāpēc ir gana bravūrīgi. Viņa norāda, ka steidzami jāpieņem grozījumi Ministru kabineta noteikumos, lai dotu tiesības skolu direktoriem kopā ar starpinstitucionālo sadarbības padomi noteikt, ka skolēns, kurš bijis vardarbīgs, mācās ārpus skolas. Tāpat nepieciešams veikt grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kas dotu tiesības pārbaudīt skolēna mantas aizdomu gadījumā, kā arī noteikt reālu vecāku atbildību, ja viņi nerisina sava bērna uzvedības problēmas, kā nepilda tiesību aktus, ka ir noteikuši pienākumu informēt skolu, ja viņa bērns var radīt draudus cita veselībai, drošībai. I. Vanaga uzskata, ka nedrīkst noteikt tikai naudas sodu, jo vecāki var nebūt spējīgi to samaksāt. Jābūt arī alternatīvai, piemēram, sabiedriskajiem darbiem. 

"Mēs visi esam līdzatbildīgi, lai skolas vide ir visdrošākā mūsu bērniem. Nedrīkstam klusēt un samierināties ar vardarbību," pauž LIZDA vadītāja.

J. Žilko piekrīt, ka izmaiņas likumos un noteikumos jāvirza izskatīšanai nekavējoties."Neģēļiem, bet jo īpaši viņu vecākiem, ir jānes konkrēta atbildība! Galējs līdzeklis ir pāraudzināšanas iestāde. Pienākumi un atbildība ir jāliek pa priekšu tiesībām! Es domāju, Ķekavas novads pat varētu pieņemt radikālu lēmumu, pat ja tas nozīmē tiesvedību un iespējams zaudējumus, lai izgaismotu sistēmas trūkumus. Bet kas cits atliek, ja gadiem netiek uzklausīti pedagogi un speciālisti," turpina priekšsēdētājs. Runa ir par pašvaldības lēmumu noteikt kauslim attālinātas mācības. Problēma ir, ka normatīvie akti to neatļauj; tāpēc, ja vecāki iebildīs, pašvaldībai var nākties tiesāties. Jāpiebilst, ka konkrētais kauslis ir pamatskolēns, bet pamatizglītība ir obligāta, tātad arī no skolas viņu nedrīkst izslēgt.

Vaino ierēdņus neizdarībā

I. Vanaga stāsta, ka Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, kā arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija jau vairākkārt spriedušas, kā mazināt vardarbību skolās. Taču reāli soļi problēmas risināšanai neesot sperti. 

Tāpat I. Vanaga vaino atbildīgos Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņus, kas nevirzot izskatīšanai valdībā nepieciešamos grozījumus Ministru kabineta noteikumos. 

"Pietiek! Četrus gadus LIZDA cenšas panākt risinājumus, esam pat nosūtījuši likuma pantu redakcijas, bet neder taču," tā I. Vanaga.

Sociālajos tīklos I. Vanagas ieraksta lasītāja Baiba Magone diskusijā par nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos pauž: "Reālajā dzīvē vardarbība starp vienaudžiem sākās pirmsskolās. Tur pedagogi un pedagogu palīgi izliekas, ka viss ir kārtībā un nekas nenotiek. Tālāk tie bērni nonāk skolās. Sākumskolā viss turpinās. Bērni grūstās, spārdās ar kājām, apsaukājas, bet pedagogi izliekas, ka nekas nenotiek. Ir pat klases, kur ir viens atstumtais, par kuru ņirgājas visi. Neviens pedagogs neko nedara. Atbalsta personāls strādā tikai uz papīra. Dežuranti lien konfliktos pa vidu ar mērķi tos vienkārši apturēt. Ziņo atbalsta personālam par problēmām, norāda, ar kuriem bērniem un viņu vecākiem būtu jāstrādā psihologiem. Jūs domājat, ka tas tiek darīts? 

Tālāk tie bērni ir pamatskolā un viss turpinās, tur var parādīties naži un viss cits. Strādāju skolā un visu to redzu ikdienā. Un esmu arī arodbiedrības biedrs."

Jautāju I. Vanagai, vai pie tā, ka skolas telpās var šādi kauties, tomēr nav vainojama arī pedagogu vienaldzība. Iepriekšējā gada nogalē rakstīju par kautiņu Ulbrokas vidusskolā, kur skolotāji nebija pievērsuši uzmanību skolēnam, kas ar asiņainu seju gāja caur skolu. I. Vanaga atzīst, ka dažkārt arī pedagogi ir vienaldzīgi un pieļauj situācijas eskalēšanos. Tāpēc normatīvajos aktos vajadzētu pastiprināt visu pušu atbildību.

Izolācijā uzvedība neuzlabošoties

Jāpiebilst, ka Saeima pirms vairākiem mēnešiem jau izskatīja grozījumus, kas paredzēja attālinātu mācīšanos uz laiku skolēniem ar uzvedības problēmām, taču vairākas nevalstiskās organizācijas vērsās pret šo risinājumu, norādot, ka izolācijā agresīvā skolēna uzvedība neuzlabosies un kaut kad viņš tāpat atgriezīsies sabiedrībā.

Jāatgādina, ka skolniece, kas pirms gada sadūra skolotāju Liepājā, veselības problēmu dēļ gadiem bija skolojusies mājmācībā un izskanēja arī versija, ka skolotājai viņa uzbrukusi, jo pārāk lielās pārmaiņas ikdienā, pārejot uz klātienes mācībām, izraisījušas spēcīgu stresu. Kā nesen ziņoja LTV, skolotāja, kura cieta no agresīvās audzēknes, skolā strādāt nav atgriezusies.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.