Ukrainas Ārlietu ministrija svētdien izplatītā paziņojumā aicinājusi Baltkrieviju atvilkt pierobežā koncentrētos karavīrus un bruņojumu. Baltkrievija Gomeļas apgabalā ir koncentrējusi ievērojamu skaitu karavīru, kā arī bruņojumu, kas darīts militāro mācību aizsegā, norādījusi Ukrainas Ārlietu ministrija.

Reklāma

Pierobežā Baltkrievija koncentrējusi speciālo operāciju spēkus, tankus, artilēriju, pretgaisa aizsardzības iekārtas un citu bruņojumu, pavēstīja ministrija, atsaucoties uz Ukrainas izlūkdienestu sniegto informāciju. Pierobežā atrodoties arī grupējuma "Vagner" algotņi, kas uz Baltkrieviju pārcēlās pēc vāgneriešu līdera Jevgeņija Prigožina nesekmīgā gājiena uz Maskavu. Ukrainas Ārlietu ministrija brīdināja Minsku "Maskavas spiediena ietekmē nepieļaut savai valstij traģiskas kļūdas" un aicināja "pārtraukt nedraudzīgo rīcību" un no pierobežas atvilkt baltkrievu karavīrus. Kijiva arī norādīja, ka mācību rīkošana Čornobiļas atomelektrostacijas tuvumā rada draudus Ukrainas un visas pasaules drošībai. 

Ja Baltkrievija pārkāps Ukrainas robežu, "mūsu valsts veiks visus nepieciešamos pasākumus, lai īstenotu ANO Statūtos garantētās tiesības uz pašaizsardzību", brīdināja Kijiva. 

"Turklāt visas karaspēka koncentrācijas vietas, militārie objekti un apgādes maršruti Baltkrievijas teritorijā būs leģitīmi mērķi Ukrainas Bruņotajiem spēkiem," pausts Ukrainas paziņojumā. Ukrainas Ārlietu ministrija arī uzsvēra, ka Ukraina nekad nerīkosies nedraudzīgi pret baltkrieviem.

Lukašenko runā par "pārpratumu"

Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko augusta vidū paziņoja, ka uz Ukrainas pierobežu esot nosūtījis trešo daļu armijas. Tā viņš reaģējis uz Ukrainas militārās klātbūtnes pieaugumu pierobežā. Lukašenko izteicies, ka pie robežas esot koncentrēti 120 000 ukraiņu karavīru. Papildu ukraiņu karavīru dislocēšana pie Baltkrievijas robežas esot notikusi, jo Ukraina nepareizi esot sapratusi gatavošanos Baltkrievijas Neatkarības dienas svinībām 3. jūlijā. Karaspēka kustību, tostarp arī Krievijā, Ukraina uztvērusi kā gatavošanos jaunam iebrukumam no Baltkrievijas teritorijas. "Viņi domāja, ka Putins atkal uzbruks no Baltkrievijas teritorijas," paziņoja Lukašenko. Baltkrievijas vadonis piebilda, ka šī situācija pēc tam diplomātiskā ceļā esot nogludināta un abas valstis daļu spēku no pierobežas esot atvilkušas. 

Neskatoties uz Lukašenko runām, Ukrainā tomēr ir manāms nemiers par Minskas nodomiem, īpaši ņemot vērā Lukašenko režīma lielo politisko un ekonomisko atkarību no Maskavas.

Kijiva arī nolēmusi publiski brīdināt Minsku par situāciju abu valstu pierobežā.

Atkārtotu iebrukumu neprognozē

Baltkrievijas spēku koncentrēšana Ukrainas pierobežā raisījusi jautājumus par atkārtotu iebrukumu Ukrainā no ziemeļiem. Krievija Baltkrievijas teritoriju uzbrukumam Ukrainai izmantoja 2022. gadā, tomēr pēc Krievijas karavīru aiziešanas no Ukrainas ziemeļiem jauns iebrukums nav sekojis. Baltkrievijas karavīri arī nav piedalījušies Krievijas agresijā Ukrainā. Kopš pilna mēroga kara sākuma tomēr ik pa laikam ir uzvirmojuši pieņēmumi par iespējamu uzbrukumu Ukrainai no Baltkrievijas teritorijas. Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes Dezinformācijas apkarošanas centrs 

maijā prognozēja, ka Krievija varētu ķerties pie psiholoģiskās operācijas, kuras ietvaros varētu biedēt ar jaunas frontes atklāšanu ziemeļos. 

Šādas operācijas mērķis būtu "panikas izraisīšana" Ukrainas sabiedrībā, prognozēja ukraiņu eksperti. Pašu iebrukumu no ziemeļiem Ukrainā neatkarīgi militārie eksperti tomēr neprognozē. Lai arī Baltkrievijas karavīru koncentrēšana Gomeļas apgabalā, kur 2022. gadā pirms iebrukuma Ukrainā pulcējās Krievijas karaspēks, ir īpaši satraucoša, iebrukums Ukrainā no ziemeļiem pašlaik ir maz ticams, platformā "X" norādījis aizsardzības jomas konsultāciju firmas "Rochan Consulting" vadītājs Konrāds Muzika. "Baltkrievijas bruņotie spēki galvenokārt darbojas kā mobilizācijas spēki, kas uzbrukuma operāciju īstenošanai mobilizācijas ceļā prasītu ievērojami palielināt personālsastāvu," norādīja poļu militārais eksperts. Viņš arī uzsvēra, ka Baltkrievijas armijas bruņojums ir novecojis un neatbilst mūsdienu kara prasībām. Ukraina arī ir pamatīgi nocietinājusi un mīnējusi robežu ar Baltkrieviju. Šādu pozīciju pārraušanai Baltkrievijai vajadzētu ļoti lielus spēkus, kuru Minskas rīcībā šobrīd nav, piebilda Muzika.

Aptauja

Kāds ir Ukrainas armijas mērķis, veicot militāru operāciju Krievijas teritorijā?

KONTEKSTS

2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā. 

Ukrainas atbalstītāji nezaudē ticību, ka ukraiņi vēl ir ceļā uz uzvaru un agri vai vēlu Krievijas okupantu armijai nāksies atkāpties no Ukrainas zemes.